Droši vien domāta betona ekonomija uz lentas biezuma tipveida ēkai, kur ārējs sienas siltinājums nosedz arī betona pārkari. Dubult-T iekšpuses siltumizolēšanai gan jēgu neredzu.
Tev, Jāni, tas diez vai derēs, jo siena būs homogēna visā biezumā un šādai homogenitātei būtu jātuvina arī pamata augšpuses slāņojums piem., nesošs-siltinājums-nesošs. Tiecoties uz absolūtu homogenitāti varētu atgriezties pie keramzīta idejas, ja vien biezs bloks nebūtu ekvivalents dažiem cm siltinātāja.

Un atkal par berzi - izroc tievu, kādus 10-20cm platu un nedziļu grāvīti pa mājas perimetru. Salej grāvītī pa taisno betonu līdz zemes līmenim, metot papildus lielus mazus resnus tievus akmeņus. Saspraud ik pa kādiem 10cm armatūras galus un kad grāvītis sacietējis, taisi virszemes veidni ar centru pret grāvīti jau sev vajadzīgajā platumā - 40, 50 vai cikturtos cm. Šāds "trench foundation" lieliski uzņem slodzi arī berzes rezultātā, jo, iedomājies, kā smuki tas betons ieņem zemes nelīdzenumu formu. Pamēģini no zemes izvilkt/zemē iedzīt virpotu apaļkoku vai zarainu egles mietu. Domāju, atšķirība pieliekamajā spēkā būtu vērā ņemama.

Pacels aiz paplatinājuma...

Hei, kungi - ja jau ķidājam pamatu risinājumus pa konkrēto - tad nokritizējiet vai pasakiet arī kaut ko labu par šito manējo shēmu --> [salmiunmali.blogs.lv] :) Paldies!

Tā pat kā
[salmiunmali.blogs.lv]
un aaaa 2/Mai/2010 07:05 bloga komentārā norādītā vājā vieta Nr 1...
Otrkārt es nezinu, kā jūtas pat cietākais no ekstrudētajiem blakus šķembām (uzskatu sevi par Latvijas patriotu, taču ne tik lielā mērā, lai lietotu graudainu putuplastu, kā ieteica Ivars).
Treškārt ne velti es speciāli "pabāzu" Ivaram Tavu ģeoputru - nu ļoti man tā netīk. Iesaku apsvērt Ivara komentāru šeit 10/05/2010 10:05.
Sestdien iegādājos 8 m³ neskalotu rupjāko Tūrkalnes šķembu pa 51 Ls (materiāla cena ar iekļautu PVN, bet bez transporta). Tev netālu ir karjers kautkur aiz Dzelmēm.

>>>Pacels aiz paplatinājuma...
Tas nu gan liekas neiespējami. Parasti ap pamatiem apber kaut ko irdenu un drenējošu - sausas smiltis, keramzītu, smalkas šķembas. Man ap pamatiem ir smiltis un pat mājas galos, kur pārkare nenodrošina lietus neesamību smiltis ir praktiski vienmēr sausas. Ja saber parupju granti, smalkas šķembas vai vēl smalkāk - keramzītu - tad kas un aiz kā cilās?

Pats viņu nelasīju, bet saprotu, ka raksts ir par pamatiem tieši salmu ķīpu mājām:
[www.dancingrabbit.org]

