Augstskolā man sajauca galvu ar vienu lietu. Ģeotehnikas kursā seklos pamatus (pamata laukumu nevis pamatu materialu) mācijā aprēķināt uz aprēkina slodzēm. Bet pārējie inženieri gan citus kuros, gan darbā man mācija, ka pamatus jārēkina uz normatīvam slodzēm. Ģeotehnikas pasniedzējs, kāpēc mēs kursa darbā pamatus rēķinam uz aprēkina slodzēm, skaidru atbildi nesniedza. Atbildi LBN arī neatradu. Vai kāds varētu vest apskaidrību.

Tā kā grunts vienmēr (vismaz Latvijā) būs mīkstāka par pamatu, vai viss nav jārēķina, izejot no tās?

Jautājums nav par grunti, bet par slodzēm. Vienstāva komentu nesapratu

Gribēju pateikt tikai to, ka vājākais ķēdes posms būs mīkstākais materiāls, bet par normatīviem un aprēķiniem neko nezinu. Tabulu saprotu tā, ka uz konkrētās smilts var likt pamatus, kas spiedīs līdz 300 kPa, bet mietu tai pat smiltī jādzen ar spiedienu > 35 Mpa.

Agrāk un līdz pat šai dienai pamatu pēdas izmērus aprēķinaja pēc normatītvās slodzes, bet es jau arī no viena profesora esmu dzirdējis, ka jārēķina pēc aprēķina slodzes.
Kamēr man neparādīs, kur tas ir rakstīts rēķināšu pēc normatīvās, jo aprēķins skaitās pēc 2. robežstāvokļa (princips kā visām konstrukcijām: deformācijas- tātad normatīvās slodzes).

Drošvien kārtējais pasniedzēja personiskā svarīguma sindroma izpaudums. Izpēti un iegaumē, kā rēķināt prasa normatīvie dokumenti, bet priekš Guru var jau arī izrēķināt kā Guru prasa.

Būvnormatīvā stāv rakstīts:

2.2. Slodzes un iedarbības, kas jāņem vērā pamatnes aprēķinos

15. ............ Slodzes un ietekmes uz būvi vai atsevišķiem konstrukcijas elementiem, slodžu un ietekmju drošības koeficientus un kombinācijas, un būves klasi nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu "Slodzes un iedarbes"............

Manā uztverē šis punkts dod atbildi uz jautājumu - pamatus aprēķina pēc aprēķina slodzes.
Vienstāv, nepareizi. Pamatnes grunts aprēķina pretestība Ro attiecināma uz 1 m platiem pamatiem, kuru pēda iestrādāta 2 m dziļumā. Ja atšķiras iestrādes dziļums vai pamatu platums, Ro attiecīgi samazinās vai palielinās. Grunts nestspēja gan ļoti mainās atkarībā no pamata iestrādes dziļuma. Jo dziļāk jo tā ir lielāka.

Bet izveidojas paradokss. seklo pamatu laukumu aprēķinām uz normatīvām slodzēm, bet pāļu laukumu uz tām pašām aprēķina uz aprēkina slodzēm ( vai ne tā?).
Mans personiskais viedoklis ir šāds, kā es to saprotu:
a) Pāļi. 1 robežstāvoklis - uz aprēkina slodzēm aprēkina pāļa neststpeju, gabarītus (laukumu). 2. robežstāvoklis - no izvēlētiem pāļiem
iegūstam pamatnes laukumu, kas pakļauts deformācijām. Sēšanos aprēkina uz normatīvam slodzem.
b) Seklos pamatus aprēķina līdzīgi. 1. robežstāvoklis - uz aprēkina slodzēm aprēkina pamatu neststpeju, gabarītus(laukumu). 2. robežstāvoklis - no iegūtā pamata laukuma iegūstam pamatnes laukuma, kas pakļauts deformācijam un aprēķinam sēšanos uz normatīvam slodzēm. Un strīda punkts ir 1. robežstāvoklis, ko vieni uzskata nez kapēc par otro.
Dīvaini, ka tik nozīmīgam projektēsanas punktam pastāv šādas neskaidrības. Vienā aprēķina variantā atšķirībā no otra slodze ir aptuveni par 1.2-1.4 lielakas, varētu teikt no inženiera interpretācijas matriālu patēriņš arī ir par 20%-40% lielaks.

