Plānoju veidot monolītās plāksnes pamatus vieglai vienstāvu ēkai. Izmēri 9,7 x 13m. Pa vidu garākajā virzienā nesoša šķērssiena. Pamatu ārējā lenta 60cm augsta savukārt plāksnes biezums iekšpusē domāts uz 10cm.

Interesē tāda lieta - vai izmantojot fibrobetonu (betons + polipropilēna vai metāla fibras(šķiedras)) šādas monolītās plāksnes izveidē var iztikt bez metāla armatūras?

Ja nevar - varbūt te ir kāds būvinženieris, kurš par draudzīgu atlīdzību tad nu varētu sarēķināt un uzskicēt racionālu armatūras izvietojumu pamatu šķērsgriezumā, lai zinu, kādu un kā ir jāizvieto. Grunts - stabila, dzeltena smilts. Ēka viegla no koka karkasa.

Paldies!

Tevi interesē izlietot maksimāli dzudz betona vai kā. Kapēc vieglai koka karkasa konstrukcijai vēlies plātņveida pamata pēdu. Ja ēkas 1.stāva grīdās jāiestrādā dažādas inženierkomunikācijas un tad kādreiz tās jāremontē, tad ko lauzīsim pamatus kopā.
Vieglai ēkai pietiek ar stabveida pamatiem.

Paldies, Brinkmaņa kungs! Protams, aizrādījums ļoti vietā, taču nav jau tā, ka nebūtu apsvēris visvisādīgos variantus. Stabveida pamati nederēs, jo man obligāti vajag monolītas betona lentas virspamatu (cokolu) pa perimetru. Ir tāda celtniecības īpatnība nepieciešama - šo lietu neapspriežam vairs.
Redz, rakt dziļo standarta lentu negribu - sanāks ļoti, ļoti masīvi pamati ar lielu betona apjomu - to es galīgi negribu. Savukārt seklā lenta (ar kādiem 12m3 betona) nerada pārliecinošu drošības sajūtu pret zemes kūkumošanos. Tāpēc - izlēmu monolīto plāksni - uz 18m3 betona. Puslīdz optimāli, lai gan arī nebūs no tiem vieglākajiem pamatiem. Tā kaut kā.

Ivar, vispirms apskaties šo ģeoloģiju
[salmiunmali.blogs.lv]
un arī pārējās daudzās diskusijas par pamatiem Jāņa blogā

Es speciāli nevilku paralēles ar savu blogu, lai nejauktu cilvēkiem galvu... :D Gribēju vienkārši informāciju uzzināt par fibro betonu un par armatūras aprēķiniem.

Pameklē Ambrosio vecos postus meklētājā, viņam visi mājas pamati, ieskaitot pamatu sienas ir no fibrobetona. Viņš detalizēti visu tika aprakstījis.

Atvaino, tev pamatos smalkas ūdenspiesātinātas smiltis uz māla slāņa. Tādai aplēsei nepieciešama informācija par esošā māla īpašībām - blīvumu neizjauktā stāvoklī, porainība, berzes leņķis.
Ja ņem no teorijas, tad zem grīdas esošo betona plātni sarežģīti iesaistīt darbā uz spiedi. Plātņveida pamatus zem ēkas lielākoties izmanto augstceltnēm, kur lielas slodzes no kolonnām vai sienām.
Aprēķins teorētiski sekojošs. Es zinu ēkas slodzi ..tālāk es šo slodzi varu sadalīt uz tekošo sienas metru kg..m vai staba vietu kg. Pretīm šai slodzei es zinu pieļaujamo slodzi uz grunts 1..6kg/cm2. Tātad ja uz stabu darbojas 6t vai 6000kg slodze un grunts var tikt slogota 1kg/cm2, tad man nepieciešama 6000cm2 liela pamata pēda vai kvadrāts 75*75cm lielumā. Ja šī 6T slodze ir uz 1 tekošo metru tad man nepieciešams lentveida pamats 100*60cm. Normas man šādām vieglām karkasa vienstāvu ēkām neprasa veikt deformāciju aplēsi, tapēc pamatu aplēsi var reducēt uz šo pamatu laukumu piemeklēšanu slodzēm. Ja tās zem ēkas rada vienādu slogojumu ~1kg/cm2, tad praktiski ēkas deformācijas no slodzes būs vienādas.

