Šodien uzlīdu bēniņos un aplauziens (ņemot vērā investētās pūles lai viss būtu pareizi) - situācija diezgan bēdīga - vietām uz difūzmembrānas kondensāta piles, bet izbāžot roku starp membrānu un OSB var sajust, ka OSB ir apledojis no iekšpuses. Arī pāris spāru gali jumta kastes pusē apledojuši. Ja ārā ir -11, tad bēniņu augstākajā punktā ap +5, zemākajos pie spāru galiem zem 0. Temperatūra mājā +18, mitrums nenormāls - ap 90%, strādā divi miturma savācēji uz max bet žūst baigi lēni, pārseguma vate sausa.

Jumts:

Šindelis
Apakšklājs
OSB3 12mm
25mm vēdsprauga (latas)
JUTADACH 95 difūzmembrāna (protams, ar pareizo pusi uz augšu)
Spāres
Ventilācija pārsniedz prasītos 1/400 jumta laukuma (ir korēs, lūciņās un jumta kastē), kā arī zem lāsenes vēdsprauga ir vaļā. Nelielu caurvēju jūt, gar vairumu vēdkoru ir atkusums, bet daļa aizpūstas ar sniegu.

Pārsegums:

OSB - bēniņu grīdas segums
Latojums - pagrīde 2cm
Paroc WAS pretvēja vate 30mm
Paroc UNS plākšņu vate 125mm
Paroc UNS plākšņu vate 100mm
Paroc UNS plākšņu vate 100mm (summāri 355mm vates, loksnes liktas pamīšus un uzmanīgi, nesaspiežot)
Tvaika/atstarojošā plēve (spraugas salīmētas, visi dūmvadi, izejas salīmētas, hermetizēti)

Nu tak šķietami konstrukcija pareiza, ne?

Vienīgais, kas nav dataisīts - pārsegumā ir 70 x 130cm atvērums lūkai, kas no bēniņu puses aizklāts ar 5cm putuplasta loksni, tiesa pa spraugām drusku velk garām.

1) Interesē versijas par to kāpēc bēniņos ir tik silts pie dotās konstrukcijas?
2) Kur rodās tas mitrums kondensātam, ja ir tvaika izolācija?
3) Vai ir jēga difūzmembrānu iegriezt pie kores, lai efektīvāk izvadītos siltais gaiss kas sakrājies bēniņu telpā zem membrānas? Vai varētu būt vaina, ka siltajam gaisam bēniņu telpā pie kores (zem membrānas) nav kur izplūst?

Kļūda - vēdsprauga starp OSB un difūzplēvi ir 5cm, virs plēves ir latojums 2.5cm, tad dēļojums 2.5cm un tad tikai OSB.

Man liekot jumtu radās tieši tas pats jautājums - a kur paliek ventilācijas vējš no apakšplēves? Rezultātā runājām ar jumtiniekiem par un pret, bet beigās es tomēr korē visa jumta garumā kondensāta plēvē izgriezu apmēram 1-2cm sloksni (starp katru spāru pāri). Man ir bleķa jumts un virsplēves ventilācija tiek nodrošināta ar latojumu, bet apakšplēves, ja tam nav kur likties? Ruukki Classic profilam kore ir vaļā, tāpēc arī izgriezu.
Jautājums par vējakastēm - tev tur tikai lūciņas? Starp dēļiem nav spraugas atstātas visā garumā? Varbūt mitrums nāk no samirkušas vates? Manuprāt, satraukumam nav pamata, ja tev šobrīd ir 90% mitrums mājās pie tādām temperatūrām, tad pat vismazākās spraudziņas gadījumā mitrais gaiss skries/difundēs un sausāko pusi, resp. uz bēniņiem un atdursies pret auksto plēvi/OSB. Kad viss būs pabeigts ar slapjumiem, pa vasaru jumts izžūs un nākošziem tev tur būs absolūti sauss.
Pie šobrīdējas āra temperatūras un mitruma, telpas gaisam bez papildus mitrumas avotiem vajadzētu būt no 20-30% RH. Pagaidām nebrīnies, ka tā.

aaaa, Tev varētu būt absolūta taisnība. Es te vakar lasīju un domāju un secināju, ka sakarā ar to ka pie kores tam gaisam nav kur likties, varētu veidoties siltā gaisa balona princips. Tu esi pareizi secinājus par tām spraugām.

Ar latojumu viss skaidrs - zem lāsenes gaiss ieplūst, pa vēdkorēm un lūkām izplūst, iebāžot roku var just plūsmu, bet tam gaisam, kas ieplūst caur kastes lūciņām (dēļi ar pusspundi) nav augšpusē nekāda speciāla izeja.

