Vai kāds var pateikt kādi ir izcenojumi BK projekta daļai?

Lai atbildētu - pamaz informācijas. Jāredz cik sarežģīti ir ēkas konstruktīvie risinājumi, kādas gruntis.

Ja runa ir par individuālo būvniecību, tad vienkāršākām būvēm pieredzējis arhitekts uzzīmēs principiālus risinājumus gan pamatiem, gan koka pārsegumiem un jumta koka konstrukcijām. Un zinošs celtnieks mierīgi iztiks bez konstruktīvām detaļām.

Bet kāpēc šāds jautājums? Līgumcenai par projektu jābūt zināmai un lai arhitekts ar inženieriem norēķinās kā paši vienojas. Nevar taču projektāt konstrukcijas atsevišķi no arhitektūras. Tas notiek paralēli.

KOHINURS, lieta tāda kad esmu būvtehniķis pie konstruktora. Tādu būvtehniķu pie mums strādā daudz, jo ir daudz pasūtījumu un darba. Tomēr pašlaik pelnu relatīvi maz, tāpēc vēlētos zināt cik naudas varēšu nopelnīt, kad saņemšu būvprakses sertifikātu...No tā būs arī atkarīgi mani nākotnes darbības sfēras plāni. Varbūt nav vērts tagad tā pūlēties projektējot, cerot uz gaišu nākotni.
Saprotu, kad katram objektam BK daļas izcenojumi ir ļoti individuāli, tomēr ir kautkadas aptuvenās cenas gan privatmājai, gan noliktavas karkasa ēkai utt.

Te nu varācijas ļoti daudz. Bet viena lieta konkrēta. Kā būvinženieris uz būves ātrāk sāksi saņemt nopietnu atalgojumu. Tā ir tagad un tā bija arī agrāk. Kamēr pats nevarēsi parakstīt BK sadaļu, kāds vienmēr nosmels krējumu.

Bet medaļai ir otra puse. Ņem vērā, ka projektētāji būvinženieri ir lielāks deficīts kā arhitekti. Mēģini 3-5 gados strādāt pie iespējami dažādiem projektiem - gan jaunbūvēm, gan rekonstrukcijām, gan betona, gan metāla, gan koka konstrukcijās. Zini kaut ko par visu un saproti, kas tev labāk patīk un vieglāk padodas un tajā vairāk specializējies. Ja tev tiešām ir radoša inženierdomāšana, kam varēsi pievienot jau kaut kādu pieredzi, tad arhitekti tevi meklēt meklēs. Tā kā BK sadaļa vai konstruktora atzinums vajadzīgs par katru projektu, tad zinu arī inženierus, kas mierīgi nodrošina sev iztiku bez lielas piepūles sagatavojot standartatzinumus un privātmājām uzzīmējot pamatus un pārsegumus, nesaņem tūkstošus, bet salīdzinot ar ierindas būvdarbu vadītāju, dzīvo cepuri kuldams, jo nav tā stresa, kas uz būves un pats sev ir noteicējs.

Visām situācijām pateikt, kā sadalās projekta kopsumma pa atsevišķām sadaļām, nav iespējams. Katram projektam jau ir savi smagumpunkti. Un tie var būt ne tikai AR un BK. Piemēram ēdināšanas iestādei vai teātrim salīdinoši liels īpatsvars būs tehnoloģijām, bet rūpnieciska rakstura ēkām visām inženierdaļām būs lielākas izmaksas nekā AR. Katrā ziņā BK cenšas paņemt 30 - 40 % no kopējās projekta izmaksas. Un bieži tas ir pamatoti.

Dažas piezīmes par būvkonstrukcijām un to projektēšanu.
No pieredzes varu teikt, ka labi varu palīdzēt tikai tam pasūtītājam, kam ir zināma nojausma par celtniecību un kurš arī zināmā mēra spēj uzticēties cilvēkam ar specifiskām būvzināšanām.
Kā Kohinura k-gs min, tad katram projektam savi smagumpunkti. Literatūrā vācu projektētāji uzsver, ka būvinženieris dala atbildību vienādi ar arhitektu. Tas nozīmē, ka samaksai par standartzīmējumiem vienkāršai dzīvojamai ēkai abiem jādala uz pusēm. Arhitekts zīmē stāvu plānus, fasādes un vienu griezumu, kā arī ēkas piesaistes plānu vai ģenplānu. Būvinženieris atbildīgs par pamatiem , pārsegumiem un jumta konstrukcijām. Detaļas vienkāršai ēkai nav jāzīmē.
Taču projektā veidojas tāda situācija..kurš atbild par konstrukciju siltumpārejas pretestības, enerģijas taupīšanas, skaņas izolācijas, konstruktīvās ugunsdrošības un lētu izmaksu nodrošinājumu un pareizu pielietojumu projektā. Siltumtehniķis vai tāmētājs? To vienkāršām dzīvojamām ēkām loģiski neprasa un tas paliek uz šo abu projektētāju sirdsapziņas un godaprāta.
Jo vēl viena sentence no būvniecības"..katrs konkrēts celtniecības process būvē sastāv no mazas summas tā realizācijai, bet ja projektētājs būs ielicis šim procesam vispiemērotāko un relatīvi vislētāko materiālu un risinājumu, tad ēkai kopumā jūs iegūsiet lielu ekonomiju."

