Sveiki!

Gribēju jautāt, vai insolācijas prasības (2.5h/dienā no 22.marta ļīdz 22.septembrim) attiecas uz mājas visām istabām, vai pietiek ar daļu no istabām, kas ietilpst vienā dzīvoklī?

Un vai izsauļota istaba skaitās tad, kad saules gaisma brīvi plūst pa visu logu iekšā, vai arī pietiek ka vienkārši kāds saules saules stars tur pa puslogu vai tml. spiid iekšā 2.5h?

Nevaru saprast, vai būvējot jauno māju man ir jānodrošina tas, ka kaimiņu mājas rietumu fasādei pienāk gaisma vai nē. Austrumu fasādei, kur arī pārsvarā ir istabas, gaisma pienāk.

Tā kā mans zemesgabals ir šaurs, un martā saule paceļas knapi virs 30 grādu leņķa, man būtu nereāls ierobežojums uz manas mājas augstumu (principā sanāktu tikai 1 stāvs), ja nāktos garantēt 2.5stundu izsauļojumu pilnīgi visiem rietumu puses logiem kaimiņu mājā marta mēnesī....

R>>

Ģimenes māju būvniecībā šādā veidā insolācijas jautājums parasti netiek risināts. Individuālās apbūves zonā darbojas vienkāršāki noteikumi, kas pamatā balstīti uz attālumu no z.g. robežas un projektējamās ēkas augstuma ierobežojumi. Pie tam noteikumi nav obligāti, ja atkāpes tiek saskaņotas ar blakus z.g. īpašnieku. Pirms uzsākt kaut kādus aprēķinus rekomendēju būvvaldē saņemt projektēšanas nosacījumus - tur arī noteikti būs ietverti konkrētās pašvaldības ierobežojumi stāvu skaitam, kores augstumam utt.

Instrukcija ģimenes māju un zemnieku sētu projektēšanai, Latvijas būvnormatīvs LBN 209
3.1.1. Ēkām un būvēm zemesgabalā jāatrodas:

- ne mazāk kā 6m attālumā no maģistrālo ielu un ne mazāk kā 3m attālumā no pārējo ielu sarkanajām līnijām;
- ne mazāk kā 3m attālumā no zemesgabala pārējām robežām;

Ēkas un būves var izvietot mazākā attālumā kā 3m no robežām vai tieši pie robežām, ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, kā arī, ja ir attiecīgā kaimiņa rakstiska piekrišana, kuru tas apliecina ar personisku parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas.

Ja ēka vai būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad ēkas vai būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā pretugunsmūrim ar iespēju kaimiņam piebūvēt pie tās savu ēku vai būvi. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz sava zemesgabala pusi.


3.1.2. Ēku un būvju augstumam jābūt tādam, lai to pārsegumu (jumtu) jebkura punkta (N) augstums virs zemes līmeņa (NN) nepārsniegtu pusi no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes (N) un ielas ass līniju (S) un pusotra attāluma starp šī punkta (N) projekciju uz zemes (N) un robežu ar kaimiņa zemesgabalu (AN).
Ja ēka vai būve izvietota mazākā attālumā kā 3m no kaimiņa zemesgabala robežām, tad to pārsegumu (jumtu) jebkura punkta (N) augstums virs zemes līmeņa (NN) nedrīkst pārsniegt pusotra attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes (N) un kaimiņa zemesgabala robežu (AN) plus 4,5m.
Minētie ierobežojumi neattiecas uz dūmeņiem un dekoratīva rakstura ēkas elementiem - tornīšiem, vēja rādītājiem, u. c..

3.1.3. Ēku un būvju kopējais apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 30% no
zemesgabala platības.

aivars1305@#$%&inbox.lv

Paldies! Tas noņēma stresu :) Pasūtīšu PAU un cerams, ka tur nebūs izvirzīti īpaši nosacījumi.

KOHINURS Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ģimenes māju būvniecībā šādā veidā
> insolācijas jautājums parasti netiek risināts.
> Individuālās apbūves zonā darbojas
> vienkāršāki noteikumi, kas pamatā balstīti uz
> attālumu no z.g. robežas un projektējamās
> ēkas augstuma ierobežojumi. Pie tam noteikumi
> nav obligāti, ja atkāpes tiek saskaņotas ar
> blakus z.g. īpašnieku. Pirms uzsākt kaut kādus
> aprēķinus rekomendēju būvvaldē saņemt
> projektēšanas nosacījumus - tur arī noteikti
> būs ietverti konkrētās pašvaldības
> ierobežojumi stāvu skaitam, kores augstumam
> utt.
>
> Instrukcija ģimenes māju un zemnieku sētu
> projektēšanai, Latvijas būvnormatīvs LBN 209
> 3.1.1. Ēkām un būvēm zemesgabalā jāatrodas:
>
> - ne mazāk kā 6m attālumā no maģistrālo ielu
> un ne mazāk kā 3m attālumā no pārējo ielu
> sarkanajām līnijām;
> - ne mazāk kā 3m attālumā no zemesgabala
> pārējām robežām;
>
> Ēkas un būves var izvietot mazākā attālumā
> kā 3m no robežām vai tieši pie robežām, ja
> tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās
> normas, ēku un zemesgabalu insolācijas
> prasības, kā arī, ja ir attiecīgā kaimiņa
> rakstiska piekrišana, kuru tas apliecina ar
> personisku parakstu uz zemesgabala plānojuma
> lapas.
>
> Ja ēka vai būve izvietota tieši pie kaimiņa
> zemesgabala robežas, tad ēkas vai būves sienai,
> kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā
> pretugunsmūrim ar iespēju kaimiņam piebūvēt
> pie tās savu ēku vai būvi. Tādā gadījumā
> jumts jāveido ar kritumu uz sava zemesgabala
> pusi.
>
>
> 3.1.2. Ēku un būvju augstumam jābūt tādam,
> lai to pārsegumu (jumtu) jebkura punkta (N)
> augstums virs zemes līmeņa (NN) nepārsniegtu
> pusi no attāluma starp šī punkta projekciju uz
> zemes (N) un ielas ass līniju (S) un pusotra
> attāluma starp šī punkta (N) projekciju uz
> zemes (N) un robežu ar kaimiņa zemesgabalu
> (AN).
> Ja ēka vai būve izvietota mazākā attālumā
> kā 3m no kaimiņa zemesgabala robežām, tad to
> pārsegumu (jumtu) jebkura punkta (N) augstums
> virs zemes līmeņa (NN) nedrīkst pārsniegt
> pusotra attāluma starp šī punkta projekciju uz
> zemes (N) un kaimiņa zemesgabala robežu (AN)
> plus 4,5m.
> Minētie ierobežojumi neattiecas uz dūmeņiem un
> dekoratīva rakstura ēkas elementiem -
> tornīšiem, vēja rādītājiem, u. c..
>
> 3.1.3. Ēku un būvju kopējais apbūves laukums
> nedrīkst pārsniegt 30% no
> zemesgabala platības.
>
> aivars1305Piedodiet_bet_moderetsinbox.lv