Ja klients vēlas tādu ārprātu - OK, lai arhitektē un projektē. Bet, manuprāt, ar ko tādu nevajag lepoties un izlikt publiskai apskatei. Ja ko tādu eksponē - te var daudz ko nojaust par subjekta domas lidojumu.

Vai tad šī fotogalerija bija veidota tādēļ,lai lepotos ar dizainu? Tā bija parādīta kā ekonomiskas mājas variants. Ja nebūtu tie patriotiski sviestainie karogu motīvi, tad varētu teikt,kas absolūti normāla mājiņa,situācijai,ja piķa nav īpaši daudz. Un ne jau nu arhitekta ieteikums ir bijis salipināt uz jumta Baltijas valstu karogus:)

Tak to maju vinsh sev ceela
Man ari ir tadas iekshsienas, apmetums visu noglancees

Tā ir arhitekta māja ar visiem no tā izrietošajiem karogiem? Mjā,bez komentāriem...:)

Savukārt es no visa @#$%&.lv atrodamā nereti dodu atsauces tieši uz šīm dažām ekonomiskajām mājām.
Pat, ja neatzīstu par labām visus risinājumus un detaļas, viena bilde aizstāj lērumu teksta un, kas manuprāt pats galvenais, vienkāršu konstrukciju uzskatāms attēlojums iedrošina cilvēkus būvēt pašiem.
Jumts? Sev es tādu varbūt arī negribētu. Bet kaimiņos vienai mājai jumts vispār iegruvis. Šāds karogu mikslis bēdīgo peizāžu forši atdzīvinātu...

Protams,ja jāsalīdzina-jumts ar karogu motīviem vai iegruvis jumts,es arī izvēlētos pirmo:)

Savukārt, ja jāsalīdzina bezsmadzeņu biorobotu vienādās mājas Mārupē, kur katram obligāti vajag līdzeno "biezpiena" apmetuma sienu bēšigā krāsā, šindeļu brūno jumta segumu, pelēko bruģi un betona žogu ar koka posmiem brūnā krāsā un obligāto pēc striķa izlīdzināto zālienu ar obligātajām tūjām gar žogu, tad jāsaka, ka Valda Liepas māja ir ar raksturu, 100x smukāka un interesantāka. Bet tūju īpašnieks jau māk tikai kredītu bankā paņemt, izlamāt kādu celtnieku un labākajā gadījumā zāli nopļaut, ā jā, un vēl kritizēt tos, kas bez kredīta un pašu spēkiem ir uzbūvējuši māju, kurā var dzīvot.

Par projektiem runājot - ir divas dažādas lietas - kvalitatīvs projekts un detalizēts projekts. Parasti arhitektam nav pieredzes būvniecībā, kas, manuprāt, ir lielākā iespējamā sistēmiskā kļūda visā šajā pasākumā. Labs projekts manā uztverē ir tāds, kur dzīvojamās telpas un mājas ārpagalms ir ļoti ērti izplānoti - nu, par piemēru tāds, kur tev iznākot pa durvīm pretī nestāv mašīna, kur tualete nav pieslēgta viesistabai utt., pat tāds, kur saule nespīd virsū televizoram. Bet ir arhitekti, kuriem ir talants uztaisīt ideālu plānojumu, bet tādu ir, es teiktu, zem 5% no visiem. Savukārt, tas nenozīmē, ka šiem 5% ir spējas uztaisīt detalizēti labu projektu no celtnbiecības viedokļa. Esmu redzējis labu svensonu projektu, kurā ir detalizēti izzīmēti pilnīgi visi iespējamie mezgli: sākot ar aplodu pienaglošanu fasādē ap ārdurvīm - no kādiem materiāliem, ar kādām naglām un ar kādu soli jānaglo. Katrs siltinājuma mezgls, pieslēgums izzīmēts līdz pēdējam sīkumam - kurā vietā plēve jāskavo, ar kādām skavām, kādu soli, kur jāsaloca, kur līmlente jālīmē. Vot tas no celtnieku viedokļa ir ideāls projekts, bet, pie mums tādu nekad neesmu ne redzējis, ne dzirdējis par tādu esamību. Te visu uz vietas domā celtnieki kopā ar prorābu. Un tad sākās govnostrojs - neizbēgami. Labā projektā ir materiālu aprēķinu daļa - precīza un detalizēta, nevis tas, ka vajag naglas un skrūves, bet cik no katras zortes vajag, kādus materiālus, viss līdz sīkumam. Mums jau dižie arhitekti, kas sevi iedomājas par nezin ko ir iedomājušies, ka uzzīmē CADā smuku māju, saliek bildītēs zaļu zālīti un cilvēciņus, kas staigā apkārt, pats projekts pavisam nedetalizēts un nepārdomāts, un var prasīt 10% no summas par padarīto. Ja projekts tiešām ir tāds, ka tu to paņem un pēc tam nevienam nekas vairs nav jādomā - tik ņem un ceļ - tad jā, par tādu ir vērts maksāt naudu, bet kā jau pie mums - līdz tam vēl augt vairākām paaudzēm.