Nu ko lai dara- tehniķa darbs iāuztver kā mācekļa laiks un neviens jau tevi labprātīgi neinformēs par projekta kopsummu un BK sadaļas %. Nekas īstenībā jau nav mainījies - agrāk 2-3 gadi tehniķis, 1-2 vec.tehn., 3-4 gadi inženieris (arhitekts), tad vec.inž vai vec.arh. un... - citam arī vairāk netika dots - visi jau nekļuva par vadošajiem speciālistiem un projektu galv. arhitektiem vai inženieriem. Īstenībā jau vecie tevi visu laiku vērtē un tas brīdis, kad ar tevi sāk taisīt kopīgu biznesu, no malas nav pasakāms.

Paldies kungi par atbildēm..
Visvairāk mani mulsina tas fakts, kad negribētos man nākotnē būt mana priekšnieka - galvena kosntruktora vietā..Viņs, man liekas, kad ne tikai pa vakariem mājās AutoCada rasē, bet arī brīvdienās. Telefons zvana reizi 5 minūtēs, ne retāk...Visiem kautko vajag no viņa...Man grūti spriest par viņa finansialo stāvokli, bet neraugoties uz lielu objektu skaita līdz miljonaram vinam kā līdz mēness, tas ir noteikti...Tapēc man arī rodas tāds pesimisms...Domaju ka jāmeklē ta bagātība citā būvniecības sfērā..

Varbūt tavā priekšā ir tipisks darbaholiķis. Pie tam daudziem projektētājiem darbs profesijā tiešām sagādā baudu, ko īsti naudā neizmērīsi. Tā arī ir reta veiksme - darīt to kas patīk, un ja vēl par to maksā.

Un ir jau vēl perspektīvs un naudīgs variants - projektu vadība un būvuzraudība. Tikai atkal vajadzīga zināšanu bagāža. Ideāli, ja būsi kādu laiku projektējis un kādus pāris objektus arī par būvdarbu vad. palīgu norāvis. Un tad jau vari meklēt galus projektu vadības un uraudzības firmās.

Starp citu - pasaulē šie, mūsu izpratnē būves projekta vadītāji un uzraugi, ir galvenā persona būvobjektā ar visaugstāko atalgojumu

Tā nu īsti nav par to būves vadītāju. Nenoliedzu, ka tam jābūt cilvēkam ar izpratni, bet diemžēl viņa dzīves mūžs ir par īsu, lai varētu speciālizēties visās niansēs, kas saistās ar kvalitatīvu ēkas izbūvi. Kvalitatīva ēka ir komandas darbs, kur katram tās dalībniekam jābūt savā vietā un darbs jāveic pēc labākās sirdsapziņas. Ja jūs palasīsiet būvlikumus, tad konstēsiet, ka uzraugs var prasīt paskaidrojumus no projektētāja, bet uzraugs nevar mainīt projektu. Un arī projekta vadītājs ir ierobežots, jo viņa uzdevums ir meklēt optimālākos variantus konkrētas būves tapšanā, bet tam jānotiek likuma robežās. Dotiem darbiem ir atšķirība no projektēšanas, jo tie ir merkantīliskāki.

neesmu pievērsis uzmanību kā tas ir šeit, bet tallinā, piemēram, arhitektu kantori atrast nav viegli pat ja zini biroju mājas adresi. ne šiltes pie durvīm, ne kā. un durvis uz šleperi ciet. prasīju kāpēc tā. šiem darba esot pāri galvai un labāk, ka mazāk kāds vazājās. ja kādam ļoti vajag tad semeklēs šakātā.

Man bija piebilde - pasulē.
Es runāju par inženieri "Engineer" FIDIC izpratnē. Dabīgi, ka tā nav viena persona, bet pasākumu komplekss, kam deleģētas arī pasūtītāja f-jas no projekta līdz nodošanai un varbūt pat apsaimniekošanai. Un mūsu projektu vadības firmas (L4; PVAB un tml.un lielākas)ir ceļā uz to, tikai, kā jau jūs norādījāt, Latvijā pagaidām nav atbilstošas normatīvās bāzes, lai pilnībā īstenoti FIDIC starptautisko līgumu nosacījumus - Sarkanā un Dzeltenā grāmata.

Viktoram

Es kaut ko nesaprotu. Tu strādā par būvtehniķi pie būvkonstruktora, bet par cenām interesējies neta forumā? Tad jajautā, ko tu vispār pie tā konstruktora tur īsti dari???

To Šņurka:

Man dod uzdevumu uzrasēt konstrukcijas (shēmas, mezglus u.t.t.) konkrētā laikā. Katru mēnesi par izpildīto darbu saņemu algu, kura principā it katru mēnesi vienāda. Viss. Par to, cik pieprasa konstruktors no pasūtītāja par viņa aprēķinātām un manis uzrasētajām kosntrukcijām man nav ne ziņas.

viktors a ko tad tu gribeeji?! Tu veel studentish tapeec seedi i ziimee par konstantu algu! Visi reiz saak ar mazuminju!

P.s. Privaatmaajas Bk maksaa ap 1000 Ls plus miinus dazhi simti atkariibaa no apjoma un konstruktiivaa risinaajuma!