Jautājums konstruktoram. Kādas deformācijas tu aprēkini izvēloties pamata pēdas laukumu un cik lielas tās ir? pamatu pēdas laukuma izvēlas, lai tās radītais spiediens būtu mazāks par pamatnes aprēķina nestspēju un tas ir nepārprotami 1. robežstāvoklis. Jāsaka, es uzskatu, ka šiem profesoriem ir taisnība.

Seklajiem pamatiem es parasti sēšanos nerēķinu. BET vienalga parastais aprēķins nosakot grunts aprēķina pretestību (ar My, Mq un Mc koeficientiem) ir pēc
2. robežstāvokļa apskaties pamatu normatīvu 3.paragrāfs. Pamatnes deformāciju aprēķins.(punkts 47. u.t.t.)

Sēšanās ir pavisam cits stāsts.

Arī taisnība, jo pamatu platumu aprēķina uz vērtību R(LBN 207-01, 58.p.), kas nepārprotami ir aprakstīts kā deformāciju aprēķina elements. Galva sajaukta pamatīgi.

Sanāk pamatu laukums tiek izrauts no pamatu deformāciju aprēķina algoritma. LBn dod arī pirmā robežstāvokļa aprēkinu, tik jasaka, ka mācību grāmatās nav redzeti shie aprēkini un nez kapec ignorēti.

Slodzes uz pamatiem sastāv no divām pamatkategorijām. Tās ir patstāvīgās slodzes no ēkas, kuras tikpat kā nemainās. Jo piemēram nosiltinot 2 stāvu ēku ~7m augstumā pamata pēdai uz 1 tekošā metrā slodze pieaug par 280kg vai 2,8kg..cm. Ja pamata pēdas platums 50cm tad slodze pārdaļās veidojot sprieguma pieaugumu 0,056kg/cm2.
Tātad pašsvars ir vienkārši.
Tehnoloģiskās projekta slodzes. Te sākas tā saucamā slodžu analīze. Ja uz sienas nav balstīti pārsegumi vai citas plakanas konstrukcijas, tad šādu sienu pamati tikai netieši uztver slodzi nesošo pamatu ietekmi. Te paliek tikai pašsvars.
Tālāk, ja ir 2 stāvu ..vairākstāvu māja ar diviem nesošiem konstrukciju laidumiem 6m. Tātad slodzi ārsienas 1 tek.m nosaka 3m laiduma laukums ~3m2/m, bet vidējai nesošai sienai 2*3m~6m laidums ~6m2/m.
Tātad zinot ēkas izmantošanas funkciju..dzīvojamā ēka, kur normatīvās slodzes attiecīgi 150 un 200kg/m2. Rēķinot pārsegumu iegūstam aplēses slodzi stiprībai 150*1,3~195kg/m2, deformācijām 150*0,3~45kg/m2.
Taču attiecībā uz pamatiem jānem vērā, ka visam pārsegumam var nebūt vienmērīga aplēses slodze, te dzīvojamām ēkām, ja slodzes laukums pārsniedz 9m2, tiek aplēsts samazinošais koeficents, kurš samazina aplēses slodzes vērtību. Līdzīgi ir ar daudzstāvu ēkām, kur katra nākoša stāva aplēses slodzes aktīvā ietekme samazinās.
Tātad rēķinot ēkai PAMATUS uz stiprību ņemam vērā visas slodzes ar ietekmes koef., bet rēķinot 'PAMATNI'uz deformācijām, tikai ilgstošo slodžu ietekmi. Tā sniega slodze Rīgā uz pamatnes deformācijām ievērtēta netiek, tā ir īslaicīga.