Nūū, apakšā esošo mālu izpēti veicis neesmu, bet blakus esošās ēkas stāv kā stāvējušas. :) Vien 80 gadus vecā "pagaidu" māja, kas celta uz četriem stūrakmeņiem - tai viens stūrītis nosēdies (kas ir tikai normāli, ņemot vērā, ka tā bija "pagaidu" māja). Zem tās mitrās mālīgās pļuras jau nāk dolomīts.

Ēmm, a kas attiecas uz minētajiem izmēriem un slodzēm - njā, tur es tik daudz neorientējos. Zinu vien to, ka ēka bez pamatiem varētu svērt 15-20 tonnas, kas uz to 9,7 x 13 m pamatu laukumu ir visai maz. Rupji rēķinot max variantā = 158 kg/m2 = 0,016 kg/cm2 .

Izdomāju, ka fibrām vajadzētu iznākt krietni dārgāk:
Metāla cenu nosaka svars. Armatūra ir plaša patēriņa, tātad salīdzinoši lēta. To ieliek tieši tur, kur vajag un, ja smalki rēķina, var ielikt ne vairāk kā vajag.
Fibras, pat ja būtu no tāda paša metāla, ir reti sastopama prece, tātad diez vai lēta. Turklāt haotiski orientētas un visur izvietotas, tās noteikti vajadzētu vairāk. To gan nedaudz var atsvērt kāds plāno kārtiņu efekts, ja tāds pastāvētu. Vai katrs djadjas betonkantoris tādas gribēs un varēs iejaukt? Liela firma jau nozīmē krietni palielinātas izmaksas.

Cik zinu, tad Primekss ir vienīgie, kas fibrbetonu LV vispār iestrādā:
[www.primekss.lv]
Tur nav tik vienkārši, ka jebkurš ņem un maisa - viņi pat ir būvējuši lielus objektus ārvalstīs, jo, izrādās, tur tādus brīnumus laikam nemaz nepiedāvā. Vai tā varētu būt kāda viņu tehnoloģija? Vispār jau diezgan baiss pasākums - daudzstāvu autostāvvietas pārsegums bez klasiskās armatūras - lej šķiedraino pļurru iekšā un viss. Par cenām toreiz Ambrosio arī rakstīja un atsauksmes bija labas par pašu Primeksu.

Citāts no Primekss mājaslapas:
"mēs esam pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas izveidojis pārsegumu privātmājai tikai ar PrimeStructural bez tradicionālās tērauda armatūras, un pirmie pasaulē, kas tādu izveidojis arī komerciālai ēkai!"

Nuu fibras jau arī it kā mēdz polipropilēna - ne tikai no metāla vien. HC betons no Ikšķiles piemēram arī piedāvā tādu piegādāt - cik maksā, vēl nezinu.
Bet nepārprotiet - es jau tik interesējos, lai iegūtu sapratni un zināšanu. Nav jau tā, ka nu tagad tik fibrobetons prātā vien. Pētu un domāju.

bez armatūras tehnoloģijas: [www.betotrade.ee]
[www.arcelormittal.com]

07/05/2010 17:56.."Zem tās mitrās mālīgās pļuras jau nāk dolomīts."
Tas taču atrisina visu, uz dolomīta pieļaujamā slodze varētu būt 6..20kg/cm2, tātad ēku var likt uz iebetonētām caurulēm, kas balstas uz dolomīta.

Tikai naivi pajautāšu - a kāds var pateikt, kāpēc pieņemts grunti nosacīti sagatavot tā, lai tā turētu 6 - 20 kg uz m2, ja:

1) Ņemu tipiskākus mājas pamatus, piemēram, 6 x 8 m ar 30 cm platu lentu.
2) Pamatu virsmas platība = 8 m2
3) Uz "dullo" ņemu lielu mājas svaru, piemēram, uz 150 tonnām.
4) Izrēķinot 150 tonnu radīto spiedienu uz 8 m2 man sanāk 1,87 kg/cm2 ...

Rezerve ir laba lieta, taču kāpēc tik vājprātīgi milzīga?!?

