Laba diena!

Skatos un meklēju visu info par koka karkasu/paneļu mājām, projektiem utt, tostarp Somu Māja. Principā, kā saka "in general" viss ir skaidrs, bet viena lieta mazliet interesē sīkāk, proti, pamatu risinājums Somu Mājai. Somu Māju ceļ Simts Nami un visās bildēs, cik nu esmu redzējis, pamati tiek likti no FIBO blokiem un siltināti no iekšpuses. Par FIBO blokiem kā tādiem šaubu man nav, jo koka mājas ir vieglas un es domāju, ka to slodzi FIBO bloki ir spējīgi nest. Bet jautājums tieši par siltināšanu - vai tas ir pareizi siltināt tikai no iekšas? No ārpuses ir tikai hidroizolācija. Cik esmu lasījis, tad FIBO blokiem nepatīk mitrums un sals. Vai arī viss ir ok, tā tam jābūt?

Šeit dažas bildes:
[kokamaja.files.wordpress.com]
[kokamaja.files.wordpress.com]
[majaikskile.files.wordpress.com]

Pieņemu, ka māju ģenerālceltnieks nevēlas sarežģīt pamatu mezglu risinājumus (salētina būvdarbus), tapēc šāds risinājums. Principā te lielas kļūdas nav, vienīgi iespējams, ka pamatu sadurplaknes atdzisšana ir tāda, ka starp pamatiem un koka karkasa apakšējo vainagu var ( jārēķina?} veidoties kondensāts, kas ar laiku rada trupi. Tradicionālā nelaime guļbūvēm.
Tapēc ārējais siltinājums noteikti pateicīgāks.

Man ar 100 namiem ir bēdīga pieredze...

Norvegija celtam majam sadu risinajumu esmu daudz redzejis.

It ka logiski no tas puses, ka mitrums ko uzsuc pamati var brivi izzut caur cokolu uz aaru.

Bet, ja no arpuses uzliek putupolistirolu, tad kaada veidaa tiek mitrums izzvadits araa?

Senajos laikos virspamatu apmeta ar kalka javu, kas lava mitrumam migret.

Tagad tam speciali apmetumu paredzeti.


Varbut kads var paskaidrot kapec skandinavi sada veida buve?

Uz pamata konstrukcijām darbojas trīs dažāda mitruma faktori.
A) Mitrums no kapilārās uzsūces
B) Mitrums no slīpiem nokrišņiem - lietus, daļēji sniegs.
C) Kondensātmitrums, kuru rada no telpas vai telpā infiltrējošais gaiss, kurš virzoties caur koka vai sadurplaknes konstrukciju var kondensēties organiskos materiālos šajā sadurplaknē.
Kapilāro uzsūci mēs likvidējam ar horizontālo hidroizolāciju, mitrumu no ārpuses ar cokola palodzi. Taču ar caurejošo tvaika kondensātu starp pamatiem un vainagkokiem problēma sarežģītāka. Ja pamata virsma atdziest zem infiltrējoišā gaisa rasas punkta,pret pamatu atdzišanu hidroizolācija nepalīdz, mitrumam jāizkrīt. Tas gan sienas abās pusēs daļēji iztvaiko, taču kā rāda praktiskā pieredze trupe skar vainagkoka viduszonu.. pirmais vainags pūst no vidus.
Te praksē, bez speciāliem inženiertehniskiem paņēmieniem, grūti to pilnībā novērst. Viena no metodēm ir cokola izcelšana vismaz 60...80cm augstumā virs planējuma - pamats dabū izsilt un kondensāts ierobežots. Zemus pamatus var sildīt ar apkures cauruli gar grīdas perimetru. Tātad problēmas risinājuma pamatā ir cokola izsilšana tiktālu, lai uz tā neveidotos kondensāts. Pamatu izsilšanu nodrošina telpas siltums, bet ja siltumizolācija ir iekšpusē, tad pamats paliek auksts un kondensātam, ja blakus ir mitrs gaiss ir jāveidojas.
Dotā problēma skar arī mūra ēkas, kur vecām ķieģeļu būvēm ir pastiprināta šuvju materiāla erozija - mitruma un sala iedarbībā šuves sabrūk ātrāk.

