Kaut kā man garām bija paslīdējis fakts, ka spāres biezums ir 170mm, nevis 150, ka biju iedomājies. Līdz ar to rodas problēma. Bija plānots, šāds pīrāgs: difūzijas membrāna (vēja plēve), starp spārēm 150vate, sķērslatojums un 50vate. Bet tagad rodas situācija, ka zem difūzijas membrānas veidosies 20mm tukšums un tikai tad sāksies vate.
Tas neietekmēs konstrukcijas siltumnoturības spējas?

Pieejama taču ir arī 70 mm bieza vate un ierēķinot siltumizolācijas "vājinājumu" spāres vietā, 200mm vates jumta pīrāgā varētu būt pamaz.

150jau kadu laiku ka nopirkta. Vate summa 200 un pleves, varetu but par maz musu pavasarigajiem klimatiskajiem apstakliem? 50nav iepirkta, teoretiski varu to aizvietot ar 70 vai 100.
Bet paliek neatbildets pamatjautajums - vai vatei japiespiežas pie difuzijas membranas vai var arī palikt 20mm spauga?

Jumta un pārseguma konstrukcijās spraugu atstāšana ir tradicionāls risinājums. Gaisa starpkārta pie nosacītiem apstākļiem daļēji aizstāj siltumizolāciju. Tā piemēram 2cm horizontālai gaisa šķirkārtai, kur siltuma plūsma tiek noteikta no apakšas uz augšu - spraugas siltumspēja tiek pielīdzināta ~0,14W/mK, kas atpēram atbilst 0,14/0,04~ 3,5cm minerālvates siltumizolācijai.
Bet vēlreiz, pie noteiktiem apstākļiem, spraugas siltumpretestība labāk realizējas pārsegumos, bet savietotos jumtos tā varētu radīt sarežģījumus.

Kādi varētu būt šie sarežģījumi? Jumts ir slipais. Viss pīrāgs no augšas tagad sanāk šāds: metāldakstiņa profils, škērslatojums (30*100), latojums (50*50, kurš veido vēdināšanas spraugu), difūzijas membrāna, 20mm sprauga, 150mm vate, tvaika plēve, škērslatojums un 50 vai 75mm vate, regipsis.

Atbilstoši visiem siltumizolācijas iebūves priekšrakstiem pīrāgs ir šāds: vate, pretvēja barjera, gaiss... manuprāt, pīrāgam jābūt šādam- tērauda lokšņu segums,seguma nesošais latojums, kondensāta noteces spraugas distancers- latojums kā spāres 20-25 mm, kondensāta savācējplēve, ventilācijas sprauga 50 mm (antikondensāta plēve mazliet ielīgst un no apakšas tā jāventilē),pretvēja plēve jeb plāksne,vate,tvaika izolācija, griestu plāksne, apdare.
Gaisa spraugas radītie sarežģījumi ir dzesējošs gaisa virpulis, tā ietekmes slāpēšanai tad arī virs vates lieto pretvēja barjeras un spraugas sadala mazos nodalījumos.

Nestrīdos, ka Tavis minētais pīrāgs ir vispareizākais, bet Paroc mājas lapā ir ieteikts tāds risinājums, ko es veidoju, tik manas nevērības dēļ ir sanācis, ka veidojas 2cm sprauga starp difūzijas membrānu (kas vienlaikus ir gan kondensāta plēve, gan vēja barjera) un vati.

piekrītu: "krutākās" plēves pilda vairākas funkcijas, bet ja paliek tie divi centimetri spauga, tad kas piesedz vates virsmu pret izvējošanu...siltais gaiss ceļas augšup gar vates virsmu līdz korei, savukārt aukstais gar "-" esošo plēvi uz leju. Jo lielāka temperatūras starpība, jo ātrāks virpulis,jo dziļāk vates porās vējojas aukstums un praktiski, kā siltumizolācija, darbojas vairs tikai labi ja puse no vates biezuma... to gan jūt tikai rēķinā par kurināmo.Vēja barjeras uzdevums ir pasargāt tieši irdeno vates virsmu no dzesējošas gaisa kustības nevis būt kaut kur vispār telpā kā necaurlaidīga membrāna - putuplastam neviens šādu aizsardzību neierīko.

Varbūt var izmantot 2,5 cm biezās ISOPLAT'es.
Siltinājuma ārpusē, zem difūzijas membrānas, ievietot varētu būt problemātiski, tad jāskrūvē distanceri pie latojuma vai arī jāskrūvē atbalsta līstes pie spārēm.
Varētu likt arī iepriekšpieminētajos 170 mm no telpas puses un piespiest no apakšas ar šķērslatojumu, bet tad sarežģīti ar tvaika barjeras iestrādi iepriekšpieminētajā vietā.
Ir jau arī 2 cm biezas akmensvates pretvēja plāksnes.