aaaa
Par Mārupi var piekrist. Tikai- vai tad jumta nopervēšana karogu toņos piešķir tai individualitāti? Tad jau efektīgāk būtu,piemēram, nokrāsot māju spilgti sarkanu ar baltiem punktiņiem. Citādā ziņā māja taču ir ļoti vienkārša(kas,protams,nav slikti). Bet ir taču jābūt elementārai saprašanai(īpaši arhitektam),kas ir gaumīgi,un kas-ne pārāk...

Diskusija notiek vajadzīgajā brīdī un vietā jo birokrātiskie pinekļi sastopami ir vēl šad tad un šur tur. Salīdzinot - 1930. gadu privātmājas projekts ietilpa divās A3 formāta loksnēs, un uzbūvētās ēkas ir lietojamas vēl šodien gan no siltumnoturības gan konstruktīvā risinājuma.
Būvvaldes piezīmes par koka režģa lietderīgumu D fasādē,kur varētu augt rozes ,saldā mīla ,vīnogas vai mežvītenis, tāpat kā nepietiekami skaidri definēts izvads,ievads, pievads vai novads būtu samērā viegli risināmas lietas, tāpat kā izveidot piebraucamo ceļu līdz krājakas vākam.
Projekta pasūtītāja vēlme visas telpas veidot ar siltūdens apkuri grīdās un no maija līdz oktobrim komforta nodrošinasanai turpināt apkures sezonu arī nesezonā jau ir diskutablāks jautājums vai tas ir ideālais risinājums it īpaši ja nav pieejams ērts siltuma avots.
Sastopoties diendienā ar aktīvu reklāmdarbību ir sarežģīti reizēm piedāvāt komfortu ar lētām izmaksām / piem. dēļu grīda/ pret Latvijā jau 100 gadus atpakaļ atmestām klona vai tamlīdzīgām auksto materiālu grīdām.
Visu to labāko vēlot visiem aizraujošajā būvniecības procesā iesaistītajiem.

Diskusiju vērojot, nez kāpēc šķiet, ka problēma šoreiz nav birokrātijā, bet gan attieksmē. Viegli risināmās lietas var taču _pirms_ stiepšanas pie ierēdņiem novērst? Jeb nevar?
Par apkures sezonu nesezonā vispār nekas nav saprotams.

Pilnīgs bezsakars atbildē. Labāk būtu klusējis... Protams,ka te nav vainīga nekāda birokrātija-tikai un vienīgi attieksme...

