Ir uzbūvēta piebūvīte, kurā atradīsies wc un vannas istaba. Sienas 240gazbetons+10vate, pamati - betona bloki + ielieti betona virspamati (nesilitināti).
Tagad ķeros pie grīdas. Manis iedomātais pīrāgs ir 30-40cm smilts, plēve un pa virsu ~10cm armēta betona) līdz ar to kāds paris jautājumi:
1) cik daudz būtu janork vecā grunts, domāts dziļumā,
2) kāds ir optimālais rupjās smilts biezums pīrāgā (tak var piragu veidot no 0.4smilts?)
3) Vai smilts jablietē ar vibropaleti?
Un cik būtiski ir tomēr mēgināt atrakt pamatus un siltināt ar putoplastu (vai var to darīt no ikešpuses).
Neesmu vēl sācis meklēt info, tāpēc priekštats par grīdas pīrāga izveidi nekāds.

Mitrajām telpām to siltumizolāciju grīdā liec.
Ja tev nav norakta auglīgā zemes kārta, tad tā izvedama no grīdas pamatojuma.
Par grīdas izbūvi..sāc ar inženierkomunikāciju - kanalizācijas un ūdensvada ievilkšanu piebūvē, tā parasti zem grīdas, tad noblietē pamatni ar ūdeni un ja rocība atļauj vibroblieti.
Tā, ka grīda - visticamāk flīzēta, .. būs apsildāma ar elektrokabelu??, tad tev ierīkojama peldošā grīda, kur pa kontūru un cauruļu izvadu vietās elastīga starplika. Betons , pietiek ar 5..6cm slāni. Ja izmanto cementa javu, tad šai slānī metāla stiegrojumu var aizstāt ar stiklaauduma rupjo sietu. Zem betona slīdīga starplika - kaut vai smalkas smiltis ~3..5cm biezumā. Tad siltumizolācija - polistirols 10cm plātnēs Tenapors 20 vai 25. Zem tā pabērums, zem kura biezā polietilēna 150mkm plēve.
Visumā jau forumā pietiekoši daudz lauzts šķēpu par šādu betonētu grīdu izveidi, pameklē.

Kā reiz man arī aktuāli. Tikai īsti nesapratu.
Grīdas 'pīrāgs' būtu:
1. blietēta grants
2. polietilēna plēve
3. putiks
4. smilts?
5. betons
Vai pareizi sapratu? Tā smilts starp putiku un betonu obligāti?

Cik saprotu, tad smalku smilts kārta starp putiku un betonu nodrošina, ka benona virskārta saglabās iespēju "kustēties". Nu kaut kā tāda bija tā doma.

Nu es to smilti aizvietoju ar plēvi, necik daudz jau viņa nemaksā.

Tieši tā , smiltis starp siltumizolāciju un betonu, ļauj betonam kustēties, ja betonā iestrādātas apkures elementi. Papildus smiltis virs siltumizolācijas palielina grīdas termomasu, respektīvi samazinās apkures elementa ieslēgšanās un izslēgšanās biežums.

Cik zinu, apkures elementam termomasa nav vēlama pat pastāvīgi apdzīvotām telpām, lai būtu iespēja tās uzsildīt ātrāk kā nākamajā dienā. Tieši dēļ termomasas, nevis dēļ neatgriezeniskas siltuma plūšanas uz zemes centru (vai gruntsūdeņos, kā kāds forumā izteicās) arī tiek izmisīgi izolētas sildāmgrīdas:
[www.buildingforafuture.co.uk]

Blekis ar tam smiltim. Smiltim ir stipri lielaka frikcija ka gludam polietilenam pret gludu putuplastu. Kas pats ir taisijis gridas piragu, to apstiprinas. Virs pukika obligati jaliek bieza PE pleve un nekadas smiltis tur nevajag - kapec jasarezga vienkarsas lietas? Uzliekot plevi uz pukika pat uz pleves stavot cilvekam, to var mierigi valkat aiz viena gala turpu surpu.
Par termomasu ari nepiekritu. Mes tacu nekurinam telpu no -20 lidz +100. Parasti apkurinama telpa temperatura tiek mainita dazu gradu robezas, jo tiri cilveciski +15 majas jau ir nezeligi auksts un +25 ir nezeligi karsts. Tatad ja ir silta grida tas delta t ir tik salidzinosi mazs, ka nav jagaida 2 dienas, lai maju uzsilditu, jo pacelt betona placena temperaturu par 5 gradiem var stundas laika vai pat mazak. Taisi klasiski - blieteta smilts, pleve, pukiks, velams 2 kartas, nevis 1 bieza karta ar nobiditam suvem, tad atkal pukiks, armaturas rezgis uz distanceriem, pie rezga pietitas apkures caurules, virsu apmeram 7-8cm betona.
Gridu neizolet var kaut kur Himalajos, kur gruntsudens ir paris kilometru dziluma :), bet Rigas rajona, kur parsvara gruntsudens aukstajos menesos ir pie durvju slieksna, vai, nebisos teikt, 90% gadijumu, ne dzilak ka 50cm zem zemes virskartas, grida ir jaizole obligati, citadi vajadzes lielus apkures terinus meginot uzsildit jau ta karsto zemes kodolu.

No otras puses var teikt, ka mēs atkal esam pienākuši pie jautājuma par piemērotām un nepiemērotām būvvietām. Protams, ne katrā apvidū ir vērā ņemams reljefs, kas droši vien nenozīmē, ka tur nevarētu dzivot, bet arī ne to, ka šādas vietas būtu vērts pārapdzīvot...s
Intereses pēc varētu uztaisīt kontrolurbumu un palu laikā noteikt gruntsūdens līmeni esošo ēku vidučos. Arī vienu termo-mitruma datčiku varētu pabāzt zem grīdas.

Mitra vai sausa zeme zem grīdas to jau vienkārši ir saprast. Ja augšējie gruntsūdeņi atrodas zemāk par 2m no esošās planējuma atzīmes, tad grunts parasti ir sausa neatkarīgi no īpasībām. Man piemēram ūdens ir 6m dziļumā un vasarā es varu zemi laistīt kaut visu dienu, pēc brīža tā paliek sausa. Vai ziemā pagrabā burkānus es nemaz uz grunts nevaru glabāt - tie izžūst.
Tā plēves būšana - no vienas puses, ja tev ceļot ēku smiltis ir jālūkā atsevišķi un papildus jāpērk, tad iespējams, ka plēve - pergamīns ir izdevīgāks, bet ja smiltis paliek pāri. Piemēram, ja tīrā grīda atrodas 30cm no esošā planējuma, ierīkojot grīdu tev jānoņem augzeme ~10..15cm. Tātad pilnais grīdas pīrāgs veidojas 40..45cm biezumā, kur vismaz 20..25cm ir ar kaut ko jāaizpilda.
Par smiltīm termomasai. Es te vairāk domāju par to, ka palielinoties uzsildāmā slāņa biezumam no 6..7cm līdz 12cm var samazināt apsildes cauruļu izmaksas, tās guldot nevis ar 12..15cm soli, bet ~20 soli.

Manā gadījumā gruntsūdeņi ir dziļi, jo māja atrodas nosacītā kalnā - Abavas upes ielejas virspusē. 10m no mājas bija aka (aizbērām), un ūdens tajā bija 6-8 m dziļumā, neatkarīgi ārā pavasara plūdi vai vasaras sausums. Bez tam 5m no mājas ir izrakta ~2m dziļa bedre septiķim, kas tāda jau stāv teju gadu, nekad tajā neesmu manījis stāvošu ūdeni.