Pēc arhitekta projekta guļbūves mājai ir paredzēti pamati ar pamatu pēdu. Vai pamatu pēda ir obligāti vajadzīga vai arī ir pietieko'si ar lentveida pamatu izbūvi ? Augsne ir māls . Būvuzraugs teica , ka pēdu var nebūvēt , pietiekot ar lentveida pamatiem .

Gadsimtu atpakaļ mūsu senči guļbūves lika uz 4 laukakmeņiem ēkas stūros un nekas...
Kāpēc maksāji projekta autoram tik maz, ka tagad Tev nav kam padomu prasīt?-

Guļbūve ir vieglas konstrukcijas tips, kur tai pietiek ar stabveida pamatiem. Tas tapēc, ka no balķiem parasti taisa sijas, bet no ķieģeļiem...Tā, ka koks guļbūvē attiecībā pret mūri var uzņemt stiepi, tad agrāk pietika ar četriem akmeņiem.
Tagad pamata pēdu varētu aizstāt ar bedrēm, kuros iebērti akmeņi. Bedres līdz grunts sasalšanas dziļumam vienu reizi 50 gados. Akmeņi beigros ~30..40cm no zemes virsmas un tad uz tiem tiek ielieta 50 vai 60 cm augsta konstruktīvi stiegrota betona vainagsija ~15..20cm biezumā. Ārpusē siltināta ar polistirolu.

Vai ģeoloģisko izpēti esi veicis?
Cik stāvu ir tavai mājai?
Vai tuvumā ir kādi "ūdeņi" , dīķi, vecupes, upes, ezeri, purvi. Līdz divi kilometri attālumā.
Ja māja atrodas māla kalnā, tad citqa lieta, Brinkmaņa kunga ieteiktais variants nav slikts, ja iet runa par vienstāva būvi, in ja ir pārliecība ka tuvāk par 4 līdz 5 metru dziļumam nav kāds dūņu slānis, kurš var kardināli izmainīt situāciju.

"sausie" pamati mālainās gruntīs nebūtu izmantojami:tranšejā bērtā materiāla spraugās/tukšumos krāsies ūdens arī virs gruntsūdens līmeņa, tā sauktais virsūdens, un iespējama ievērojama pamatu cilāšana- ledus aizņem vairāk vietas kā ūdens... drenāža var būt sarežģītāka par viengabala pamatu izbūvi līdz caursalšanas dziļumam.
Dienvidzemēs tradicionālais pretzemestrīces līdzeklis bija būvēt mājas uz kūdras spilvena...

Jā , guļbūve ir vieglas konstrukcijas , tā ir vienstāvu , bet ir paredzēts likt dakstiņu jumtu , kas ir ļoti smags .

Viegli realizējama ir lentveida pamatu apakšējās daļas paplašināšana (trapecveida šķērsgriezums). Ārējās malas slīpums mazina pacelšanas risku dēļ kūkumošanās slapjam mālam sasalstot.
Arī uz viegla seguma jumtu ievērojamu svaru rada, piemēram, sasalis sniegs.
Kādai gadsimtu senai mūra mājai uz māla grunts zemākā reljefa pusēs pamats ir atvirzījies par kādiem 3-5cm uz ārpusi, radot plaisas arī sienā aiz stūra. Es to skaidroju ar to, ka grunts spiediens no ārpuses katru gadu pumpējās - salstot un kūstot, mirkstot un susinoties, kamēr iekšpusē apstākļi bija konstanti un visa tā rezultātā pamats mazliet ir pārvietojies vieglākas pretestības virzienā. Mūsdienās šādas ķibeles būtu jānovērš armatūrai.

Ja drikst jautājumu par līdzīgu tēmu. Ar ko labāk aizbērt pamatus no ārpuses, ja pa rokai ir māla čupa no būvbedres, smilts jāpērk, varbūt ar argumentiem par un pret. Zeme māls, pamati no betona blokiem siltināti ar putupolistirolu. Paldies.

Mālu nē (vismaz ne gar pašiem pamatiem) - tas turēs ūdeni un salā cilāsies.

Ķipa turēs ūdeni kabatās, ko neizdosies kārtīgi noblietēt?

Nesapratu par blietēšanu. Māls turēs ūdeni sevī un virs sevis, kavējot tā aizplūšanu. Mirkstot un jo īpaši sasalstot palielināsies māla tilpums, kas izsauks tā cilāšanos un sānspēkus uz pamatiem.

Gribu bilst to , ka agraak senci lika akmenus , UN pamatus kaa taadus taisija rudenii , lai pa ziemu nosezaas ( jo protams vinjam nebija taadas kazaskajas , vai vibrolaktas u.tt) . Bet ja ir maalains- ta ir jaber skembas automatiski virs 15 cm obligati . Peeda nav vajadziga protams ja eka ir 1 stavu , jo svara ta nebus vinja . Tik nenem virs 1 metrinja lielus - tas bus par daudz :))