Labdien!
Uz viena zemes gabala, kur jau ir dzīvojamā ēka, vēlamies uzbūvēt vēl vienu ēku dzīvošanai, bet tā kā nevar būt divas dzīvojamās ēkas uz viena gabala, tad ir doma to noformēt kā saimniecības ēku.
Jautājums tāds - kādas tam ir iespējamās juridiskās sekas, problēmas, ierobežojumi? Kā notiek ēkas nodošana ekspluatācijā?

Priecāšos par katru atbildi, jo ar šo probēmu, kā tikt pie savas mājas jau cīnāmies gadu, bet ir vesela čupa ar noteikumiem, kas to kavē. Zemi atdalīt no vecāku zemes nevēlamies, jo tad mainīsies zemes lietošanas mērķis un nenormāli celsies zemes nodoklis, jo zemes gabals ir liels.

piezvani būvvaldei

nu jā, bet vai tad viņi būs ieinteresēti stāstīt, kā apiet pašvaldības prasības? pašvaldības plānotāji jau iesaka atdalīt zemes gabalus, taisīt detālplānojumu un mainīt zemes lietosānas mērķi.
vai nesanāks tā, ka pajautāšu, un tad vēlāk neizsniegs būvatļauju, jo zinās, ka patiesībā tajā saimniecības ēkā taisāmies dzīvot?

Painteresējies par ēku sezonālai dzīvošanai, sak vasarā radi/ciemiņi sabrauc, nav kur likties. Siltinājumu ieliec, lai var "dažreiz" arī pa ziemu palikt.

Tradicionālais risinājums - viesu māja. Tomēr precīzāk der parunāties vietējā būvvaldē (pat, ja tā ir Jūrmala vai Ventspils). Baidies pats, uztici nolīgtajam arhitektam.

Manuprāt "Lietošanas mērķi" sen jau kā nelieto (arī kadastrālajā vērtēšanā).
Ja vien noteikumi ļauj atdalīt, tad daliet, bet par pagalmu vēlāk transformēsiet vien tik lielu platību, cik minimāli nepieciešams (nodoklis pacelsies tikai tad, kad mērnieks būs notransformējis, parasti pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā).
Bet vispār par tēmu Googlē jāmeklē: Riekstiņu klēts

Vienstāvam -
Zemes lietšanas mērķi lieto. Esam jau 101 pārrunājuši un no pagasta saņēmuši rakstisku atbildi, ka jātaisa detālplānojums, un kad tas stājas spēkā, tad arī mainas zemes lietošanas mērķis un no nākamā gada arī nodokļa lielums. Un mazāku gabalu arī atdalīt neļauj - detālplānojums jātaisa visam lielajam gabalam un kā atdala no tā mazāku, tad visam lielajam gabalam mainas mērķis uz apbūves zemi. Arī zemes dienests to apstiprināja.
Tagad sanāk divi varianti:
- vai nu atdalīt zemi, taisot detālplānojumu, ko mēs nevēlamies, lai netērētu laiku, naudu un lai nebūtu milzīgais nodoklis
- vai uztaisīt saimniecības ēku

Bet lai izvēlētos starp variantiem gribu saprast, kādas problēmas var rasties no saimniecības ēkas, un ar ko jārēķinās. Pirmais variants ir jau līdz galam izpētīts.

Ar zemes dalīšanu un detālplāniem būs pasākums vismaz gada garumā, kaut, iespējams, tajā laikā varēs arī ēku projektēt.

Tagad nav laika ielūkot LBN, bet zināms % dzīvojamo telpu var būt ēkā, lai to tomēr nesauktu par dzīvojamo ēku. Ja inventarizācijas taisīšanas un ēkas nodošanas brīdī tā neizskatīsies pēc 100% dzīvojamās ēkas, problēmas nav paredzamas.

Bet kādas problēmas tomēr varētu gadīties?

Ieteiktu ēku nodēvēt par pirti un tajā paredzēt arī atsevišķas atpūtas /saproti guļamtelpas /. nekur nav teikts ka pēc pirtēšanās ēka tūlīt jāatbrīvo, bet mazgāties iesaka katru dienu.
šeit ērtas pirts projekts , ko var izveidot arī no gāzbetona.

[]

Lai Jums veicas!

Paskatījos likumi.lv, tiešām tie cipariskie mērķi vēl eksistē (nez kāpēc man likās, ka lasīju par atcelšanu). Pamanīju arī punktu, ka par apbūves zemi citstarp uzskatāma jebkura, uz kuras izsniegta būvatļauja, tā ka pastāv iespēja maksāt paaugstinātu nodokli jau būvniecības laikā.
Cik zinu, starp haļavu (ar kazas kāju novilkta līnija uz esošā robežplāna, pašvaldības atļauja sadalīt, mērnieks, zemesgrāmata) un detālplānu pastāv arī vidusceļš "zemes ierīcības projekts".

|Vienstāvam -
Zemes ierīcības projektu neļauj taisīt, jo pēc pagasta noteikumiem, ja zemei mainās īpašnieks vai uzsāk būvniecību u.tml., un zemes pašreizējais lietošanas mērķis neatbilst pagasta plānotajam lietošanas mērķim, tad noteikti ir jātaisa detālplānojums. Vidusceļa nav.

