Mums ir pagaidu māja, kura tika izmantota kā saimniecības ēka, bet nu jau gadiem neviens tur nav bijis iekšā - varam tikai minēt kas tur darās, bet ārēji redzams, ka sniegs ir piebeidzis jumtu. Ēka atrodas Rīgā, ir atzīmēta kadastrā, turklāt mistiskā kārtā pie tās pieguļošais miniatūrais koka šķūnītis iezīmēts kā trešā celtne uz zemes gabala. Bez tam mums ir vēl divas tādas koka būdas, kas nekādos dokumentos neparādās, bet arī netiek lietotas un brūk.

Doma sekojoša - neviens negrib ķēpāties kārtojot papīrus, jo viss pieder omītei, kas par vecu, lai skraidītu pa visādām iestādēm. Vai var pieņemt, ka par pēdējām divām būvēm oficiāli tiešām nav zināms nekas un tās var jaukt nost neko nesaskaņojot? Vai tad ja saskaņojot nojauktu pagaidmāju tās vietā drīkstētu celt ko citu? Vai varbūt var vienkāršāk - nojaukt sagruvušās daļas un teiksim atstāt mākslinieciskas drupas (mājai smukas ārsienas, varētu tās atstāt un pa vidu uztaisīt, teiksim, lapeni vai vienkārši kaut ko audzēt), un vajadzības gadījumā teikt, ka viss sagruva, mēs tikai satīrījām un nedaudz uzlabojām?

Ja jau reiz raksti, ka kaut kur viss atzīmēts, tad jau tā nebūs, ka nav oficiāli zināms. Ēku demontāža arī ir būvprocess, kam nepieciešams projekts, būvatļauja utt. Praksē ar koka šķūnīšiem notiek vienkāršāk, nojauc un izsauc inventarizatorus (vai\un būvinspektoru) sastādīt aktu par būves neesamību dabā. Pēc tam veic izmaiņas ZG (šis svarīgi nodokļu dēļ).

Nē, es neteicu, ka viss parādās - ir kadastra tehniskās inventerizācijas lieta, kur parādās 3 būves, bet ir vēl 2 par kurām nav nekas teikts. Vienkārši - vai no tā, ka divu tur nav, var izdarīt secinājumu par to ka valsts nezin, ka ēkas patiesībā 5? Divas no tām, kas parādās dokumentos, reāli ir viena celtne, kam iebrucis jumts, lietā teikts, ka tām ir 60-65% nolietojums un tas vērtēts pirms gadiem 10, pamatmateriāls koks. Nu lūk doma - iztīram visu koku ārā un izsaucam, kā tu saki, cilvēkus, kas konstatē, ka palikušas tikai mūra ārsienas. Tā var darīt? Ļaus tās sienas saglabāt un ja kādam uznāks drīkstēs būvēt tā teikt uz vecajiem pamatiem?

P.S. Un protams tas par godu nodokļiem - pasarg dies, ka par to graustu vēl liks maksāt :)

Vismaz attieciba uz nojauksanu jaunais buvlikums un ar to saistito noteikumu projekti solas but mazajam cilvekam pretimnakosi.

Ja to 2 būdu tiešām nekur dokumentos un reģistros nav (rūpīgi pārbaudīt ZG, VZD, Ģeometrā - visu var izdarīt internetā), tad jaucat nost un beidzot sakopjat savu teritoriju (pēc rakstītā var secināt, ka jums tur īstākais čūskulājs).

[www.zemesgramata.lv]
[www.kadastrs.lv]#
[www.rigis.lv]

Nav mums čūskulājs, būdiņas kā būdiņas, tik ja ieskatās rūpīgāk... ;) paldies par linkiem

Un kad to draudzīgo likumu taisās pieņemt, ja tas vienkāršo procesu varbūt vērts pagaidīt?

Marinē jau 2 gadus, tomēr bija ziņa, ka pēdējā redakcija būšot "īstā"
[www.mk.gov.lv]
[www.mk.gov.lv]

Piederu tiem, kas cer, ka neko tādu nepieņems. Likums ir "draudzīgs" ierindas pilsonim tajā nozīmē, ka legalizēs un veicinās pofigismu būvniecībā, kas tomēr pieder pie bīstamajām un ar ilglaicīgu ietekmi nozarēm. Savukārt profesionāļu atbildību samazina un vispār padara nevajadzīgu. Tagad jebkurš, kam ir nauda, varēs pats bliezt augšā debesskrāpi bez jebkādiem aprēķiniem un projektiem (koncentrēju un pārspīlēju likuma būtību). Bet par šo jau runā un raksta ilgāk kā gadu, tikai neklausās/nelasa neviens.

