Labdien.

Īsti netieku gudrs, kāds ir jumtā pīrāgs bitumena šindeļiem. Tātad ir neapsildāmi bēniņi un jumts ir samērā lēzens ap 22 grādiem. Jumts netiks siltināts, tā kā bēniņi ir aukstie. Cik saprotu pīrāgs varētu būt: Sijas - latas - 12mm OSB - apakšklājs (visā jumta platībā) - bitumena šindeļi.
Daži saka, ka zem latām - vajag plēvi. Nesaprotu kam tā vajadzīga, ja tāpat tur viss ir vaļējs. Kā īsti ir varbūt kāds var pakomentēt vai ko ieteikt no pieredzes.

Paldies.

Plēvi nevajag!
Māju var uzbūvēt bez plēvēm.

Varbūt izklausīsies dīvaini,bet bituma šindeļa jumtā ūdensnecaurlaidības ziņā visdrošākā ir tieši šī- jumta plēve, lai arī tās funkcija ir nodrošināt zemseguma ventilāciju. Saprotamā valodā izsakoties- ar plēves palīdzību tiek veidoti ventilācijas kanāli starp OSB un bēniņu telpu, kuros veidojas gaisa plūsma no jumta dzegas uz kori. Īpaši būtiski, tas ir jumtos ar sarežģītu konstrukciju. Pie 22 grādu jumta slīpuma uz tā krāsies sniegs! Pavasarī sniegam kūstot nedotu garantiju,ka segums,pat ar apakšklāju,kādā vietā nelaiž cauri-it īpaši tad ,ja uz jumta ir izbūves vai lielāks skurstenis plaknes vidū.

Bet ja korē ir tā ventilācijas atvere, tad tak tāpat bus gaisa plūsma visā bēniņu telpā! Vai šajā gadījumā ir būtiski lai gaiss plūstu starp plēvi un OSB. Un ja arī plēvi likt, tā teikt drošības labad, tad kāda veida un vai to var likt uzreiz zem latām, vai arī vajag vēl līstes siju garenvirzienā un tad latas, kā tas ir metāla jumtiem.

Icopal...bitumena šindeļu slavenāko ražotājfirmu mājas lapās konstrukciju šķērsgriezumiem būtu jābūt.
Bet OSB parasti 15mm jumtiem - uz latām vai dēļiem ik 50cm - ja nekļūdos.

Un ja kas - pie 22 grādu jumta slīpuma ( kritums tikai 40,4cm uz 1m) - samērā lēzens jumts - noteikti 15 mm .
Iesaku likt 5x5 latas - kas ir 2x izturīgākas - pierasto 2,5x 10cm dēļu vietā ( solis bija 50cm laikam)- sevišķi, ja spāres ir reti - ap 1m - jo materiāla patēriņš vienāds. Vai pat latas 5x4(h)...Bet visi pieraduši pie dēļiem - haltūristiem par labu vai - nevarot trāpīt skrūves salaidumiem...nu varbūt kļūdos...

Plēve protams nē - kondensāts zem OSB tā kā neesot novērots. Nu tie ruļlu apakšklāji pie kores - utt. - kā prasa ražotājs....
Rakstīju tempā....varbūt ko aizmirsu....priekš tam ir bildes internetā...ja kas

Ja jumts tiek būvēts kompleksi ar kārtīgu bēniņu siltinājumu un kvalitatīvu tvaika izolāciju no telpas puses,tad var pieļaut,ka ar bēniņu ventilāciju varētu pietikt. Zemseguma ventilācija tiek ierīkota dēļ nesalīdzināmi intensīvākas gaisa apmaiņas,ko dabiskā veidā nevar nodrošināt visai bēniņu telpai kopumā. Uz plēves liek distances latas pa spārēm ,un tikai tad latojumu.

Zodčijs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Plēve protams nē - kondensāts zem OSB tā kā
> neesot novērots. Nu tie ruļlu apakšklāji pie
> kores - utt. - kā prasa ražotājs....
> Rakstīju tempā....varbūt ko aizmirsu....priekš
> tam ir bildes internetā...ja kas
Zodčijs-Dodu 100% ka Jūsu mājai nav bituma šindeļa jumts.

Praktiķi....1) rakstot vēl nevarēju izlasīt tavu 20.51 komentāru.
2) piekrītu - lai ko raksta ražotājs - siltinātam (savietotajam) jumtam priekš sevis varbūt arī paliktu plēvi - jo tās izmaksas pret visu pārējo ir špicka.

Bet te iet runa par aukstajiem bēniņiem !!! Ja arī nav frontonu pie divslīpu jumta, kuros var ietaisīt vēdcaurumus - caur vēdkori vai vēdizvadiem jumtā ir jāvēdinās visiem bēniņiem - visai pārseguma siltinājuma kārtai....tieši tā kā Cēzars arī saka !

Tad kas par brīnumiem man jātaisa - dubultā ventilācija ? intensīvā zemseguma un vēl bēniņu telpai kā tādai - un šās abas plūsmas vēl jādabū caur kori ārā ?