Šodien braukšu un izgriezīšu tās spraudziņas, pie viena uzstādīšu termometru un mitruma mērītāju, kā arī aizlīmēšu lūkas caurumu ar plēvi.

Šodien pārliecinājos cik fantastiskus sūdus var sadarīt pāris nelielas nevainīgas spraudziņas pārsegumā. Hermētiski aizlīmēju ar tvaika plēvi ciet lūkas atvērumu, pēc kāda laika gaisa temperatūra bēniņos bija nokritusi zem nulles, viss kondensāts sasala un nekas vairs nepilēja. Atstāju termometra/higrometra zondi, lai mēra gaisa temperatūru un mitrumu - interesē ko dos papildus izgrieztie vēdcaurumui plēvē pie ventilācijas korēm.

Interesanti bija tas, ka kamēr es bēniņos strādāju (varēja būt maksimums 30 min) pie ar putoplasta loksni aizklāta lūkas cauruma temperatūra uzsila par ~10 grādiem. Nekad nebiju domājis, ka tas caurās tvaikizolācijas efekts ir tik spēcīgs.

Izstādē Paroc veči stāstīja, ka ar naglu izdurts caurums tvaikizolāciojas plēvē izved no ierindas 1m2 siltumizolācijas (vates). Es arī būvējot tam nepievērsu īpašu uzmanību, bet tagad kaut ko labot par vēlu. Protams, visu salīmēju utt., bet tagad, ja celtu otrreiz, absolūti pedantiski pieetu divām lietām - ideāli iestrādātai pretvēja barjerai virs vates un ideāli iestrādātai tvaikizolācijai no telpas puses. Abās divās nedrīkst būt nekur ne mazākās milimetrīgās spraudziņas. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais mājas siltināšanā. Vienkārši, ja kaut kur garām tiek gaisa plūsma/vējš, tad parastai vatei izpūš cauri, ka nemetas. Pats savām acīm redzēju, kā kaimiņam jumtā bija salikti 30cm vates, 3x10cm loksnes ar nobīdi, virsū vēja barjeras nebija. Apakšā plēve, un tā reizēm plīvoja kā kuģa buras, kas nozīmē, ka tie 30cm vates savas funkcijas nepilda un varētu tur vispār arī nebūt.
Vienīgā problēma vēja un tvaika barjeru iestrādē ir savienojuma vietas ar brusām, sijām, stūros utt., šos elementus uztaisīt hermētiskus ir ļoti grūti, bet iespējami.
Tāpēc ārkārtīgi efektīva ir PU putu siltumizolācija. Varbūt tās U-vērtības neatšķiras no vates vai puķika, bet pats fakts, kas tas draņķis tiek uizpūsts un pilnīgi hermētiski noslēdz visas spraudziņas praksē to padara par, man domāt, vairākas reizes efektīvāku siltumizolācijas materiālu, kā jebkas cits. Es, protams, tādu tā ķīmiskuma un degamības pēc nekad neliktu, bet tā ir cita opera.

Njā, ikdienā jau nedomā, ka tāds mazs caurumiņš var sataisīt lielus sūdus, bet acīmredzot var. Tos itkaa diezgan labi varot konstatēt ar gaisa spiediena testu (ja nav apdare pabeigta).

Man pašam nav vēja plēves, ir pretvēja plāksnes, kuru savienojumi aizpūsti ar putām. Nepatīk tās putas, bet ko lai dara.

Pro Clima ir laba info par blivejuma variantiem!!

Daži paraugi ir apskatāmi mūsu majaslapa
[www.rbb.lv]
Šogad jau ir pārbūvētas vairākas 1-3 gadīgas būves ar līdzīgām problēmam.
Ar katru gadu problēmas tikai pieaugs, viss ir atkarīgs no laika apstākļiem

Nu nu, gribetos zinaat ko juu zinaat taadu ko es un mani viiri nezina :) Pabeigshu aizlaapiit caurumus paarsegumaa, kartigi pielimeshu tvaika pleevi pie sienaam ar proclima liimi un ja peec termoaudita un spiediena parbaudes rezultaataa veiktajiem labojumiem problemas nebus pazudushas, par ko shaubos, labpraat bushu gatavs juus izaicinaat.

Nevajag ar plēvēm tā aizrauties, nebūs tādu problēmu.
Tad kad būsi visu salīmējis un pārbaudījis būs citas problēmas.

Ja netiksim galā, došu iespēju! Bet plēves ir tikai divas - tvaika izolācija mājas pusē un latojuma kondensāta plēve, viss kā pēc grāmatas.