Kritika no būvniecības teorētiskās puses.
Pamatu mezgls sastāv no 4 daļām: pamats, grīda, sienas, perimetra planējums.
Pamats..vispār jau betonu pamatam nepieciešams iestrādāt līdz ar drenāžas caurules apakšējo vai zemāko punktu. Tas tapēc, ka drenāžai vietās, kur augsne mālaina tendence aizaugt vai piesērēt ātrāk nekā nolietojas ēka. No šis pēdas uz leju līdz caursalšanas robeži varētu būt škembas. Ja pamata mezglu analizē atkarībā pret siltuma zudumiem un stiprību, tad iespējama ekonomija. Pamatos izmanto manis aprakstīto dubultT veida sistēmu, tikai virspamata aizsardzībai izmanto 2cm (zilo) polistirēna plāksni aiz kuras ir 10cm polistirols, kas ienetonēts kopā ar betonu.
Te ja zemes caursalšana un izcilāšanās pārsniedz 1,5m ir loģiski izmantot stabveida pamatus uz kuriem gulda šo armēto vainagsiju, tad var nelikt šķembas.
Sienai..nebūs labi pamatu daļu izbīdīt uz āru, labāk lai siena veido pārkari 3..5cm platumā. Es neesmu lasījis visas tavas idejas par sienas konstruktīvās noturības nodrošināšanu - iespējams tās iekšējās sienas, bet sienas apakšpusē es ieteiktu likt to pašu 2+2cm zilo polistirēna plāksni STYROFOAM 300-PL-A-N, tā pieļauj slodzi ~3kg/cm2 ilgstošo slodzi vai pie sienas biezuma balstā 36cm sienas tekošā metra balsta slodze iespējama 10000kg tek.m. Koku neliec. Tas saistāms ar bažām par pamata betona virsmas temperatūru, kas nodrošina gaisa kondensāciju sienas balstam.
Grīda.. var atteikties no šķembām, bet jāizmanto PE plēve pret kapilāro mitrumu un slīdoša starplika starp apsildāmo betona klonu un siltumizolāciju. Kā slīdoša starplika var būt māls vai smiltis 2cm biezumā uz siltumizolācijas. Teorētiski es PE plēvi pret kapilāro mitrumu guldītu uzreiz pēc auglīgās zemes virskārtas noņešanas zem ēkas. Tad uz plēves veidotais uzbērums laika gaitā izžūtu un dotu papildus siltumizolācijas efektu. Neesmu pārliecināts, vai grīdas konstrukcijai zem ēkas vajag 15cm siltumizolācijas..vai nepietiek ar 10cm vai 7cm.

Stabveida nozīmētu vēdināmu klētsapakšu, jo kā citādi nodrošināties pret pacelšanu aiz vainagsijas?

Stabveida pamats nenozīmē to, ka apakša ir vēdināma. Tas nozīme to, ka ēka savu svaru nodod caur stabiem uz dolomīta, vai nesošā grunts slāņa, tur, kur sala kūkumošana vairs nav iespējama. Kūkumošanas spēks, tas kas ceļ ēku uz augšu tiek lēsts 0,5..1kg/cm2 pamata virsmas. Tas nozīmē, ka ja vieglai ēkai lentveida pamata virsma caursalšanas zonā ir 1m2 liela, tad uz tās darbojas celtspēks 5..10t. Ja ēka atrodas uz stabiem, tad ceļ tikai vainagsiju. Un teorijā neesmu lasījis par cokola siltinājuma ietekmi. Teorētiski kūkumošanas spēkam vajadzētu atraut siltumizolāciju no betona pamata virsmas. Te apsildāmai ēkai betona pamats ~0..+5 grādi silts, kamēr sasalusī grunts -10..-15 grādi caursalšanas zonā.

Ne par velti skandināvi praktiski visur liek horizontālo puķiku uz zemes ar kritumu prom no mājas, vismaz 1m platā joslā ap māju. Tas tad arī pasargā no cilāšanas, kūkumošanas uc šaizēm. Ar mūsdienu materiāliem taču visu var atrisināt un nav vajadzīgs rakt pamatus 5m zem zemes.

aaaa_ normatīvi diemžēl mani neatbrīvo no to ievērošanas gadījumā, ja es neievēroju caursalšanas dziļumu. Var taču gadīties tā, ka ēka kādu laiku pēc tās ekspluatācijas netiek apkurināta. Tādā gadījumā šo izolāciju ietekme ir ļoti niecīga. No tā, ka līķis tiks ievīstīs siltā kažokā, tas siltāks nepaliks.

"Ja ēka atrodas uz stabiem, tad ceļ tikai vainagsiju" - un tas ir pieļaujami? Vai vienmēr noliek turpat, kur paņēma?
"Teorētiski kūkumošanas spēkam vajadzētu atraut siltumizolāciju no betona pamata virsmas" - par ko es arī cepjos, nelikdams izolāciju ārpusē, bet slēpjot pamatā iekšā.

Un kur tad paliek visās grāmatās zīmētā klasiskā appamatu piebēršana konusā ar irdenu neslapinošamos materiālu? Ja tāda ir tad nekādu puķiku neviens nekur ne no kā nost nerauj.
Ivar: par putuplastu nu tu gan blēņas sarunāji - tam ar kurināšanu nav absolūti nekāda sakara. Kāpēc tad friči zem autobāņiem un dzelzceļiem liek to savu Styroduru? Zeme taču ir silta un putuplasts virspusē tai vienkārši mazāk ļauj atdzist. Tā ir visa "puķiks uz zemes" jēga. Noklājot jau 5cm putuplastu uz zemes sasalšanas dziļums šajā vietā tiek samazināts drastiski.