Globāls jautājums - kāda vella pēc vispār ir jābūvē koka karkasa māja? Lētāk - nē, ātrāk - varbūt par mēnesi + kaudze ar riskiem, izdarot kaut ko greizi. Teiksiet - pārbaudīti standarta risinājumi. Paziņam somu mājas mansardā vasaras laikā zem +30 nenokrītas - pārbaudīti risinājumi, citam paziņam sienas un jumta konstrukcijas uzrāva 2 nedēļu laikā - un kas? Tagad visi pārējie procesi copy - paste, kā mūra mājas gadījumā. Saprotu skandināvus, kur ir jāietaupa uz darba stundām, bet iekš LV, tas nav arguments. Un jā, pārdot koka māju ir vai kur grūti, pat bankas dod īsākus kredīta termiņus šādām būvēm.
Tad kāda ir argumentācija?

Globāli:
- pamati tāpat no betona jebkurā gadījumā;
- jumta konstrukcijas tomēr arī privātmāju gadījumā teju 99% būs koks;
- starpstāvu pārsegums- daudz retāk betons vai paneļi- kā ierasts būs koka sijas;
- griestu pārsegums- praktiski 99% būs atkal koks;
- sienas- principā jebkurš materiāls būs jāsiltina- gāzbetons, keramzīts, betons vai koks. Tikai tāda starpība, ka koku siltini jau starp statņiem +plus šķērssiltinājums, bet pārējos pa ārpusi- audzē biezāku sienu. Koka karkass pats par sevi, pie vienāda izmēra ēkām, būs vismaz 3x lētāks, kā keramzīta siena, un 4x lētāk, kā gāzbetons.
Koka karkasā var dzīvot uzreiz, keramzīts "bagātīgi" jāsiltina, bet gāzbetons normālu mikroklimatu nodrošinās pēc 2-3 gadi- ja ne pat vēlāk, vēl pie tam tas ir jāsiltina tik un tā.
Koka karkass apšūts ar kokšķiedru un pildīts ar ekovati- sienas gatavs un elpojošas- jebkādi citi gemoroji pazūd.

Par tiem +30 grādiem- pareizi izbūvēts mansards nekad vasarā neuzkarsīs vairāk par +30 pēc celsija.

Jebkuras tehnoloģijas ēku var uzcelt šķībi, greizi un nepareizi. Es varu nosaukt tikpat absurdus argumentus un piemērus attiecībā uz mūru māju. Man arī "paziņam" uzbūvēja mūra māju, kurai jau pēc dažiem gadiem visas sienas bija saplaisājušas. Un citam "paziņam" stūri izsala tā, ka no tapetēm vajadzēja sarmu kasīt nost. Par ko tas liecina? Ka visas mūra mājas tādas ir?

Daudzus gadus dzīvojot Skandināvijā, esmu pabijis daudzās koka mājās. Te pat bērnudārzus ceļ no koka karkasa. Tici vai nē, bet arī Norvēģijā vasarā gaisa temperatūra mēdz pakāpties virs +25C un nekad nevienā koka karkasa ēkā nav bijušas problēmas ar klimatu un temperatūru, tieši otrādi.

Es arī negrasos to māju pēc tam pārdod. Un vispār bankas šajā procesā nebūs iesaistītas.

Manuprāt strīdēties par izvēlēto tehnoloģiju ir muļķīgi. Katrai ir savi plusi un mīnusi. Man, piemēram, riebjas vienveidīgās, pelēkās gāzbetona pļavu mājas. Visas apmestas ar lētu apmetumu. Māja bez sejas un rakstura. Bet es nestrīdos un nemēģinu nevienu pārliecināt.

