Vai kāds var pateikt kad jāvelk mājai komunikācijas? Pirms pamatu izbūves vai var arī pēctam?

Biežāk laikam pēc, izņemot gadījumus, kad, piemēram, meliorācija jāpievieno jau uzreiz, lai pamatu bedrē nestāvētu ūdens.
Iesaku pamatos iebāzt pa liekam caurules gabalam ne tikai tais stūros un vietās, kur Tev šobrīd šķiet, ka varētu iet cauri tas un tas, bet arī tādos stūros, kur pagaidām nekas nav plānots, jo vēlāk līdzēs tikai lom-kirka-kuvalda. Pievērs uzmanību arī augstumiem, izejot no tā, kurp ar kādu kritumu var novadīt un cik dziļi kas jāsarga (visvairāk ūdens, kanalizācija mazāk), par ko jau ir rakstījis Ivars Brinkmanis.
Ir gadījies lasīt arī normatīvus, cik kam no kā jāievēro distance, ko gan vismaz es, taupot rakšanas darbu, daudzviet esmu noignorējis.

Vispār var neiespringt, tomēr būves ģenplānā parasti norāda kaut aptuveni, no kuras sienas/stūra kurā virzienā attiecīgā truba ies. Aktuāli tikai kabalizācijai, jo visu pārējo var, un ūdensvadu pat ieteicams, palaist zem pamatiem. Mūsdienās kuvaldu vajag tikai pavisam atpalikušos novados, citur ņem urbjmašīnu (vai citu agregātu) ar dimanta frēzi un izgriež smuku apaļu caurumu vajadzīgajā diametrā pat caur visu armatūru.

Par kuvaldas aizvietotāju:
1) kāda tā frēze aptuveni izskatās (kā kroņurbis ar cietkausējuma zobiem elektroinstalācijas kārbu urbšanai)?;
2) viņa prasa tikai griešanu vai arī sišanu?
3) kāds stiprinājums?
Man drīz vajadzēs ieurbt jaunu caurumu akas grodā (divi savlaik iztaisītie izrādījās neaktuālās vietās, otrkārt perforators ar kroņurbi pēdējo pusi groda biezuma izlauž lielāku).

Precīzi par agregātiem nezinu, pats neurbju/nefrēzēju, tik dodu komandas to izdarīt. Lielākais, ko objektā esmu redzējis, glīti izzāģēti caurumi ap pusmetru diametrā monolītajā pārsegumā. Mazākiem caurumiem esmu redzējis uzgaļus urbjmašīnai, bet sīkāk pētītjis neesmu. Par frēzēm, kas prasa sišanu, arī neko dzirdējis neesmu. Apjautāties par instrumentiem kaut tai pašā Ramirent var.

aptuveni šādi tas mūsdienu kuvaldometrs varētu izskaīies:
[www.kkprofi.lv]

Es vēl šodien nevaru nomierināties par to haltūru, kas man sanāca pamatos. Resp. nekad neiesaku kanalizācijas caurumu likt jau pamatos iekšā, jo tad tev gribot negribot jāorientējas pēc tā cauruma augstuma, kas man nenormāli sarežģīja kanalizācijas izbūvi. Pārējo, kā jau te tika teikts pat labāk likt zem pamatiem, konkrēti ūdens cauruli. Kanalizāciju obligāti jāizurbj pēc pamatu izbūves jau konkrēti liekot kanalizācijas caurules ar minimālu kritumu pēc fakta. Nevajag nekādu mega-kroņurbi, tas nemaz nav tik vienkārši. Paņem parastu labu perforatoru un mazu meiselītes tipa uzgali. Pārdesmit minūšu laikā tiek iegūts smuks apaļš caurums, jo kanalizācijas trubai tur nekādu mega-hermētiskumu nevajag.
Vadiem gan var visos mājas stūros iebāzt pamatos pa kādai melnajai ūdenscaurule vai pa resnajai gofrai, lai būtu kur izvilkt. Atkal no pieredzes - praktiski vienmēr vadu ir par maz. Tad tajā stūrī gribēsies lampiņu, tad tur vārtiem vajadzēs, citur vajadzēs štromi uz malkas šķūni aivilkt utt. Būvētu otrreiz, saliktu vadu galus visās mājas pusēs, na vsjakij slučaj.
Par kroņurbšanu. Kaimiņam urba - pats redzēju. Pirmā stāva griesti no uzlieta monolītā dz-betona, biezums uz aci kādi 15-20 cm. Tā kā viņam vsjo pod beton, tad betona griestus bija plānots atstāt bez apdares, un tajos vajadzēja precīza diametra apaļus caurumus pilnīgi cauri lampu ievietošanai - vadi pa otrā stāva grīdu. Atbrauca firma, speciāli urbēji betonā. Caurumi lampai palieli, nu kādi 15-20cm diametrā. Uzstādīja speciālu statīvu, pieslēdza ūdens dzesēšanu un aiziet. Urbis diezgan monstrāls, pati urbjošā galva dimanta, kā flīžu kroņurbim, bet nu no profesionālā gala. Katru caurumu viņi borēja vismaz stundu. Lēns pasākums. Cena, ja nemaldos, bija kaut kādi pārdesmit lati par caurumu. Bet nu izgriezts kā ar žileti. Tās izgrieztās betona tabletes ar visu armatūru iekšā viņš tagad izmanto kā puķpodu paliktņus :)
P.S. Par kanalizācijas aizsalšanu - pilnīgas muļķības. Itkā tur tek silts ūdens, bet to jau tikau rakstījis, ka kanalizācija aizsalst viens un divi, jo praktiski vienmēr kaut kur kaut kas pil, visbiežāk pods - neredzami, bet neviens no viņiem pilnīgi hermētiski nenoslēdzas. Savukārt nekāds ierakšanas dziļums absolūti nav vajadzīgs. Ja jau 5cm putuplasta ir tik pat izolācijas cik 70-80cm augsnes, tad kāpēc kaut ko rakt tik dziļi, ja tajā vietā var uzklāt puķiku un aizmirst par sasalšanu.

Tā arī nesapratu, kāpēc vajag ņemties ar perforēšanu vai urbšanu, ja var tomēr jau pirms būvēšanas izplānot šīs pāris kritiskās lietas un visu izdarīt bez čakara.
Bet urbj ar tām uzpariktēm tiešām smukus caurumus, arī esmu redzējis rezultātu.

Skaidrs, pagaidām palikšu pie vecā labā Dauer perforatora un elektrokārbu kroņurbja...