Labdien!

Tā kā neesmu celtnieks un siltumizolācijas speciālists tad jautāšu jums. Ir tāda situācija - privātmāja, divstāvīga, pirmais stāvs keramzītbloki, otrais koka karkass. Pieļauju, ka koka starpstāvu sijas. Otrajā stāvā trīs izejas uz terasēm, radiatori. Pirmajā stāvā istabas temperatūra ap 21,5 augšā 19. Kur loģika? Siltumam taču vajadzētu iet uz augšu un piesildīt otro stāvu. Otra problēma - ledainas grīdas otrajā stāvā. Kā siltinātas - nezinu. Māja tika uzbūvēta 2008 gadā. 2013 gadā to iegādājāmies mēs. Kādas varētu būt klasiskās kļūdas kas ir pieļautas izbūvējot starpstāvu pārsegumu. Varbūt tas it dēļ izejām uz terasēm?

paņem termo kameru noma un radīsi atbildes uz saviem jautājumiem.

Paldies par atbildi. Tas jau tika izdarīts un atbilde tā arī netika saņemta. Kamerā redzams ka visa grīda ir auksta, bet no kurienes tas aukstums rodas, tā arī nesapratām

Loģika vienkārša - mājai 2. stāvā ir daudz lielāki siltuma zudumi nekā 1. stāvā. Minētās ledainās grīdas 2. stāvā un izejas uz 3 terasēm liek domāt, ka 2. stāva pārsegums ir slikti nosiltināts un visticamāk nav hermētisks (tiek caurpūsts).

Iesaku veikt termogrāfisko pārbaudi. Vienīgi tas, ka Tu nopirki šādu māju, liek domāt, ka pats netiksi galā ar termogrāfiskās pārbaudes laikā atklāto problēmu likvidēšanu / mājas labošanu. Tas, ka redzēsi, ka X vieta ir "zila" īsti nepietiek, vēl jāsaprot, kas visā "'pīrāgā" / konstrukcijā ir nepareizs un kā to pēc iespējas efektīvām izlabot. Iesaku atrast kādu, kas specializējas termogrāfiskajās pārbaudēs un saprot, kādām jābūt pareizi uzceltām būvkonstrukcijām. Piemēram, kā interpretēt to, ka siena ir auksta? Pārāk plāns siltinājuma slānis? Ielikts siltinājums kā pagadās, ar šķirbām? Nav tvaika barjeras, siltinājums samircis no kondensāta un vairs nepilda savas funckijas? Tvaika barjera ir, bet līkroču sacaurumota ar tādām pašām sekām? Nav vēja barjeras? Utt. Utml.

Runājot par keramzītblokiem. Tas ir ļoti caurpūšams materiāls. Ja vien nav nohermetizēts ar apmetumu no iekšpuses un arī no ārpuses (kaut vai ar līmjavu pirms līmēt ar līmjavu siltinājumu), vējainā laikā caurpūtīs uz "urā". Indikators - ja māja vējainā laikā ir aukstāka nekā pie tādas pašas temperatūras laikā ar mazu vēju, ir problēmas. Piemēras ar pīrāgu, par kuru "celtniekiem" rokas no pēcpuses būtu jānorauj - reģipša siena | keramzītbloks | siltinājums uz "pļekām", kas veido nevis siltinājumu, bet gan ventilējamu fasādi, kurā siltinājums ir ventilējamās spraugas nepareizajā pusē un pilnvērtīgi nepilda savas funkcijas.

Vienkārši vajag apskatīties cik bieza vate ir uz otrā stāva griestiem, cik biezas ārsienas (izolācijas biezums). Vai logi, durvis otrā stāvā hermētiski. Ja neredz acīmredzamas kļūdas izolācijā, tad var domāt par termogrāfiju.

Vai radiatori pietiekoša lieluma uz atbilstošo kubatūru un situāciju, ka ir trīs terases izejas, tātad durvis, kas lielāko tiesu ir aukstākas par logiem? Koridori apsildīti? Trepes atklātas, siltums bez problēmām iet augšā? Radiatori vaļā....Nav tik vienkāršas atbildes, kā "māja nepareizi uzbūvēta". Un grīda, ja tā nebūs apsildāmā, būs vienmēr aukstāka kā gaiss, kura temperatūru mēra cilvēka nepilnā augstumā.