Un par cenu runājot - no "lēti, ātri, kvalitatīvi" es izvēlos "ātri un kvalitatīvi".

Es tikai pajautāju, nevajag tik agresīvi. Skandināvijā ceļ no karkasa, jo tā ir lētāk, nevis foršāk, bet pie mūsu darbaspēka izmaksām tas tā nav. Kā zhuks raksta vienīgais, ja ir, ietaupījums ir uz sienām, bet tas ir mini postenis visā tāmē. Bet, ja arguments ir "netaisos pārdot", tad diskusiju nav jēgas turpināt.

Tas ir mīts, ka skandināvi būvē koka mājas, jo tā ir lētāk. Es pat nezinu no kurienes šis mīts ir cēlies. Skandināvi ir pietiekoši turīgi, lai atļautos to ko vēlas (un daudzi arī būvē mūra mājas). Skandināvi būvē koka mājas, jo tas ir saskaņā ar viņu kultūru un tradīcijām. Viņi jau no senām dienām ir dzīvojuši nelielos koka namiņos un šo tradīciju mēģina ievērot arī mūsdienās. Latvieši arī dzīvoja koka ēkās, gan guļbūvēs gan karkasa ēkās. Diemžēl šo tradīciju esam nomainījuši uz 300m2 lieliem gāzbetona veidojumiem.

Bet es gribētu tomēr viedokļus par pamatiem :)

Nevaru noturēties :) Kāda saistība koka mājai ar karkasnieci?

Tāpēc, ka šeit 99.999% gadījumu ar karkasu tiek saprasts koka karkass. Privātmāju būvniecībā LV ļoti reti parādās dzb karkass (nav seismikas, kur tas būtu nepieciešams) un praktiski nemaz plānsienu tērauda (skārda) karkass.

Otrs - šodien tā sauktajā civilizētajā pasaulē ļoti reti būvē "mūža māju", tas ir vairākām paaudzēm uz priekšu. Arī ciematu zemes mazpleķīšos tāda attieksme izskatās smieklīgi. Cilvēki dzīvo atbilstoši konkrētā brīža vajadzībām (ģimenes lielums, sastāvs, budžets, darba vieta, sociālā vide). Tikko vajadzības mainās, tiek mainīta arī dzīvesvieta (nu kam vientuļam LV pensionāram 5-istabu dzīvoklis vai māja 400+ m2, ko nespēj uzturēt, tikai pieraduma pēc, ne mazākās racionalitātes). Bērni piedzimst, izaug un aizlido apmēram 25 gadu laikā, tik ilgam laikam arī vajadzīga konkrēta izmēra un aprīkojuma māja.

Es arī nopirku somu karkasu un 100 nami man to sastutēja un sadarīja iekšdarbus

Man patika:
saprotami, racionāli risinājumi, plānojums. Piemēram - saimniecības telpas izmērs un novietojums; balkonu ne-esamība utt
ātri tomēr. Zemi nopirku pa Līgo, ievācos 01. Maijā - nepilns gads. Ko pat vēl varēja saspiest. Mums neprasijās, ļāvu visiem mierīgi šancēt
prognozējams rezultāts ar izolācijām, kvalitātēm, tāmēm utt
man tur nebija jāiedziļinās, uz kāda staba jāliek kāds pārsegums. Viss viņiem pašiem bija skaidrs. Nekad nebija - eeeee, saimniek, tu taču saproti, ka tāmē tev te sūds ielikts, bet labāk likt normālu mantu, normālā biezumā. Par nelielu, bet taisnīgu samaksu. Klasika :)

Nezinu, ko cilvēki aiz muguras saka, bet nu acīs visi atzīst, ka tāda klasiska mājiņa izskatās daudz labāk par monstrozajiem gāzbetona ķēmiem