Te kāds kādu ir pārpratis vai nu arī .....mani šovakar pēc lauka darbiem divas vīna glāzes iesildīja - bet par brīnumu ātrāk rakstās - saku godīgi .

Praktiķi....kā ar tevi ? Cik glāzes....( un nepūties...ja kas)

Paldies par viedokļiem. Attiecībā uz OSB domāju, ka ar 12mm. būtu jāpietiek, ja spāru solis 600mm. Par plēvi būs jāpadomā - nav jau mežonīgi dārgi un varbūt miera labad uzlikt.

Man jau ar šķiet, ka tā plēve manā gadījumā, kad ir aukstie bēniņi, tikai apgrūtinās gaisa apmaiņu gar OSB plātni. Starpcitu Jumts ir uz cetrām pusēm slīps un faktiski korē ir tikai metru gara, kurā var ielikt to ventilējamo caurumu.

Ja metru gara kore - nez pie cik platības bēniņu pārseguma - jāprasa gudrākiem - vai nav jāliek papildus vēdizvads - nezinu , bet iedomājos ka vajag par to piedomāt...
Ja šajā situācijā liktu plēvi - tad tikai un obligāti difūzijas membrānu - pretkondensāta, kas elpo uz āru (augšu)...
Cēzar....neieciklojies uz tiem 12mm...esi prātīgs...papēti internetā.
Jo ja pieņem, ka nekad mūžā nebūs uz tā jumta jākāpj - viss okey....celtnieki - haltūristi tā bieži vien saka...bet tas nav īsti pēc noteikumiem...

Man nav jālasa interneta ieteikumi-ar jumtiem strādāju ikdienā. Jaunizbūvēto jumtu problēmas 90% gadījumu saistītas tieši ar bituma šindeli. Raksturīgās problēmas ir divas. 1) Kondensāts un pelējums zem OSB (tas gan vairāk saistīts ar nekvalitatīvu siltinājumu un neesošu tvaika izolāciju no telpas puses),ko veicina blīvais un tvaika necaurlaidīgais jumta klājs. 2) Seguma nehermētiskums,ko novērst bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem praktiski nereāli. Jumta plēve kalpo kā garants pret šo trūkumu-tai nav jābūt kondensāta plēvei. Četrslīpajam jumtam ir salīdzinoši ierobežotas ventilēšanas iespējas,tāpēc liela uzmanība jāpievērš bēniņu siltinājumam. Šajā situācijā ieteiktu korē uzstādīt rotējošo aerātoru (metru gara ventilējošā kore nebūs efektīga),bet jumta plēvi nobeigt pus metru no kores. Gaisa pieplūdes atveres jumta apakšmalā protams pa visu perimetru. Interneta sērfotājiem ieteiktu aizbraukt tepat uz Upesciema "Padebešiem",kur TREKNAJOS gados saceltas 100-tiem mājas ar bituma šindeļu jumtiem bez apakšklājiem un jumta plēvēm. Cilvēki maksā kredītus par mājām un paralēli pārtaisa jumtus. Biezāku OSB likt nav nekādas vajadzības,jo latojuma atstarpes veido~30cm. Ja maciņš atļauj,tad ieteiktu likt finieri,jo OSB tomēr briest no mitruma. Daudzi noteikti būs redzējuši uz jumta OSB ar melnu mastiku apstrādātām malām-tas ir tieši dēļ šī iemesla.

Liels paldies par ieteikumiem.

Autoram jau pietika....man gan dažas pārdomas neliek mieru....
Un vajadzība ne jau "piekasīties"- jau laiku atpakaļ nobriedusi nepieciešamība un radusies vēlme godīgi pārtaisīt - atjaunināt, atkoriģēt, pielabot - privātajiem būvprojektiem pievienojamos ( tautā laižamos - un nosacīti tipizētos) konstrukciju šķērsgriezumus atbilstoši jaunākajām - pēdējo gadu praktiskām un teorētiskām atziņām...tāpēc iedziļinos vienā otrā tēmā....nu jumtos obligāti....

Treknajos gados pārdošanai "mauktajās" būvēs ir notikušas veselam saprātam neaptveramas un neiedomājamas nejēdzības...
Pie Praktiķa izklāsta...pelējumi, kondensāti utt. - tagad tātad var konstatēt sekas, bet cēloņi tām ir n-to faktoru kompilācija - materiālu izbūves tehnoloģijas finešu ignorēšana ( haltūrēšana laiku ekonomējot) - vislētāko ( mūsu klimatam neatbilstošu) materiālu un izstrādājumu lietošana ( varbūt arī tirgotāju piemelošanas dēļ - būs jau labi) - kas kā bijis - to nu viennozīgi iztulkot šķiet ir praktiski neiespējami....
- Tātad - Neelastīgi lētie šindeļi varbūt pat likti ziemā - nesalipšana + plaisas = sūces un lieks mitrums bēniņos...
- Arī nekvalitatīva šindeļu pienaglošana...
- ruļļu apakšklāja nepietiekoša uzlikšana vai nelikšana vispār...
- OSB - spundētais vai parastais + saspiests par blīvu = vēdera uzmešana....atkal plaisas - sūces caur šindeļiem...
- "Zaļi"- reāli slapju jumta konstr.elementu ( spārturi, spāres, dēļi utt.) lietošana - tempi...termiņi...nauda = jumta nesošās konstrukcijas pārlieka "staigāšana"

