Labdien!
Vai kāds varētu pastāstīt ar ko atšķiras autoklāvais gazbetons no neautoklāvā ?
kurs labāks vai sliktāks?

Gandrīz vai jādod pretjautājums - vai tad Latvijā tagad neautoklāvētu vispār kāds tirgo?

Parasto putubetonu var ražot arī pats ar spaiņa un miksera palīdzību. Negribētu teikt, ka sliktāks, taču izturība mazāka un arī pārējie parametri citādi.

Kāda ir cenu atšķirība?- Ievērojami lētākais katrā gadījumā būs tas labākais jo diez kas nav no abiem...

Lētākais būs labākais, ja pērk cenu, noteikti. Ja grib ekonomisku un kvalitatīvu ārsienu, tomēr vajadzētu paskatīties arī bloka tehniskos parametrus. Citreiz ir tā, ka m3 cena ir stipri lētāka, bet m2 cena irdārgāka, par to bloku kuram m3 cena bija dārgāka. Tāpēc ļoti svarīgi, ir tas vai bloki tiek mūrēti, vai līmēti ar līmi(ne velti visi tagad cenšas ražot blokus kurus var līmēt)un kāda ir to tilpuma massa, respektīvi cik silti tie ir. Tagad Latvijā ir tā, ka var iegādāties daudzus blokus, kurus var var līmēt bez papildus siltinājuma, bet ir liela atšķirība vai bloka siltuma caurlaidības koeficents ir U = 0,29 W/m2K (tuvu normatīvam), vai U = 0,22 W/m2K.

Līmējamie un bez siltinājuma pielietojamie bloki ir salīdzinoši arī dārgākie,to pielietošana prasa arī perfektu līmēšanas tehnoloģijas ievērošanu...neko nedod super labs bloka siltumcaurlaidības koeficents, ja līmšuve mūrī ir tik bieza, ka veidojas ievērojami aukstuma tilti. Nospiedošā vairākumā gadījumu, ja būvē sev, neuzticas pasaciņai, ka tā bloku siena arī notur deklarētos parametrus un ierīko papildus siltumizolāciju- tātad tam gāzbetona U nozīme maza. ...var līmēt bez papildus siltinājuma, bet vai vajag, it īpaši ja domājam arī reālu energoefektivitāti iegūt.

tanta, tavi spriedelējumi tiešām izklausās pēc viena tante teica. Man gan gribētos tīri praktiskus pierādījumus, piemēram termogrāfiju. Es tādu esmu redzējis līmētai un mūrētai gāzbetona sienai, līmētai sienai nekādi siltuma zudumi nebija, tur pretī mūrētam gāzbetonam visas šuves bija sarkanas, tas ir bija siltuma zudumi. Un apgalvot, ka bloka U vērtībai nav nozīmes, manuprāt arī ir muļķīgi, tad jau sanāk vienalga kāds bloks (silikāta, gāzbetona, keramzītbeona u.t.t.), ar vienalga kādu tilpuma masu, nosiltinam ar 30 mm vati un miers. Protams aizmirsu saukli, jo vairāk siltumizolācijas jo labāk.
Taču, ja grib energoefektīvu un ekonomisku māju, būtu jāņem vērā šī bloku siltumacaurlaidība U. Veicot ēkas siltuma zudumu aprēķinu ņem vērā visas norobežojušās konstrukcijas, un katrs mm siltinājuma maksā zināmus Ls, tāpēc nosiltinot ļoti labi tikai ārsienu, bet jumtu un grīdu nē, nekāda energoefiktivitāte nesanāks.

mna jau liekas, ka tanta atbildēja uz tevis teikto - ..neko nedod super labs bloka siltumcaurlaidības koeficents, ja līmšuve mūrī ir tik bieza, ka veidojas ievērojami aukstuma tilti..
Kāda jēga teikt: kakis, nevis kakis.
Bet tas, ka tīri subjektīvi liekas, ka ražotāja uzrādītie lielumi ir testēti ideālos apstākļos, kas nevienmēr ir panākami lauka apstākļos, kad strādā celtinieks Žeņa.

Runa jau ir par reālu objektu, kuru cēlis Žeņa vai Žanis, un tās tika testētas gadu pēc eksplutācijas. Līmēto švju biezums vietām bija 3-4 mm.

Ideāli pr7! No pieredzes: uz 100 būvēm divās meistaram Žeņam ir sanācis ievērot līmšuves biezumu, lielākoties sākot ar 3 rindu šuves ir kā mūrī ~1 cm. Tātad gāzbetona U svarīgs ir 2% gadījumu, visi pārējie stutē vateniekus...

Praksē man nav izdevies ar līmi uztaisīt šuvi biezāku par 4 mm, protams strādājot ar gāzbetonam paredzētu līmi un tai paredzētiem instrumentiem. Kā var uztaisīt apmēram cetimetru biezu šuvi, ja līmkastes zobu izmērs ir 6 mm? Nu labi Žeņa izmanto špaktellāpstiņu ar zobu 1 cm, ar to uzklājot līmi būs 7-8 mm un uzliekot bloku būs 4-5 mm, tas no prakses, nevis teorētisks spriedelējums.