Ir 90to sakumā celta līvānu māja. Lielāka vai mazāka pamatu plaisāšana bija novērota arī iepriekš (spraugas ar cementu tika aizlidzinātas), bet tāds trakums kā šogad - pirmoreiz. Izteikti pa galu sienām ir pamatīgas plaisas, plaisas ir arī sānu sienās.
Pamatu uzbūve ir interesanta - šķiet, ka ir likta pamatu pēda, rubeorīda slānis, tad pamatu betona bluķi divās rindās (šo bloku savienojumu vietas plaisas praktiski nav, vai ir minimālas) un tad šiem blokiem virsū kā nosacīts virspamats ir likti keramzīta pamatu bloki. Daļa no šiem virspamatiem ir zem zemes līmenī, daļa virszemes līmenī. tad nu šeit ir tā saplaisājis, ka vietām pēc plaisām var noteikt katra bloka kontūras.
Kas varētu būt par problēmu un KO DARĪT ????
p.s. līdzīgas problēmas, bet ne tik izteiktas ir arī kaimiņu līvānenēm.

Protams, ka iespējamas jebkuras stulbības, tomēr tik zvērīgi pamati līvānietei izklausās nedaudz neticami (kopējais dzb augstums varētu būt 1.5 m, ja bloki 60-centimetrīgie vai 90 cm ar 30-centrimetrīgajiem blokiem, kas atkal savas neracionalitātes dēļ neliekas ticami, vienmēr varēja dbūt augstos blokus kamēr ar zemajiem tik viegli negāja). Kaut gan, kurā gadā pamati likti, ja burbuļa periodā, tad ne tik tas vien iespējams.

Ar normāliem PILNAJIEM keramzītbetona blokiem problēmām nevajadzētu būt, ja caurumotie, tad gan ... aš nezinu, ko vēl bez buldozera ieteikt ... atnāks citi, varbūt pateiks.

Iedod drusku informācijas par izbūves apstākļiem - grunts -māls, gruntsūdens, virsmas ūdens tecēšana. Varbūt pie ēkam teritorijai bijis izrakts drenāžas grāvis, kas gadu gaitā aizaudzis un ceļas virsmas gruntsūdens līmenis.
Visticamāk, notiek sala izcilāšana pamatiem mājas vieglās konstrukcijas iespaidā.

Seviski vairak info man nav, pa šo māju dzīvojos tikai pēdējos 3 gadus. par grunti varu spriest tikai no tā, ka ka kādus 10m no mājas esmu racis bedri - iespējams, ka kada smilšmāla piejaukums grunti bija, bet ne loti izteikts. Tuvākais drenāžas grāvis ir kādus 60m no mājas, bet +/- savas funkcijas pilda, vismaz man tā liekas. Ar ir aizdomas, ka pie vainas udens - betona apmalite, kas ap maju vietam ir saplaisajusi un vietām atlekusi no majas pamatu konstrukcijas par ~2cm, bet lietusudens notekcaurulem gala uzmaucam papildus trupa sun udeni aizvadam tagad ~1.5m no majas.
Jaa, paskatijos, samelojos par betona bloku daudzumu - tie ir vienā kārtā -90cm, tad pa virsu nak keremzīta pamatu bloku 2 kārtās. Pamatu kopejais augstums ir kādi 2m.
Pēc atmiņas ātri uzzīmēju tādu kā shēmu, lai skaidrāk.

Ja tā zīmējuma shēma daudzmaz precīza, tad sanāk, ka pamata bloks guļ uz garāžas grīdas betona. Dotajā gadījumā var būt, ka ārējais grunts spiediens spiež bloku uz iekšu un tad loģiski veidojas plaisas ārējā apdares kārtā. Plaisas iekšpusē arī var veidoties, bet tām jābūt mazākām vai šaurākām.
Vari uz sienas virsmas uzstrādāt marku no ģipša pankūkas. Tas ļaus secināt par deformāciju gaitu.

Domāju, k aneguļ gan uz grīdas betona pamatu bloka, tur shema ir neliela neprecizitāte, bet 100% drošs nevaru būt, jo mājas celtniecība nepiedalījos un arī gar pamatiem vel neesmu rakņājies un pētījis.

Saliekamo betona bloku augstumi bija standartizēti 30 vai 60cm. Tātad, ja tu redzi bloka augšu, tad javai jāsākas 58..59cm uz leju.
Grīda betons?
Variants, ka Līvānu ēkas apakšējais vainags ar sijām nav piestiprināts pie blokiem. Tādā gadījumā grunts gāž uz iekšpusi blokus, ja vēl to pastiprina mitra sasalusi grunts. Vai plaisu raksturs ap ēku, atkarībā no debespusēm nav dažāds?

Visas puses nav vienādi izteiktas plaisas. visizteikttakas ir D-DR sienai.
Atbildot uz jautājumu ko darit - atrakt pa posmam pamatus un nomainit grunti, ka ari pie reizes sakartot drenāzu apm mājas pamatiem???

D - DR puse Latvijā ir tā no kuras lielākoties nāk lietus ar vadošiem vējiem.
Ja ap ēku ir drenāža, tad tā noteikti uzturama kārtībā. Jautājums vai drenāža ir aizvilkta līdz 60m attālam grāvim? Vai gadījumā tas grāvis nav Z, ZA pusē. Tad tas norāda, ka teritorijai ap ēku ir vispārējs kritums no D puses uz Z pusi, un te ēka traucē pavasaros kūstošam un drenējošam ūdenim.
Sala izcilāšanu var samazināt siltinot pamatus no ārpuses ar polistirēna DOW plātnēm. Tas traucē ēkas siltumam atkausēt sasalušo grunti pie pamatiem un tādejādi samazina mitruma ietekmi uz pamata pēdu.

Kad es vēl pilnīgi neko nejēdzu un uz tikko (bet jau, kas principā nebija pareizi) iegādātu zemesgabalu biju atsaucis ģeologu, viņš mani nomierināja: mālainā grunts rullē, tikai ap pamatiem atroc 45° lenķī un aizber ar smiltīm vai granti.
Vēlāk pētot kaimiņu mājas sāniski izšķiebušos un ieplaisājušo sienu, prātoju:
Pamati ir vismaz metru dziļi (pārbaudīja rokot ūdensvadu), tātad sals tos augšup-lejup necilā. Bet sāniski? Ārā salst, iekšā - nē. Tātad katru gadu vairāk vai mazāk pumpē, kamēr 80 gados atpumpē.
Līdzīgas lietas acīmredzot notiek ar manas bērnības piecstāvu mājas Zemgales mālu ik gadu - vienlaidu betonējums ap māju ~30 gadu laikā bija atstūmies nost par 10 cm!

Vispār loģiski, varbūt tāpēc svensoni ap pamatiem ber tās savas smalkās granīta šķembas? Ūdens jau arī pa fasādes sienu tek lejup un tur iesūcas, radot principā īpaši mitru zonu ap pamatiem. Vai te atkal nepalīdzētu tas pats horizontāli ieraktais puķiks ar kritumu nost no mājas?

Puķiks noteikti funkcionē, man gan ir bijušas bažas, vai Archimeda spēks šamējo ar laiku nestums augšup? Iespējams, derētu arī 10 cm biezs keramzīta slānis, kas no augšas nosegts ar augsni kā vēja barjeru un no apakšas drenēts.