Ambrosio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Loģika vienkārša - mājai 2. stāvā ir daudz
> lielāki siltuma zudumi nekā 1. stāvā.
> Minētās ledainās grīdas 2. stāvā un izejas
> uz 3 terasēm liek domāt, ka 2. stāva pārsegums
> ir slikti nosiltināts un visticamāk nav
> hermētisks (tiek caurpūsts).
>
> Iesaku veikt termogrāfisko pārbaudi. Vienīgi
> tas, ka Tu nopirki šādu māju, liek domāt, ka
> pats netiksi galā ar termogrāfiskās pārbaudes
> laikā atklāto problēmu likvidēšanu / mājas
> labošanu. Tas, ka redzēsi, ka X vieta ir "zila"
> īsti nepietiek, vēl jāsaprot, kas visā
> "'pīrāgā" / konstrukcijā ir nepareizs un kā
> to pēc iespējas efektīvām izlabot. Iesaku
> atrast kādu, kas specializējas
> termogrāfiskajās pārbaudēs un saprot, kādām
> jābūt pareizi uzceltām būvkonstrukcijām.
> Piemēram, kā interpretēt to, ka siena ir
> auksta? Pārāk plāns siltinājuma slānis?
> Ielikts siltinājums kā pagadās, ar šķirbām?
> Nav tvaika barjeras, siltinājums samircis no
> kondensāta un vairs nepilda savas funckijas?
> Tvaika barjera ir, bet līkroču sacaurumota ar
> tādām pašām sekām? Nav vēja barjeras? Utt.
> Utml.
>
> Runājot par keramzītblokiem. Tas ir ļoti
> caurpūšams materiāls. Ja vien nav
> nohermetizēts ar apmetumu no iekšpuses un arī
> no ārpuses (kaut vai ar līmjavu pirms līmēt ar
> līmjavu siltinājumu), vējainā laikā
> caurpūtīs uz "urā". Indikators - ja māja
> vējainā laikā ir aukstāka nekā pie tādas
> pašas temperatūras laikā ar mazu vēju, ir
> problēmas. Piemēras ar pīrāgu, par kuru
> "celtniekiem" rokas no pēcpuses būtu jānorauj -
> reģipša siena | keramzītbloks | siltinājums uz
> "pļekām", kas veido nevis siltinājumu, bet gan
> ventilējamu fasādi, kurā siltinājums ir
> ventilējamās spraugas nepareizajā pusē un
> pilnvērtīgi nepilda savas funkcijas.

Paldies par izsmeļošo atbildi. Kur lai šādus speciālistus meklē? Cik tas maksā?

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vai radiatori pietiekoša lieluma uz atbilstošo
> kubatūru un situāciju, ka ir trīs terases
> izejas, tātad durvis, kas lielāko tiesu ir
> aukstākas par logiem? Koridori apsildīti? Trepes
> atklātas, siltums bez problēmām iet augšā?
> Radiatori vaļā....Nav tik vienkāršas atbildes,
> kā "māja nepareizi uzbūvēta". Un grīda, ja
> tā nebūs apsildāmā, būs vienmēr aukstāka
> kā gaiss, kura temperatūru mēra cilvēka
> nepilnā augstumā.

Radiatori ir pietiekoša lieluma un ir atvērti maksimāli. Durvis un logi ir pakešnieki. Koridori apsildīti, trepes atklātas, siltums viegli tiek augšā. Es saprotu, ka grīda būs aukstāka, bet mūsu gadījumā pie šādas āra temperatūras stāvot uz grīdas, reāli salst kājas. Un es neesmu salīgs, ziemā copēju uz ledus :)

Precizējums. Ar "2. stāva pārsegums ir slikti nosiltināts" es biju domājis slikti nosiltināts uz ārpusi. Pārseguma siltinājumam starp pastāvīgi apkurināmiem stāviem ar līdzīgu temperatūru nav jēgas. Ja pārsegumā ir vate, tad tai jābūt primāri skaņas izolācijas funckiju veikšanai.

