Labdien, nu tad beidzot arī mūsu ielā svētki! Visas lietas ir iegrozījušās tā, ka pēc nedēļas sāksim kārtot visas lietas, lai ķertos pie savas mājas būvniecības. Jeb pareizāk sakot, pagaidam tikai pie visu formalitāšu kārtošanas. Bet jautājums šajā sakarā (galu galā māju celsim pirmo savā mūžā)- saprotu, ka arhitekts tomēr izvērtē katru konkrēto vietu, kurā māja paredzēta būvēt. Mūsējā tiks celta ne pilsētā, zeme 4,2 ha - tātad vairāk kā pietiekoši, bet kā izvērtēt kur īsti ir tā īstā vieta? vai nevajadzētu vispirms runāt ar ainavu arhitektu? Pirmdien saņemsim oficiālo pagasta atļauju un tad - uz priekšu! It kā jau iedomajos, kāds šis īpašums varetu izskatīties pēc gadiem, taču saprotu, ka profesionālis noteikti ieraudzītu kādus knifus. negribējās izaicināt likteni un pirms nebija oficiālas atbildes, ka patiešām tā zemīte būs mūsu, neko ne ar vienu vēl neesmu runājusi. Kur beidzas arhitekta funkcijas un kur sākas ainavu arhitekta?

Laikam jau būtu jāsāk ar savu mērķu definēšanu - ko īsti tajos 4.2 ha paredzēts darīt. Ja veidot parku vai tml., tad ainavu arhitekta un daiļdārznieka [tie nav viens un tas pats, bet labākajā variantā super viens otru papildina] izvēle nav īpaši kavējams pasākums, jo ātrāk atradīsiet, jo ātrāk visi darbi varēs sākties.

Tālāk - māju projektēs "parasts" arhitekts, arī viņš vienpersoniski [bet kopā ar jums] vai sadarbībā ar ainavu arhitektu var izvēlēt vietu mājas novietnei ņemot vērā gan kaudzi objektīvu faktoru [orientācija, izgaismošana, reljefa īpatnības, attālumi no ceļiem un komunikācijām utt.], gan tīri savas estētiski profesionālās izjūtas, kur smukāk izskatītos.

Un ļoti ne mazsvarīgi būtu sabalansēt budžeta iespējas ar vēlmēm, kas gan ir ļoti daudzpusīgs pasākums [ne vienmēr daudz nozīmē dārgi un otrādi].

Mājas novietni un bieži arī izmērus nosaka nevis arhitekts- dārznieks, bet āderu/enerģetikas speciālists. 4,2 ha ir pietiekama platība,lai māju varētu novietot dažādo pazemes ūdeņu plūsmu un ārpuszemes enerģiju iedarbības dzīvošanai vislabvēlīgākajā vietā. Kad vieta atrasta- vārds arhitektam un dārzniekam.

Iesaku uzmanību pievērst rīkstniekam ,pat diviem... .Arī putnus un meža dzīvniekus pavērojat kur vairāk ,,tusējas,,uz Jūsu 4,2 ha .Un kopsaucēju atradīsie + ainavu arhitekti + u.t.t...

Mans vietas apsekošanas stāsts:
Rīkstnieks R1 (pētījis senās apbūves principus) nokartēja ~0.13 no ~0.4 ha, iezīmējot "planetārās un lokālās sistēmas āderes" mājas un pirts novietojumu izvēlei. Par akas izvēli norādīja uz 3-4 "āderu" krustpunktiem, bet dziļumu un ieguves iespējas (grunts mālaina) prognozēt atturējās, arī lielāku gabalu kartēt tuvākā laikā atteicās.

Rīkstnieks R2 (specializējas ūdens meklēšanā) ātri soļojot atrada 3 vietas akai, vienā izurbām ~4m, lejā žļurkstēja vien, ūdens nostājās ap -1.7m (vasarā krities līdz -2.5m). Teica, ka ar 5.5m dziļu pietikšot.

