Vai kāds var uz ātru roku pateikt kāds ir aptuvenais sienas pašsvars kiloņūtonos uz metru, ja sienas pīrāgs ir metāla profilētā loksne (standartizētā, kas tautā saucas ranilla), brusu 45x95mm latojums sienās ar soli 600 mmm (sienu augstums 3 metri), 100 mm vate un iekšpusē laminēta skaidene. Itkā paņēmu būvkonstruktoru, bet nez kapēc neticās, ka šādai sienai pašvars ir 2.4 kN/m, kur aprēķinos ar koeficentu vispār aizvelk līdz 3.6 kN/m. Gribās saprast vai es esmu paranoiķis vai tomēr būvkonstruktors taisa kļūdas.

Ja liekas par daudz, tad nebēdā - priekš pamatu konstrukcijas tāda slodze ir nieks, ja vien mājai nav 5 stāvi... cik tad siena augsta - 3m? ~80kg/m2 tāds kautkas uz to pusi jau ir ;)

Tur tā lieta, ka pamatu nav, šī siena karājas gaisā gandrīz pusotru metru no balsta, līdz ar ko nesaprotu vai tiešām vajag tur UNP 180 profilu, kā man uzrēķināja, vai var arī ko mazāku. Tur veidojums ir samērā interesants un grūti šeit aprakstāms, bet jautājums ir, lai saprastu vai būvkonstruktors ir iedziļinājies tieši manā situācijā vai arī paņēmis virspusējus standartus. Tapēc nav jēgas domāt vai izturēs kautkas vai nē, bet ļoti interesē tieši saprast vai pašsvars kiloņūtonos atbilst, jo jāatzīst ka pašam fizikā uz atestāta ir vieninieks, līdz ar ko savu smadzeņu šim jautājumam ir par maz.

3,6 kN/m ir 367 kg/m, ja trīs metru augstumā, tad 122kg/kv.m.
Vate ~35kg/kub.m, koksne ~600-80kg/kub.m, skaidu plāksne atkarībā no biezuma (http://www.zulakwood.lv/lat/kokskaidu-plaksnes/), metāla loksne ~5 kg/kv.m. Vēl jau jāņem vērā vēja slodze, slodze no jumta, sijas gala stiprinājumi (šarnīrveida, iespīlēts) u.t.t.
Konstruktori jau no zina gaisa negrābj. Tas tikai liekas, ka nekas nav, bet kopsummā savācas.

Tev taisnība JPX šādas apšūtas sienas pašsvars labi ja velk līdz 30kg/m2 vai pieņemot 15mm laminātu ~10kg/m2; Rukki- Rannila vai MM20 sienas metālu ~5kg/m2; minerālvate D~35kg/m3 svers ~4kg/m2; koks ~4kg/m2... un tad 3m augstai sienai pašsvars līdz 75kg/m vai 0,7kN/m.
Pieņemot iekārtās sienas laiduma garumu 6m... un brīvu balstījumu M~ q*L^2/8...
~75kg/m*36m2/8~340kgm...33800kgcm lieces sprieguma. Ja parasta būvtērauda lieces stiprība St3 ~S235JRG ~ R=2250kg/cm2... tad nepieciešamais velmēta metāla pretestības moments M/R ~W...33800/2250= 15cm3. Tas tabulās atbilst UPE 80 profilam - 80/50^4 pašsvars ~7,9kg/m... [www.steeltech.lv]
... Taču jāmin, ka ārsienas risinājums ačgārns - jo minerālvatē veidosies kondensāts, kas izsauks kā koka karkasa, tā stiprinājuma un metāla profila koroziju.

Skaidu plāksne ~20 kg/m2 uz 3m augstumu būs 60 kg, vate ~10 kg uz 3m, skārds 20 kg uz 3m, bruses sastādīs aptuveni 10 kg /3m, kopā 100 kg/m pie 3m aukstuma ti 1 kN/m. Uz sienas balstās jumts dažreiz ar sniegu, pieņem, ka attiecīgais laidums uz sienas metru ir 3m (lai precīzi pateiktu vajag jumta shēmu un izmērus), šāds laidums ar līdzigu konstrukciju pieņemu rada tādu pašu slodzi cik 3m siena = 1 kN/m un galu galā sniegs. Negribu meklēt pēc normatīva, bet pieņemu, ka ~100 kg/m2 ir un atkal 1kN/m klāt + vēl vēja un citi slodzes drošības koeficienti. Tātad saskaitīju 3 kN/m reāla slodze + drošības koeficienti tie paši 3.6 būs, es teiktu, ka gandrīs par maz 2 rešņi uzkāpj uz šāda jumta ziemā kurā netrūkst sniega, palēkā un iespējams arī kaut ko salauž. :D.
Tā kā autors nav neko pieminējis par jumtu var jau būt, ka tāda nav, tad gan nesaprotu, kas šī par dīvainu konstrukciju un kādam nolūkam. Tad slodze aprēķināta par lielu.

Man šķiet, ka šādi nevar rēķināt konstrukcijas, kur paliek maksimālās pieļaijamās izlieces aprēķini, tie parasti ir tie kas nosaka šķērsgriezuma un sijas izmērus. 80 UPE man tā uz sajūtām jau no pašsvara būs līks pie 6m brīvi balstīta risinājuma. Izturēt jau izturēs, bet labi neizskatīsies un būs kā puņķis.

Kamēr nav redzams projekts kopumā, tikmēr vispār runāt par konstrukcijas atbilstību no profesionālā viedokļa ir muļķīgi... tam es piekrītu. Taču, ja mēs neanalizējam kopumu, tad aplēse pirmajam piegājienam gana adekvāta.
Problemātiska var būt pati ārsienas konstrukcija, kas pakļauta ievērojamam kondensāta riskam, kas galu galā spējīga sagraut konstrukciju ātrāk, nekā nestspējas problēmas, kur izlieci var samazināt, piemēram tērauda sijai mainot balstījuma tipu no brīva uz iespīlēta - metinājums pa kontūru.