Savas vieglās mājas gadījumā sarēķināju slodzes - man sanāca aptuveni 0,24 kg/cm2. Kautrīgi atļaušos izteikt apgalvojumu, ka man nevajag pamatus un grunti ar kā minimums 25 reizes lielāku slodzes nestspēju... Man pietiks arī ar 5-10 reižu rezervi. Lūdzu palabojiet, ja kaut ko esmu ne tā sapratis no šī temata par slodzēm! Paldies!

Par pamatu nestspējas rezervēm. Tur tev Jāni taisnība, ja gruntij ir laba nestspēja - smiltis 2..3kg/cm2, tad lentveida pamatiem zem ēkas veidojas lielas nestspējas rezerves. Tapēc jau kapitālākā literatūrā par pamatu izveidi minēts, ka vieglām vienstāvu-divstāvu ēkām pietiek ar stabveida pamatiem un lentveida vai plātņveida pamati sākās tikai 4..9 stāvu ēkām.
Taču pie pamatu izbūves ir tāda lieta. Ja projektē tīri no teorijas, tad pietiek ar lentveida pamata platumu 6..10cm, bet ko darīt augstāk sienās. Jo sienu balstam jau vajag vismaz 25..35cm platumu. Tapēc praksē, lai nesarežģītu dzīvi ielej lentveida pamatus 30..40cm platumā ar domu, ka 'bērniem noderēs'
Pamatos ir arī aspekti, kas sasitāmi ar deformācijām un šeit, ja pamatos nav kvalitatīvas grunts vai ļoti irdena grunts ar mazu elastības moduli, šāda rezerve atmaksājas tādā izpratnē, ka pamatu teorētiskajā aplēsē ļoti daudz pieņēmumu un to visu ievērtēšana arī aplēsē vēl nedod garantijas.

Visu cieņu, Brinkmaņa kungs, man patīk, ka nevis vnk pieturaties pie principiem - jo tā dara un viss - bet spējat paskaidrot loģiski, kas un kā ir. Protams, ka lenta nevar būt 10cm plata. :) Manā gadījumā tā pat būs 45cm plata - lai būtu kur salmu ķīpu balstīt normāli.
Un tas, ka ir iespējams deformācijas - nešaubīgi taisnība. Taču es naivi ticu, ka ar to manu 10x rezervi būs gana, lai nekas kritisks pamatiem un mājai nenotiktu. :) 25x rezerve lai paliek tiem, kas savu naudiņu betonam neskaita.

Par pamatu izveidi. Lentveida pamatus šodien iespējams betonēt kā dubultT veida profilu. Respektīvi pie uzstādītiem veidņiem var stiprināt 10cm siltumizolācijas plātnes tā, lai ielejot vai ieberot betonu virs siltumizolācijas veidotos plaukta veida pārkare 10..15cm platumā un 10cm augstumā. Risinājums vienlaicīgi sargā virspamatu no izsalšanas. Siltumizolācijai pamatos der tas pats Tenapors FS15.

Taks, mēģinu iztēloties galvā šito shēmu, bet kaut kā neattapīgi nevaru iebraukt... Sorry.
Ēmm, kautrīgi parādīšu shēmu, kādu pats pēc visādu variantu analīzes un apspriešanas esmu uzzīmēju pamatiem - priecāšos par konstruktīvu kritiku. --> [content5-foto.inbox.lv]

Tas ka pamatus vajag siltināt - ir neapšaubāms fakts! Vienīgi, FS15 nav īsti piemērots saskarei ar grunts mitrumu utt... Vismaz man tā šķiet - es plānoju likt ekstrudēto 10cm biezu EPS200 M30. Nē - naudiski tas nebūtu nebūs ļoti dārgi. Vienkārši tas ko ir jādara - jāpēta LV tirgoņu cenas un jāatrod labākais piedāvājums.

Atvainojos - pārlasīju 6to reizi un šķiet sapratu domu. Lai gan tad saprotu, ka virspamats nav visā tā plaknē nosegts ar putuplastu. Līdz šim biju domājis, ka vajag visu virspamata plakni nosiltināt - vismaz pats savās shēmās vienmēr tā paredzējis esmu.