Sveiciens!

Nāk pavasaris un jaturpina pirts buvnieciba (rudeni tika ielieti pamati).

Veletos uzzinat praktiku viedokli gridas segumu - pertuve un priekstelpa pirms pertuves.

Man ir doma betonet, abas telpas gridu ar kritumu un kanalizacijas trapu viduu un pa virsu delu paliktnus ar 1cm spraugu, lai udens viegli tiek cauri un kad pirti nelieto - paliktnus var pacelt uz saniem, lai izzust.


Otrs jautajums par pasu pertuvi - vai pertuvee nepieciesams ierikot lodzinu un/vai stikla durvis uz priekstelpu. Vai ari siltuma taupisanas nolukos stiklus nelikt ne arsiena, ne durviis?

Kadus informativos avotus Jus ieteiktu, lai sikak izpetitu jautajumus par pirts ventilacijas sistemu, pirts krasnu rasejumus (metala krasnim).

Jau ieprieks pateicos.

Man jau liekas, ka lieka (betona) termomasa pirts grīdai ņi k čemu un atpūtas telpā var plikus dēļus, bet slapjajās telpās - labu hidroizolāciju un flīzes virs notekas formējoša dēļu klāja.
Tā kā atbilstoši latviešu tradīcijām pirts ieeja ir rietumos un pirtī iet vakarā, manuprāt stikli gan pērtuves, gan izejas durvīs ir normāls variants gadījumam, ja pērtuve nav sānos no ieejas pie tās pat rietumu sienas.
Pēteris Donga ir deklarējis, ka vislabākais vēdināšanas rīks ir vēdlodziņš apmēram pus griestu augstumā.
Dažas ventilācijas shēmas, tai skaitā ar siltā gaisa nosūci no apakšas (search building.lv for Didzisp) ir devis Juris Noviks savā rakstu krājumā (un vai tik jau ne grāmatā) par pirtīm, kaut vispār es Noviku par labu avotu neieteiktu.
Metāla (nepārtrauktās darbības kur, akmeņus silda caur bleķi) krāsnis prognozējamam pērošos apjomam es neizvēlētos.

Skaidrs. Par pirtskrāsni - nav vēlme krāsni kurināt visu dienu, lai vakarā 1h pērtos. tāpēc arī velku uz metāla krāsni.

krāsns tiek kurināta 2.5-3.5 stundas, pēc kā iespējams iegūt tvaiku līdz 12 stundām (ar pārtraukumiem):
[www.termorelax.com]

labs variants grīdai ir Lewis metāla profils. jo tad pietiek ar plānu kārtu betona, kas termomasu palielina ļoti nedaudz.

Grīdu no mitrumizturīgā finiera, pa virsu hidroizolācija 2 kārtās ar auduma armējumu, flīzes. Bet betons būs vislētākais variants un, ja apakšā puķiks, štrunts par termomasu, nu cik tad tur viņa. 7 cm betons, 20m2, piemēram ir 1.4 kubi.
Ja negrib flīzes, bet koku, tad tāpat veido finiera grīdu (vai OSB, lai lētāk), liek hidroizolāciju, plānu kārtu izturīgas pašizlīdzinošās masas un virsū koka redeles.
Kritumu ir jāmāk izveidot, lai nestāv ūdens uz grīdas.
Par ventilāciju - pamatlikums ir tāds, ka svaigā gaisas pieplūde ir pie krāsns, apakšā, grīdas līmenī, izplūde ir pretējā pusē gandrīz pie griestiem.
Grīdu obligāti jāizolē. Parasti uz sijām ir pirmais OSB klājs, tad liek cieto putoplastu, vismaz 5cm, tad otru OSB slāni, vēlams spundēto.
Hidroizolāciju smērējamo uz tomēr kustīgas grīdas es neieteiktu, labāk kaut ko plēvjveidīgu, bet nezinu kur pie mums tādas tirgo. To parasti pie sienām uzloca uz augšu. Ja tādu nav iespējas iestrādāt, jāliek hidroizolējoša grunts, tad kaučuka smāķis 2 slāņos, obligāti armēts, stūros un gar sienu/grīdu salaidumiem jāarmē dubultīgi. Varbūt ir vērts pameklēt kaut kādu epioksīdu vai poliuretāna bāzes hidroizolāciju, kas ir pa tiešo slogojama, resp. uz tās dēļu redeli varētu likt pa taisno virsū.

Par grīdām doma pareiza.

Logus likt var bet durvis gan varbut vajag izvairities no stikla un tam visam noreikti butu jabut no koka. šeit es ņēmu [www.krasts-r.lv]
Ceru ka palīdzēju.