Runājot par ilgtermiņu. Man ir Monjier betondakstu jumts, klinkera ķieģeļu apšuvums. Vēl gribēšu paskatīt, kura māja ilgāk nostāvēs. Baidos, ka ar mūsu mūžu nepietiks lai to redzētu. :) Un pēc 50 gadiem jebkura māja būs jaunās paaudzes prasībām neatbilstoša

jtdesign, nesaprati manu ironiju... Koka karkasa mājai ir attāla saistība ar KOKA māju un tās īpašībām. Protams, ir cilvēki, kas tic osb un plēvju ekoloģiskumam... Par dzīves vietas maiņu piekrītu, un tāpēc ir svarīgi domāt par īpašuma tirgus vērtību, nevis "netaisos pārdot".
Niks, nez, kas liedz to klinkera apdari veikt gāzbetona mājai, lai tā neizskatītos pēc "monstroza gāzbetona ķēma"? Par ātrumu piekrītu, bet vai ir svarīgi ietaupīt dažus mēnešus uz lietu, kuru lietosi pārdesmit gadus un pēc tam dēļ šiem dažiem mēnešiem nevarēsi pārdot gadiem? Paprasiet mākleriem, kā tirgojas karkasa mājas otrreizējā tirgū!
Šis viss tikai pārdomām, jo tomēr lielākoties māja ir mūža darījums.

Man par labu keramzītam palīdzēja noslieties cena. Kad sarēķināju, ka karkasa puļķi sanāk mazliet dārgāk, kā uzmūrētas sienas, jautājumu vairs nebija. Bloka mājā vismaz var kaut ko darīt jau, bet xko tu padarīsi skeletā?
Bet tas ir gaumes jautājums.
Pamatiem 2x esmu lējis plāksnes un esmu 100% par tām, ja vien nav kādu problēmu un nevajag pagrabu.

koka karkasniece 99% pēc kāda laika būs jānojauc. Keramzītam, ja pamati stabili, nekas nenotiks.
kieģeļi ir smagi un prasa pamatīgus pamatus + ja rodas plaisa, tad čau. ne tur estētika, ne lētums
Gāzbetons samērā viegli plīstošs, bet vienstāvniecei ideāls.
Keramirku izvēlēties.. nu tāds arī riskants variants, galvenokārt dēļ tā, ka plīst. Urbt viņā arī ne visai.
Kermazīts ar stiklaskiedru ir visai 100gadīgs risinājums pie pareiziem pamatiem un jumta Latvijā.
koka māja arī 99% jaucams pasākums, jo ar laiku sēžas gribot negribot, ja kaut cik "ielaiž".

ja kur arī ekonomē, tad starpsienas no gāzbetona, pareizs plānojums un t.t.

Pasaulē vecākā koka karkasa māja stāv jau teju 1500 gadus.

Stiklšķiedras keramzītu gan tik vecu neesmu redzējis :)

Protams, vienam patīk māte, otram meita un, ja karkasa mājas būtu tik sūdīgas, tad pilnīgi visi ražotāji būtu bankrotējuši. Arī es pirmsākumos biju karkasenes piekritējs, taču beigās vienīgā argumentācija palika ātrums, pārējais čakars paliek tieši tas pats gāzbetona (etc) mājām. Nezinu ar ko plāno māju apšūt Toms, bet piekrītu specam, ka pilnīgi visu to var izdarīt arī ar gāzbetona māju un tā jau ir katra paša saimnieka izvēle, ja ceļ "monstrozu gāzbetona ķēmu", bez odziņas.

Nesens notikums Krievijā ar trīs karkasa mājām. Vienīgi viņas nebija celtas pēc visām tehnoloģijām

[www.youtube.com]

p.s.
Nik, Argumentācija, ka kādreiz kaut ko nezināja nav nopietna. Tad jau varam turpināt sūtīt pasta baložus vai sūtīt ziņnesi, jo agrāk telefoni nebija, vai iet ar kājām, jo pirms 1500 gadiem nekādi mehanizēti transporta līdzekļi nebija....
Ineteresanti būtu uzzināt, kur atrodas šī 1500 gadu vecā karkasene un kas var var atļauties tādu uzturēt?