R2 norādītās akas vietas sakrita tikai ar vienu vai pat nevienu no R1 "āderu" zonām.
Par R1 rekomendēto mājas vietu (kurā atradās 2 no 3 jaunatrastajām "akām") R2 teica, ka tur nebūvētu, bet parādīja divus citus pleķus, kur "vispār esot tīrs".

Pats biju pamanījis, ka arī man "vispār kautko rāda".
Divās nedēļās pārlapoju latviešu literatūru un rakstus presē, bet daudz gudrāks netiku.
Tad no George Applegate "Complete Guide to Dowsing" (ISBN=1843331152) uzķēru dažus praktiskus paņēmienus un nu esmu sācis zīmēt uz sava lauka taisnas līnijas:
1) dažas no kurām sakrīt ar R1 uzmērīto "āderu" malām vai vidu;
2) citas mēdz krustoties R2 "akasvietu" tuvumā;
3) pārējās iet visdažādākajos virzienos (arī pāri R2 "tukšajiem pleķiem"). Atsevišķos punktos "margrietiņas" veidā visos virzienos krustojas pat padsmit līnijas. Guļot teltī blakus tādai "margrietiņai", iesnaudos tikai uz pāris stundām, bet piecēlos agri un žirgts (viens gadījums gan nav statistika).

Neesmu drošs, ka R1 iekartētā informācija atspoguļo visu nepieciešamo, turklāt arhitekts dažu ēku iesaka novietot "neapsekotajā" apgabalā.

Ko varat ieteikt?

Lieta ir tāda ka visiem klūga ,rīvīte,svārstiņš,antenas....rāda un nevar izskaidrot.Rīkstnieks R2 izrādas spečuks savā lietā,viss notiekas.Izrādas rīksniekam R1 uzrāda tās vietas,bet nemāk izskaidrot...(gan noskaidros)
Pa radio pēc Jāņiem stāstija,ka tajos zemes gabalos kur būs UGUNS ĀDERES zemei cena celsies.Jūs jau apgūlāties uz uguns āderes un piepildīja ar enerģiju.
Ir zelta āderes,tās laikam būs uguns āderes...
Ir sudraba āderes...,gan jau vel ir kādas āderes...
Es gan celtu māju tajā vietā kur gulējāt,un gulta atrastos tai vietā....lai katru rītu mēs būtu žirgti un varētu kalnus gāzt....tās ir tikkai manas domas...

Agrāk kad cēla mājas,tad rīkstnieka pakalpojumus izmantot varēja turīgi saimnieki.Jo pakalpojums bija dārgs.Pārejie mājas cēla pēc intuīcijas,varbūt pasauca vietējo rīkstnieku kam kautko rādija bet pamatot nevarēja.Pats arī netīšām uzcēlu telti un labi izguļos...
Bet kamēr šeit spriedelējam,citi izmanto ar pilnu sparu šo enerģiju...
Doma ir par Skandināvu hokejistiem.Viņi katru gadu ir formā.Zviedri it sevišķi...
letiņiem atliek noskatīties ar acīm un paši nesaprot kāpēc nevedas spēle.
Tātad pietrūkst enerģijas,klāt tā nenāk izņemot ja apgulsies uz uguns vai sudraba āderes.Domaju ka katram cilvēkam ir sava ādere vai zelta vai sudraba...
Protams katrs relaksējas kā uzskata par vajadzību................

Ko asais var pastāstīt par iespēju izšķirt starp šiem "zeltiem", "ugunīm"?

Latviešu literatūrā tieši krāšņo terminu daudzveidība mani samulsināja.
Pasaulē runā vismaz par:
"water streams" ūdens iegūšanai;
Hartmann un Curry (abi bijuši ārsti) tīkliem, kas iespaido cilvēku, un par dažādo to polarizāciju (kā nosakāmu?)