Var tikai pabrīnīties, cik tālu cilvēki ir iebaidīti - līdz pilnīgam ārprātam. Latvietis savā zemē grib uzbūvēt māju - ārprāts, gatavais noziedzinieks!
Šim jautājumam nedrīkst pieiet no vainīgā pozīcijas. Tu taču valstij nenodari nekādu ļaunumu, tieši otrādi, bet esi tiktāl iebaidīts, ka vēl neko neizdarījis jau lien uz vēdera. Tak cel to ēku kā saimniecības un dzīvo uz veselību - tev taču neviens nenāks skatīties, kas tur reāli notiek. Un likumīgā kārtā to arī nekādi nevar ne pierādīt, ne izkontrolēt. Nav jau tik traki - nu nestrādā jau tajās būvvaldēs kaut kādi zvēri vai roboti.

Starp citu, kaimiņiem suns tiešām dzīvo šķūnī iebūvētā "istabā" ar atsevišķu ieeju no ārpuses:

Neilgtspējīgs links izrādījies, varbūt šis ies labāk:
[la.lv]

Vecs posts bet tēma varētu būt aktuāla nevienam vien uzbūvēju saimniecības ēku 55m2 pēc projekta 1 stāvs ar 3 telpām (wc, kurtuve, saimniecības telpa), kurā plānoju pāris gadus dzīvot līdz parādās bērni un kļūst par šauru, tad var izremontēt mansardu vai piebūvēt ko klāt un pārsaukt par dzīvojamo māju.

Cēlu kā saimniecības ēku jo tā bija lētāk (birokrātija mazāka) un arī nodokļi varētu būt mazāki, projekts mazāks, lētāks un ātrāk saskaņojams, kas bija svarīgi (novembrī sāku projektēt, martā jau bija būvatļauja, oktobrī pieslēdzu apkuri un var dzīvot.

Pāris problēmas ko rada šis ēkas tips:
1. apdrošināšana tiek rēķināta pēc koeficienta un tur sanāk dīvainības ar ēkas vērtību, bet izdevās to atrisināt.
2. kredītu dabūt ļoti grūti - saimniecības ēkām hipotekāro negrib dot - biju jau gatavs ņemt patēriņa lai tik varētu pabeigt, bet atradu ideju kredītu SEB.
3. Max augstums no zemes (ne pamata) ir 6 m, kas bija vissvarīgākais un ja būtu zinājis būtu cēlis kā māju.

Kad nodošu ekspluatācijā mēģināšu piekomentēt kā gāja, jo bija šādas tādas nobīdes no projekta..

Pēc likuma saimniecības ēkā var dzīvot ja dzīvojamās telpas platība nepārsniedz 50% no ēkas kopējās platības. Bet neviens pa mājām nebraukā un nebauda.

Noteiktu iesaku nodot ekspluatācijā maksimāli ātri, kamēr nenodos būvvaldei obligāti jāveic apsekošanas un tad var uzrauties uz visādiem sodiem ja piekasīga būvvalde.

Par 6m augstumu saimniecības ēkai - tā gan ir pirmā dzirdēšana - jo max. apbūves augstums vienmēr ir bijis noteikts apbūvei vispār - nedalot ēkas kategorijās pēc lietošanas veida. Kura reģionā ir tādi cilvēktiesību aizskaroši un veselo jēgu un saprātu ignorējoši noteikumi - mūsu mīļajā Ušakovijā, Jurmaļinā vai kādā to pieguļas teritorijā?

Jo tad iznāk, ka - piemēram kāds savā lauku teritorijā nedrīkst būvēt saimniec. ēku 7 un vairāk metru platumā ar 45 grādu jumtu - ar mērķi pieskaņoties esošo ēku būvapjoma veidolam !!!

SaminEka, vai vari pastāstīt sīkāk par projektu, kādi materiāli, izmēri, pamati, grīdas utt. Varbūt vari pašu projektu atsūtīt papētīt? mana arī būs vajadzība pēc saimniec ēkas max 60km. mareks.k"at"inbox.lv
P.S. par max 6m arī neebiju dzirdējis.

...pēdējā laikā būvatļaujās ir rakstīti 8m neatkarīgi no būves tipa- dzīvojamā ēka vai palīgēka.

Kolēģiem - vajag rūpīgi lasīt vietējos apbūves noteikumus (ja kas, tas MK apstiprināts dokuments), tajos, kas detalizētāki, ir diezgan stingri reglamentēti dažādu būvju augstumi un ne tikai, arī krāsu gammas, jumtu slīpumi un kaudze citu lietu.