Tā kā putuplasts guldīšanai slīpumā ap māju man kaut kā nelikās tomēr trāpīgākais risinājums - ko sakāt, vai 10 cm biezumā keramzīta granulu iebēršana turpat, kur parasti liek slīpo putuplastu pa perimetru, varētu pildīt līdzīgas funkcijas? Zem granulām varētu palikt plēvi, lai mitrums tek prom no mājas un virs granulām - ģeotekstilu, lai tas ar smiltīm nepiesērē dikti ātri. Ko sakāt par šādu ideju? (Tas bija iezīmēts arī manā pamatu shēmā - [salmiunmali.blogs.lv] )

Jebkurš irdens materiāls ar laiku piemēslojas. Piemēram atstājot škembas kaudzē pēc 3..5 gadiem tās ir aizaugušas. Arī gruntī gruntsūdens nes līdzi smalkas daļiņas un minerālvielas - kaļķa izkrišana ūdensvada caurulēs. Literatūrā minēts par drenāžas cauruļu aizaugšanu, kas tad tas ir tā nav daļīnu skalošanās gruntī.
Par to plātņu horizontālo siltumizolāciju. Te es domāju, ka ēkas izsalšanas rezultātā, pamati paliek auksti un veido aukstuma tiltu gruntī. Tā ir atšķirīga situācija no ceļu būves. Ceļu segumam nav aukstuma tiltu uz kūkumojošo silto ūdenspiesātināto grunti. Tad ēkai polistirēna plātnēs jāietērpj pamati no visām pusēm. ..? varbūt pārspīlēju, bet domāšana ir process, kur strīdos dzimst taisnība.

Ieklājot zem asfalta putuplastu, ceļa apledojuma bīstamība tuvotos tiltam...
Keramzīts būs mitrs un izolēs daudz sliktāk kā putuplasts.
Es arī esmu domājis par keramzītu, ne tikai ap pamatiem, bet arī virs pagraba. Kā kompromisu apsveru ap 20 cm keramzīts - plāns putuplasts - plēve - 20 cm augsne.

Jā, par to mitruma iesūkšanos keramzītā arī es aizdomājos... Bet, Vienstāv - Tevi nesatrauc fakts, ka putuplasts atradīsies nieka 20cm dziļumā no virskārtas? Man jau te cilvēki saka, ka tik sekls putuplasts ap māju nejauši var tik salauzts sabojāts kaut vai ar vienkāršu lāpstas cirtienu zemē.
A priekškam Tev tad zem putuplasta keramzīts vēl?

Ivar - par horizontāla putuplasta likšanu ap māju tie nav tik mūsu sapņi un idejas vien. Tā ir pasaules prakse: Frost Protected Shallow Foundations - te dažādas shēmu bildītes var redzēt --> [www.google.lv]

No lāpstas nebaidos (kam tur jārok), bet, ja dūšīgāks tēvainis uzkāptu, vai uzbrauktu ar traktora piekabi...
Keramzīts - ilglaicībai, pēc tam, kad putuplasts būs sadalījies. Varbūt virsū uzbūvēt karšu slieteni ar maizes krāsnīti iekšā? Domāju, esmu procesā.
Ivara bailes no neapkurināšanas diez vai pamatotas - es taču pagrabu kurināt negrasos...

Pagrabs jau pēc definīcijas atrodas tādā dziļumā, kur caursalšana nav bīstama. Un ja tu mīļais cilvēk vari ierīkot pagrabu, tad tev gruntsūdens ir vismaz 2m zem zemes, kur caursalšanu vairs neņem vērā.
Par putuplastu piekrītu, bet kā jebkura lieta arī tai jābūt pamatotai ar aprēķiniem, cik gados tad tāds risinājums tev atmaksāsies, vai šāda naudas izdošana būs lietderīga.
Piemēram apsildes process. Man pie mājas aug mežs, kas regulāri jātīra, vai zem elektrolīnijas aug koki, kas jāizcērt, lai man būtu elektrība. Tātad koksni nodosim atkritumu pārstrādē un māju apsildīsim ar siltumsūkni. Vai šada maksāšanas sistēma ir loģiska.
Tāpat ar siltumizolāciju ap ēku?