Šķiet Jānis Ligers bija skaidrojis "āderu" jušanu ar elektromagnētisko starojumu konkrētos viļņu garumos un dažāda virziena cirkulāru polarizāciju. Nez vai to izdotos pārbaudīt, jo no pieredzes varu pateikt, ka EM fona līmenis laukos brīvā diapazona vietā (ja netrāpīsiet uz TV, sakariem utml) būs zem vispārēja pielietojuma spektra analizatora jūtības (~-100dB/mW), jūtīgāku aparatūru diez vai atradīsiet, turklāt Dolacis & Co raksta, ka reakcijas saglabājās pat virs Salaspils reaktora svina pārklājuma.
Ja nav melots, ka Hartmana tīkls korelējot ar magnētiskā lauka izmaiņām, varbūt to var uzmērīt ar holla devēju no atskaņotāja Ārija-102 vai kropļojumiem nelineāras serdes spolē, ar kādu meklē zemē dzelzs priekšmetus?

Ja es no ārpuses eju klāt tādai "margrietiņai", L-veida indikatori griežas uz āru (parasti šķērsojot līnijas uz iekšu), bet, stāvot krustpunkta vidū un griežoties ap savu asi, tie griežas uz iekšu katras aizejošās līnijas virzienā.

Pamēģināšu pagulēt vēl, pie tam uz "margrietiņas centra". Kazi, iekrāsies sajūtu statistika.

Ko ņematies āderes un tt.man atbrauca Brunis un jautāja kur gribi aku un tur ar izraka .I tagad ūdens i un labs prāts pieturas.Arī māju uzklapēju kur pašam patika,i miegs nāk ,i kalnus gāžu izņemot kad poha moka.Dārzniekam vien pajautāju kā būtu pareizāk to vai šito zemē spraust.Zemā spraudu visu kas patīk pašam ,a Saša viedoklis pie dē.Isi sakot -savu māju liec kur gribi un vari atļauties,ainavu veido kāda pašam tīk un dzīvo laimīgs labais cilvēk.

Tev,Jukum,vienkārši veicas.Tu esi uz ,,zaļa zara,,.nebrīnos kad pa Rīgu brauksi visos krustojumos zaļā gaisma degs...Divas reizes pašam tā bij ,kā braucu tā zaļš...

Vienstāvim;;;Es tik gudri nevaru pamatot visu ar formulām.Bet esmu lasījis grāmatu ,,Svārsti un rāmīši-brīnumrīki ikdienai,, O.Krasavins.,,Mājas Viesī,,divus gadus atpakaļ bij raksts par meiteni kas redz visas āderes un starojumus.Domāju ka dzīvnieki un putni arī to redz.
Sameklēšu to raidijumu pa radio,tad došu ziņu....

Ja "Radio ģimenes rīta" ietvaros 25. jūnijā 11:10 ar niku "Totis", tad esmu dzirdējis.
Arī viņš redzot āderes, par šādu fenomenu minēts arī Dolača grāmatā.

informācija,,vienstāvim,,>>www.google >>Totis(latviešu val.)>> un informācijas jūra.........

Āderes ir ļoti dažādas un katrs jūt kaut ko citu. Tāpēc arī atšķiras rādījumi. Vajag tādu rīkstnieku, kas var izskaidrot to, ko jūt.

Tieši ar izskaidrojumiem, šķiet, pagaidām tā ir kā ir.
Atšķirīgie rādījumi drīzāk noved pie problēmas nolieguma, kā reiz izteicies Andrejs Ģelzis: "Par laimīgām beigām saucam situācijas, kurās citas, loģiskākas prasības liek sākotnējo "kosmisko āderu" problēmu aizmirst".

Manuprāt rīkstniekam būtu jāmāk noteikt vietas, kas jebkādā veidā iedarbosies uz ēku un cilvēkiem, kas tajā dzīvos, turklāt jāmāk šo informāciju iekartēt vai citādi pasniegt īpašniekam, arhitektam, dārzniekam... izmantojamā veidā.

Ja jau šīs zonas iedarbojas uz mani ejot tām pāri, tās, jādomā, iedarbojas arī guļot, sēžot pie galda vai stāvot pie plīts. Cits jautājums, kā.