Un tad seko iepriekšminētie...ne tā realizēta - slikta gaisa pieplūde, izplūde =nepietiekoša bēniņu ventilēšanās. Nepietiekoša (nohaltūrēta) bēniņu siltumizolācija - dažādas muļķības projektos...un varbūt vēl kas - kaut ko noteikti aizmirsu vai arī nezinu.

Tā kā visupirms bezproblēmu ekspluatācijai - atbilstoši materiāli un visu darbu izpildes daudzmaz kvalitāte - tad tā bilde ar šindeļu jumtiem nebūs tik ļoti bēdīga ....un īpaši vēdināšanas risinājumi diez vai ir nepieciešami...
Par aeratoru doma jau nav peļama - tomēr... varbūt kur citur - bet auksto mazbēniņu ventilācijai tautas mājoklī pienāktos būt realizētai bez atkarības no elektroenerģijas (mīnusi - iespējamie darbības pārtraukumi, vibrācijas, ekspluat. izmaksas, bēniņu ugunsdrošibas pazemināšana utt.)

Šķiet ka papildus vēdizvads (caur jumtu) plusā vēdkorei varētu būtu pietiekošs ...( ja kores līnijā būtu dūmenis - papildus vēdizvadu varētu pieslēgt kādai ventcukai - pašā augšā - cik var tuvu korei)

Par OSB atradu ieteikumu - 12mm un dēļi ar soli 41,7cm ( plātnes platums125cm :3) sķiet ka der...
A OSB-3 - varbūt var apakšu nolaist ar Erlitu...lai nepelē kritiskos brīžos...

Zodčijam- Rotējošais jumta aerators darbojas bez elektropievada.(nosaukums pašizdomāts) Tādu varēja dabūt Toodē. (Apskatot mājas lapu,gan neatradu) Noteikti arī citi piedāvā,jo četrslīpam jumtam normālu ventilāciju bez tā ierīkot neizdosies. Erlīta izmantošana vaļējās iekštelpu konstrukcijās ir sevis indēšana,nekas vairāk. Pārējais vis loģiski.

Par OSB- ja spāru solis 600mm, priekš kam dēļus/latas naglot? Nevar iztikt ar 15mm OSB pa taisno uz spārēm?

OSB 12mm pilnīgi mierīgi der un arī pēc priekšrakstiem uz spārēm ar soli 60cm. Daži liek pat 8mm, es gan neieteiktu. Ja vari atļauties finieri - tad tas, protams, ir vēl labāks variants!

Tas aerators...tad viņš kā - pats kustas - no gaisa konvekcijas? ....interesanta lieta

Uz dēļiem ar soli 41,7 - starpas 31,7cm ( pēda ) - 12mm OSB vēl varētu būt.
Bet sory - uz 60cm spārēm par maz būs gan. Un tie kas liek 8mm - zēni droši vien no skolas "mājas pārdošanai"...tādu gudrinieku jau papilnam pēc treknajiem gadiem...

Uz jumta klāja jebkurā vietā - jāvar uzkāpt cilvēkam (100kg) - tā ka klājs neieliecas !!! Škiet tādu nosacījumu neviens nav atcēlis...un skursteņslauķi arī lidot nav iemācījušies...

Cik ilgi nokalpos pleve pie musu klimata?
Mūsu pieredze rada 5-7 gadi pleve zaude savas ipasibas!
Labak buvet bez plevem

Labdien.

Īsti netieku gudrs, kāds ir jumtā pīrāgs bitumena šindeļiem. Tātad ir neapsildāmi bēniņi un jumts ir samērā lēzens ap 22 grādiem. jumts netiks siltināts, tā kā bēniņi ir aukstie. Cik saprotu pīrāgs varētu būt: Sijas - latas - 12mm OSB - apakšklājs (visā jumta platībā) - bitumena šindeļi.
Turpinu tēmu par iesākto. Jautājums sekojošs vai ja nelieku plēvi zem latām un spāru soli (50x200) samazinu uz 350 nevis 575 vai var skrūvēt 12 mm Osb pa taisno pie spārēm, kuru max garums 4m un tas samazinās jo jumts ir trīsplakņu vai arī osb nesaturēs sijas tik labi kā latas. Varbūt kāds tā ir darījis vai arī šī doma Jāizmet. Iemesls manuprāt būtu ērtāka montāža un materiālu izmaksas starpība uz soli ap 16% Paldies.