Hmmm, dīvaina tomēr arhitekta attieksme, varbūt tas dēļ minimālajām izmaksām aka savstarpējā "knauzerīguma"? :)
Es nopirku māju, kura bija būvēta projektu izmantojot kā tēmu improvizācijai (nu vismaz iekšas detaļās) un nācās taisīt izmaiņu projektu atbilstoši reālai situācijai. Mana arhitekte pati brauca uz būvvaldi visu saskaņot, ja godīgi man liekas arī drusku dīvaini tēlot kaut kadus sabojātos telefonus, kur viens vienā galā man tomēr nespeciālistam batonē, kas ir slikti, otrs otrā galā potenciāli nesaprot, ko es ar to gribu teikt.
OK es pieņemu, ka izmaiņu projekts pēc tam, kad viss ir uzmērīts, ir salīdzinoši sīkums pret sākotnējo projektu, bet tomēr man patika pati attieksme, ka man nav jānodarbojas ar pastnieka darbu un beigu beigās es pat samaksāju mazliet vairāk nekā sākotnēji bijām runājuši, jo es biju ļoti apmierināts tā teikt ar servisu :)

- kādēļ neiedziļinos lietas sīkumos? - šādos nesaprašanās gadījumos abas iesaistītās puses mēdz savu taisnību akcentēt un izpušķot - piemēram, taisnības vārdā, būtu jāatzīmē projekta cenas izmaiņas, cena atšķiras no augstākminētās, u.c.
- iepriekš kāds piemin gaumi - vai labas gaumes izpausme ir publiska citu gaumes ķengāšana?

- skaidrībai par grīdām un apkures sezonu - jau sen klona grīdas tiek aizstātas ar koka dēļu grīdām, pa kurām bērni var rāpot un spēlēties komfortabli jebkurā laikā, var staigāt basām kājām, kurpretim betona grīdas, kas ir ērtas dēļ grīdā iebūvētās apsildes ir aukstas pēc apkures sezonas beigām, vai arī komforta dēļ apkures sezonu nākas pagarināt... apsildāmo grīdu ražotāju reklāmām nereti cilvēki tic vairāk, kā arhitekta ieteikumam kas balstīts praktiskajā pieredzē.

Ansis Liepa, šķiet, nekad dzīvē nav stāvējis uz aukstas koka grīdas, kā arī uz siltas betona grīdas "nesezonā". Un vispār, to mazāk par pusgadu no dzīves, kad notiek rāpošana (es, protams, nedomāju to eventuālo rāpošanu jau samērā nobriedušā vecumā :D), aprāpojamā teritorija 90% laika ir ierobežota, drošības dēļ. Pārējā laikā sīkajiem ir absolūti vienalga, pa ko rāpot. Es savulaik priekš rāpotājiem pirku paklājus, jo koka grīda (khem khem) bija par aukstu. Uz apsildāmās grīdas (ne jau uz betona, uz lamināta) nevienam pa aukstu nav bijis ne vasarā, ne ziemā.
Es šos arhitektu iebildumus pret grīdas apkuri lieku vienā kategorijā ar "kājas pampst"
.

Te nu man jāpiekrīt, celtu vēlreiz māju - pirmais, ko nedomājot liktu atkal - apsildāmā betona grīda. Nu kāda viņa tur auksta - tagad ir silts, grīda ir izolēta, līdz ar to tikpat silta kā istabas gaiss, nu šobrīd ap 25 grādiem. Man lielā daļā ir flīzes un visi staigājam tikai plikām kājām, arī bērni - ļoti patīkami, nekādu problēmu. Un rāpošanai koka grīda ir par maz, tur tiešām vajag paklāju. Lai kāda būtu grīda, bērni tomēr cenšas sēdēt un darboties uz paklāja. Nu ir arī savs šarms koka grīdai, bet nekas jau neliedz uz betona līmēt virsū trīsslāņu parketu, kaut apakšā apsildes caurules. Koka seguma gadījumā atslēga ir seguma pielīmēsana, lai notiktu sekmīga siltuma pārvade.

kur jāatrodas koka dēļu grīdai lai tā būtu auksta, saldētavā? (auksts materiāls uz tausti ir dēļ tā siltumvadītspējas - betons no kājas saņemto siltumu uzņem un novada uz dziļākiem betona slāņiem, koks šo kājas pēdas siltumu izolē un tas turpat pie kājas pēdas vien paliek). Piemēram, utupolistirols to dara vēl efektīgāk tādēļ tas uz tausti šķiet pat silts.

ieteikt ārvalstīs ražotu ķīmijas piesūcinātu laminātu vai Latvijā auguša dabiska koka grīdu ir katra paša izvēle.