Pēc lūkas aizlīmēšanas ir labāk - kondensāta ir nedaudz mazāk, papildus ir atrastas vēl pāris pamatīgas nehermetiskas vietas tvaika izolācijā. Temperatura tagad aukstajos beninjos ir tikai par ~1.5 grādiem siltaaka nekaa aarpusee, gaisa mitrums apmēram tāds pats kā ārpusē.

Pēc rekuperatora palaišanas gaisa mitrums mājā ir nokrities no 87% uz 70%, pēc diezgan precīziem mērijumiem aprēķinājām, ka no mājas tiek izvilkti ap 40 litri diennaktī caur rekuperatoru un 40 litrus izvelk žāvētāji. Drīzi būs izsūknēts ap kubu ūdens. Apmetēji izmantoja divus kubus, tā ka ir potenciāls :D

arī man pirmā apkures sezona, kaut gan iekšā vēl nedzīvoju....lielajā salā biju uzlīdis aukstajos bēniņos virs mansarda paskatīties kāda situācija tur valda - it kā viss ok, mazliet plēve nosarmojusi. Pieļauju, ka tas varētu būt 2 iemeslu dēļ - bēniņi nav ventilējami, jo jumts ir 4 slīpju, kā arī griestu lūka nebija papildus siltināta un kaut kāds siltums tur varbūt cauri izgāja. Atkusnī uzkāpu vēlreiz, praktiski viss nosarmojums bija pazudis un plēve sausa. Piebildīšu, ka siltinājums ir 20 cm paroc, kas likta pa tiešo pie pretvēja/difūzijas membrānas, no iekšpuses tvaika barjera, ko pats personīgi salīmēju līdz pēdējai iespējamajai spraudziņai. Jumta konstrukcija samērā sarežģīta un čakars bija ne pa jokam, taču zinot, ka šādi darbi celtniekiem nav pa zobam, tos arī nemocīju. Līmēju pamatā ar Delta līmlentu, kas ir krietni dārgāka par proclimas zilajām, taču kad pielīmē tad atraut ir grūti. Tad nu tagad virs lūkas nosedzu ar pagaidu siltumizolācijas plātni, vasarā būs jāsameistaro kaut kas fundamentālāks, bēniņu telpas vēdināšanai domāju vasarā ielikt pāris ventilācijas dakstiņus parasto vietā, plēvi korē griezt kaut kā negribas. Rezumējot, nekādi negribu piekrist tiem kas skeptiski par plēvju lomu, ja pareizi visu izdara efekts tur ir.

Šodien salīmēja tvaika plēves pie sienām, momentā gaisa mitrums uzkāpa mājā par 4% :) pēc pāris stundām biju uzlīdis, ir jau drusku labāk, bet līdz normālam vēl tālu :)

Ļoti uzskatāmi var redzēt arī ventilācijas problēmas, starp dažām spārēm ir jau izžuvis, kamēr citur vēl karājās. Itkā jau visur salikta ventilācija cik nu labi var salikt 16-slīpņu jumtam bet nu katrā ziņā ar standartos norādīto ir par maz, vismaz gadījumā kad mājā ir tvaika pirts.

kantori, a Tev mājā cik sen mitrie darbi beidzās? es nopūdelēju ar termiņiem, oktobrī beidzu grīdas un decembrī taisīju apmetumu, kura laikā tad arī palaidu apkuri. Ieteikšu visiem - *nevajag* tā darīt - apmetumu un grīdu betonēšanu atlieciet uz vasaras sezonu jo tā žāvēšana ir viena dārga un mokoša padarīšana, pat pie ātruma 80 litri dienā :)

varu tikai apstiprināt žūšanas lēnumu - man jūlijā/augustā MP75 apmetums uz iekšsienām žuva veselu mēnesi.

Viss teiktais par tvaikizolācijas hermētiskumu ir pilnīgi pareizi. No savas puses tikai varu piebilst, ka ņemot vērā veiktos slapjos iekšdarbus un nehermētiskumu lūkā un citur, viss bija tā kā tam jābūt :)
Man pašam bija tieši tāda pati situācija un satraucos ne pa jokam - starp vati un difūzijas plēvi bēniņos bija riktīgi slapjš. Tikai krietni vēlāk iedomājos, ka iekšdarbi tak bija diezgan "slapji".
Pa vasaru viss izžuva un normalizējās, un jau nākamajā ziemā bēniņos nebija ne mazākās vēsts no kaut kāda mitruma.
Vēl mierinājumam var ņemt vērā faktus, ka difūzijas plēvei ir noteikts tvaiku (?) caurlaidības lielums, kā arī - pavisam nesen izlasīju, ka nesiltinātā jumta konstrukcijā tā darbojas kā pretkondensāta plēve. Acīmredzot nav temperatūras/spiediena ietekmes, kas veidotu mitruma kustību.