Starp citu, kuri dati skaitās "visīstākie" - paskatījos kadastrā un rīgas plānā, ka tur tikai trīs celtnes atzīmētas, bet apmaksāt zemes grāmatas infu tagad negribās. Tikko pārraku savā rīcībā esošos dokumentus, lai saprastu kur ir zemes robežas, bet konstatēju, ka tās variē, varbūt ar ēkām tāpat (lai gan man visur izskatās, ka ir trīs) :D

Es atkal pārāk daudz atvieglojumus jaunajos likumos neatrodu, vairāk tur ir vārdu "papildināt", nevis "izslēgt".
Diezgan būtisks jauninājums manuprāt bija mazēka 50 m², bet jau otrā redakcijā atlika atpakaļ 25.
Manuprāt jābūt precīzi definētam teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem, kuros skaidri pateikts, ko es drīkstu un ko nē, bet pārējais ir birokrātisks uzslāņojums, kas tikai patērē sabiedrības labumu, neko būtisku neražojot.
Kad man treknajos gados nosauca summu, kas būtu jāmaksā par būvkonstrukciju projektu saimniecības ēkām (izrēķināta no kvadrātmera tarifa, kas, starp citu, vienāds jebkura veida ēkai), es apsēdos. Par to summu var nopirkt vismaz divreiz biezākus kokmateriālus (šķūnim kokmateriāli maksāja 600 Ls). Labi, ka beigās "aizgāja" projekts ar no manis izstrādātā skiču projekta pārzīmētu arhitektūras daļu, vairumam ēku bez būvkonstrukciju daļas vai ar simbolisku, kas pārzīmēta no pavisam citām ēkām citās vietās.

Vot no tādiem, kas sēž kantorī un paši nekad neko nav būvējuši arī rodas mūsu pilnīgi aplamā likumdošana un valsts.
Jtdesign: pasaki, lūdzu, kā tā vai cita likuma prasība padarīs privātmāju būvniecību drošāku, profesionālāku, efektīvāku? Vari nepūlēties - nekā, jo uz papīra var sarakstīt nezin ko - ja nav reāla kontroles mehānisma dabā, tad tas viss ir pupu mizas. Nu kam tas būs izdevīgi, ja PIRMS būvniecības atkal visiem tiks prasīti kaut kādi absurdi aprēķini, sertifikāti, inženieru projekti.
Vācijā, piemēram, viss ir pavisam elementāri - privātbūvniekam, kas pats sev ceļ māju, birokrātiskās prasības ir pavisam minimālas. Toties!!! - ir kontrole dabā, objektā uz vietas. Un visi to zin, ar to rēķinās un tādēļ arī ir ordnungs. Tur būvvaldes būvinženieris (un nevis mikroautobuss ar 5 vecenēm, kas ķieģeli nav redzējušas, bet prasa kur jūs šitos aizkarus pirkāt) pēc svarīgu etapu pabeigšanas ierodas objektā un novērtē būves atbilstību drošībai (un nevis projektam) reāli mērot un rēķinot. Parasti pārbauda pamatus un nesošās konstrukcijas - sienas, pārsegumus, spāres utt. Par siltinājumu neesmu pilnīgi pārliecināts.
Nevis kā pie mums - papīrus prasa un tad ierodas uz nodošanu - nu ko tas dos, ja man būs n-tie projekti un aprēķini, ja es tāpat ekonomijas nolūkos visu to varu darīt pēc sava prāta un pēc gatavas apdares jau neviens vairs nepateiks, vai tās pārseguma sijas ir 50x250 vai 50x100, vai pamati ir iebūvēti 10cm vai 1m dziļumā.
Zviedrijā, piemēram, būvvaldei ir konsultatīvas funkcijas. Ja es gribu būvēt garāžu, projektu nevajag, vajag saskaņot vietu - es varu aiziet uz būvvaldi, pie inženiera un par velti no viņa saņemt informāciju - ar kādu soli man jātaisa spāres un no kādiem materiāliem. Tāpēc, ka būvvaldes tiešais uzdevums ir padarīt cilvēku dzīvi un pašu būvniecību kvalitatīvāku un drošāku. To NEVAR izdarīt ne ar vienu jaunu likuma normu vai kārtējā papīra pieprasīšanu, un nekad nevarēs. Kamēr cilvēki būvvaldē un likumdevēji nesāks izturētiers pret pārējiem kā pret cilvēkiem, tikmēr arī nekas nebūs. Visi saprot, ka pērtaisīt projektu tāpēc, ka iebūvētā skapja vietā ir niša ir vienkārši absurdi, bet tāda ir mūsu ikdiena, un tas ir skumji, ka likums ir nevis lai atvieglotu nodokļu maksātāju dzīvi, bet gan lai to maksimāli sarežģītu un lai nodokļos aizietu pēc iespējas mazāk naudas, jo cilvēks, kam jānodarbojas ar muļķībām nevar strādāt savu pamatdarbu un pelnīt valstij naudu.

Katrā valstī savi noteikumi, citā (Zviedrijā) mums var likties, ka to vispār nav, citur (UK, vēsturiskajā apbūvē) ir visai drakoniski. Mums, salīdzinot ar to, ar ko izdevies saskarties, ir pa vidam un problēma ir ne procesa birokratizācijā, kā tajā, ka tā birokratizācija ir bezjēdzīga, jo nav tālākas kontroles par lēmumu (projekta) izpildi.

Par nišas pārtaisīšanu projektā - problēma tajā, ka, ja inventarizators redz, ka plānojums neatbilst projektam, uz sava plāna spiež zīmogu, ka nelikumīga pārbūve. Bet šī nav īsti Būvniecības likuma joma, kadastrālo uzmērīšanu regulē citi likumi un noteikumi.

Vēl viens jautājums tīri no praktiskās puses - ja es izdomāju visu saskaņot, nāk valsts ierēdņi uz vietas skatīties, kas notiek? Drošvien tad labāk tās divas "neesošās" būdiņas nojaukt pirmās, lai nesadomā sodu uzlikt. Plus, ja šķūņveida piebūve skaitās atsevišķa vienība par to viss tas pats jākārto vēlreiz?