Termogrāfijas veikšanai vislabāk, ja temperatūras starpība starp iekštelpām un āru ir lielāka. Droši vien labāk būtu lielāki mīnusi, bet ar jūtīgu kameru vajadzētu visu labi redzēt, it sevišķi, ja 2. stāvā jau tagad grīdas ir ledainas, nevis vienkārši vēsas. Bet iespējas un detaļas labāk lai stāsta tie, kas nodarbojas ar termogrāfiju.

Iemet Googlē "termogrāfija" un būs daudz linki ar uzņēmumiem / cilvēkiem, kas veic termogrāfiju. Apzvanis kādus un varbūt kļūs skaidrāka bilde, kuru varētu paņemt. Iespējams, ka vari vienkārši paņemt termo kameru nomā, ja jūties pārliecināts, ka ar to pietiks.

Par cenām nemācēšu pateikt. Apzvani un pajautā. Tik pastāsti savu situāciju, jo Tev jau droši vien vajag arī konsultāciju, kā vislabāk problēmas novērst. Pajautā, vai to viņi ir spējīgi dot.

Es savu māju cēlu pirms 10-11 gadiem. Toreiz par laimi "uzrāvos" uz labiem sava aroda pratējiem (ar retiem izņēmumiem). Par to, kā labāk izbūvēt siltas un blīvas konstrukcijas, ventilāciju, konsultējos un uzzināju priekš sevis daudz jaunas informācijas un knifus no Artūra Gredzena 29252882 (SIA Artiva). Biju apmierināts. Artiva strādā vēl joprojām.

Nekāds zvaigžņu tulks tur nav vajadzīgs. Situācija vairāk nekā klasiska. Šeit nav tikai viena vaina-problēmas cēlonis ir vairāku nepareizi izbūvētu mezglu kopums.
Pirmā klasika- pārseguma siju gali izlaisti cauri mūrim un nav pienācīgi noizolēti (nav doma par hidroizolāciju)-tātad aukstā gaisa pieplūdes avots. Pārsegumā vate ielikta neaizpildot to pilnībā- attiecīgi zem grīdas veidojas kanāls pa kuru aukstais gaiss brīvi plūst pa visu grīdas laukumu-tā ir otrā klasika. Trešā-jau pieminētā keramzītbloka porainā struktūra. Ja arī istabās sienas ir apmestas (normālā variantā),tad starpstāva pārseguma vietā bloks ir pliks-par to nav pat šaubu.
2008 gadā pirms fasādes siltumizolācijas līmēšanas keramzītbloka poras ciet taisīja retu retais. Man tādus redzēt negadījās-turklāt siltumizolācija tika līmēta uz "pļekām"-tā ir ceturtā klasika.
Kopsavilkums nav pārāk iepriecinošs. Situācijas uzlabošana sarežģīta un dārga.

""
Radiatori ir pietiekoša lieluma un ir atvērti maksimāli. Durvis un logi ir pakešnieki. Koridori apsildīti, trepes atklātas, siltums viegli tiek augšā. Es saprotu, ka grīda būs aukstāka, bet mūsu gadījumā pie šādas āra temperatūras stāvot uz grīdas, reāli salst kājas. Un es neesmu salīgs, ziemā copēju uz ledus :)""
Pieveriet apkuri grīdām lejā, palieliniet temperatūru, lai tā lielāka augšā. augšā, jeb noregulējiet tā, lai telpu temperatūras vienādas.

Ja otrā stāva grīda ir aukstāka,nekā gaisa temperatūra 2.stāvā, tā viennozīmīgi pagrīde tiek caurpūsta un zem grīdas pārsegumā švilpo vējš.
Nav nekas rakstīts par mājas projektu un izmantotiem materiāliem.

Keramzītbloki vai gāzbetons ar neaizpildītu vertikālo šuvi,šķirbas starp pārseguma brusēm un mūri, siltinājums uz "pļekām", neapmests keramzītbloks starpstāvā.

Termokamera var neatspoguļot patieso ainu- piemēram,ja siltums iet ārā pa ventilāciju, bet aukstais gaiss tiek rauts iekšā starpstāvā gar ārsienas apdari.

Piekrītu tiem , kas raksta par caurpūšanu otrā stāva grīdai. Tiešām tas tā varētu būt , jo keramzītbloks ir tāds riebīgs materiāls, kas prasa pēcapstrādi poru aizdarīšanu no ārpuses pēc mūrēšanas.

