Radās tāds jautājums (varbūt nav īstā vieta kur jautāt) - cik saistošs Zemesgrāmatai ir Zemes robežu ierakstīšanas akts? Lieta tāda ka 1994. gadā izdots šāds akts ar visiem kaimiņu parakstiem, kur iezīmēts servitūta ceļš par labu mums, bet kaimiņa zemesgrāmatā šāds apgrūtinājums neparādās. Arī pašu ZG un robežplānā ne (nezinu kādēļ). Jautājums - vai ejot kārtot jaunu ZG, uzrādot šādu aktu, servitūta ceļu ierakstīs mūsu Zemesgrāmatā? Vai jebkurā gadījumā vispirms vajag jaunu robežplānu un tikai tad uz ZG?

Tas tiešām šoreiz ir jautājums juristiem, jo runa ir par specifiskiem termiņiem un niansēm.
Ja uz šī akta pamata , kā ar likumu noteiktās dokumentu daļas pamata, nekustāmie īpašumi ierakstīti zemes grāmatā, kāpēc tas nav ņemts vērā. Ja tā ir bijusi zemesgrāmatas tiesneša kļūda, cik ilgā laikā tiesneša lēmumu var pārsūdzēt? Cik ilgi derīgs robežu akts, kā dokuments, uz kuru iespējams atsaukties. Vai ņemot vērā šībrīža situāciju servitūtu iespējams nodibināt vienojoties, vai arī tiesas ceļā. Vienvārdsakot, bez juridiskās konsultācijas putru neizstrebt...

Normālā veidā mazsāpīgi to visu var sakārtot, ja puses ieinteresētas un izdevumus sedz koleģiāli vai vairāk ieinteresētā puse.

Citādāk tikai tiesa, kas LV ir visai nesaprātīgs ieteikums, kaut cita, saprātīgāka nav.

Diemžēl, tas ir 90-o gadu eiforiskās priHvatizācijas rezultāts. Kļūdu te nav, visparastākākā razdolbaistvo (latviskais vārds bezatbildība tik pilnīgi neraksturo tā laika izdarības).