Atsevišķās vietās ir nepieciešama pat čuguna flīžu grīda, bet vai dzīvojamā istabā?

Gribēju padalīties manā sadarbības pieredzē ar arhitektu Valdi Liepu.
Meklējot arhitektu lauku mājas rekonstrukcijas projektam, uzdūros @#$%& mājaslapai. Tur paustās idejas man likās pievilcīgas un ari Anša Liepas komentāri radīja erudīta un godīga cilvēka iespaidu. Lai sāktu darbu man tika uzprasīts avanss 300Ls apmērā. Pēc tam uz esošas inventarizācijas lietas pamata un vēlamo telpu saraksta tika izveidots skiču projekts, kurš manā skatījumā bija ļoti vājā līmenī un vairāk atgādināja arhitektūras studenta pēdējā vakara veikumu. Pēc tam kad es Valdi biju pierunājis atbraukt un apskatīt esošo situāciju dabā, cerībā ka tas dos iespējas mums saprasties par vēlamo rezultātu. Es secināju, ka sadarbība nav iespējama, jo tik neprofesionālu darbu ar klientu es savā mūžā vēl nebiju pieredzējis. Ne tikai vinš neizrādīja nekādu interesi par ēku kuru ir plānots pārbūvēt bet burtiski partrauca mani pusvārdā katru reizi, kad mēģināju sākt runāt par to ko es gribētu izveidot. Apzinoties ka par katru darbu ir jāsaņem attalgojums, es Valdim ludzu aprēķināt viņa izmaksas par sagatavotajām skicēm un mājas vizīti un atgriest atlikušo avansu, uz ko es saņēmu atbildi, ka pēc viņa ieskatiem mēs esam norēķinājušies. Tas ir 300 Ls par viena vakara veikumu (jo tās skices noteikti neprasīja vairāk laika)!!!
Tagad es esmu atradis arhitektu ar kuru veidojas ļoti laba un profesionāla sadarbība.
Gribēju tikai pabrīdināt citus, lai uzmanās no Valda Liepas, jo izskatās ka vairāk par copy un paste viņš nespēj piedāvāt un uz viņa goda vārdu arī nevar paļauties.

Lai Jums veicas, Valdi! ;)

Labvakar

Man bija uzdevums izveidot individuālu privatmājas projektu īsa laikā - nepieciešams papīrs būvniecības veikšanai. Valdis Liepa uzprojektēja un saskaņoja ar būvvaldi. Jā, bija neprecizitātes projektā, bet tas laikam tās attieksmes dē'l - kā dažkārt te lamātajiem celtniekiem, ka tik ātrak izdara un saņem naudu. Tiešam dzīve īsa, un pie detaļām nav ko kavēties, taču savs darbs ir jāmīl un jālepojas ar to ko dari. Nezinu kā viņs skaņoja ar tik daudz kļūdām, bet mani neinteresē - zīmogs virsū un var būvet. :)
Katram savs - vienam detalizētu, otram ātri, citam praktiski un lēti.

Secinājums, ieteikums - pirms dodies pie projektētaja, izdari mājas darbu un saraksti projektēšanas uzdevumu, aprakstot ko konkrēti gribi un cik smalki. Saprotu, nepieredzējušam ar projektiem būs grūti, bet tas ietaupīs laiku abām pusēm, un nebūs nepatīkamu pārsteigumu pasūtītajam, jo saņemsi produktu - mājas projektu, kas atbilst PU.

Andris

VINIEM NEVAR TICET . Sakotnejas izmaksas reali jareizina ar 2 . jo bridi kad jadabu gatavs projekts izradas sazin par ko vel jamaksa . Palaujoties uz vinu godigo seju rakstiski nevienojamies un tagad ir dilemma vai maksat vel un tomer dabut projektu vai partraukt sadarbibu un sutit citur projektu vai ari sutit ciemos zenus isiem kakliem