Ja būtu keramzīts pie vainas, tad problēmas jau būtu pirmā stāva... Salst otrais stāvs, kur ir nif naf konstrukcija- karkass. Kas visticamakais ir sūdīgi nopakots.
Mūris visticamākais ir pabeigts ar monolīto lentu un sākas karkasa konstrukcija.. pie vainas vainu pārseguma siju galu zona vai jumta dzegas daļa, kurā ieplūst aukstais gaiss sienas karkasā un pagrīdē izplūst pa šēlēm..

Mēs ar līdzīgu problēmu meklējām un atradām, ka 2.stāva grīdas saldē metāla T veida sijas, kas uzliktas 1 stāva pārsegumu stiprināšanai. To dzelzs siju gali sniedzas līdz mājas ārsienām un saldē reāli.

Sveiki, kā jau čaļi minēja, problēma ir siju galos, starpstāvā, tev sienas var būt ideāli nopakotas, logi, durvis trīskāršā pakete, ar vislabākajiem koificientiem, problēmas starpstāvā, un māja būs auksta kā šķūnis. Starpstāvā ir nohaltūrēts. Risinājumi, ko nu tur var izdarīt, ja no āras viss jau ir izdarīts, fasādes vate uzlikta, uz abiem stāviem, nu tad tikai iekšpusē lauz grīdu augšā gar ārsienu, un saglāb ko var saglābt.

audixtr Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sveiki, kā jau čaļi minēja, problēma ir siju
> galos, starpstāvā, tev sienas var būt ideāli
> nopakotas, logi, durvis trīskāršā pakete, ar
> vislabākajiem koificientiem, problēmas
> starpstāvā, un māja būs auksta kā šķūnis.
> Starpstāvā ir nohaltūrēts. Risinājumi, ko nu
> tur var izdarīt, ja no āras viss jau ir
> izdarīts, fasādes vate uzlikta, uz abiem
> stāviem, nu tad tikai iekšpusē lauz grīdu
> augšā gar ārsienu, un saglāb ko var saglābt.

Lūdzu pastāstiet, kā aukstums tiek līdz siju galiem starpstāvos, ja mājas fasāde nosiltināta (parasti 100 vate vai putuplasts).

Tāpēc es jau prasu, vai tas ir izdarīts, jo pliks putaplasts vai vate neglābs situāciju, ja aiz tā stāvs mūris, kurā sijas ir iemūrētas visā bloka biezumā, šķirbas ir tādas, ka pirkstus var iebāzt. Putiks vai vate, nav nekādi brīnummateriāli, kas atrisina problēmas, tie ir tikai palīgmateriāli, jo no plikiem putikiem un vatēm neviens vēl māju nav uzbūvējis.

Būtu labi saprast,kas ir ledainā grīda. Jā lejā grīda ir 26, bet augšā 18, tad sajūta būs kā ledaina. Pieļauju, ka vēl lielāka starpība uz grīdas, ja 21 un 19 gaisā (?)
Un var būt grīdas pretēji - labi siltinātas,ka siltums no apakšas īsti netiek iekšā.
Kāpēc augšā tik maz, tur 1000 iemeslu. Pamatā siltinājumu griestos (slīpie vai taisnie?). Varbūt kondensāts, siltinājumu slapjš un nestrādā. Varbūt radiatori tiek sildīti tikpat daudz kā grīda, bet grīda tiek uzsildītā un pēc tam atdod vēl inercē. Utt utjpr

>>>Lūdzu pastāstiet, kā aukstums tiek līdz siju galiem starpstāvos, ja mājas fasāde nosiltināta (parasti 100 vate vai putuplasts).>>
Ja siltinājums ir likts "uz pļekām" un līme nav likta arī pa plāksnes perimetru,tad starp mūri un siltinājumu švilpo vējš un no siltināšanas nav nekādas jēgas. Ir iegūta ventilējama fasāde.

Bet starpstāva problēmas izpētei vajadzētu paņemt kroņurbi un kādā mazāk svarīgā vietā ieurbties. Ja paveiksies netrāpīt sijā (apmēram tā kā vajadzētu saprast kur urbt), tad arī varēs redzēt, kas tur īsti notiekās.