Kādam jābūt starpstāva pārseguma koka siju mitrumam un vai ir nepieciešamas beicētas sijas.Man teica ka var likt arī mitru koku, jo nostiprinot tā galus tas žūstot ne vērpsies ne locīsies?

Sanak dargak, bet silti iesaku tikai zhavetas un eveletas. Vienkarshi zagjetas atshkjiras izmeros, un tie dazhi mm pec tam gridu montejot bus ljoti kaitinoshi un darbietilpigi labojami. Ja murlata ir taisna, tad eveletos tik sakrame un gatavs - nav nekas jalimeno, ne ko.

Siju veids - tikai zāģētas vai vel ēvelētas un citādi apstrādātas ir atkarīgs no plānotā pārseguma konstrukcijas - ja ir pārsegums ar redzamām sijām, tad laikam vienkāršāk ir gatavas ēvelētas, kā alternatīva - siju apšūšana ar dekoratīviem dēļiem.
Tradicionāli koka mitrumam to iestrādes brīdī jābūt 'gaisasausam' iekšējais mitrums no 18..20%. Taču gadījumā, ka tādas nevar dabūt vai nav laika žāvēt var iestrādāt arī mitrākus materiālus. Te tikai sijas papildus jāpārbalsta, jāveido to vidū stati, kas noņemami tad, kad koks izžūst lidz 18% mitrumam. Papildus mitrs materiāls stiprināms pret vērpšanos to augšpusē un apakšpusē stiprinot dēļus uz cinkotām kokskrūvēm, ja būs naglas, tad koks žūstot saraujas un naglas izvilkt... var.

Problema ar tiko zagjetu ir izmeru atshkjiribas. Nekad nenozagje ideali precizi, nu vismaz no pasha pieredzes, cik ir pirkti neeveleti koki. Ja vienas sijas augstums ir 152mm, bet otras 148mm, tad sanak kalni un lejas - tad jastiepj strikji, jaliek apaksha kaut kadi distanceri, vai resnakas jaevele nost uz vietas - beigas sanak 10x-lielaka chakareshanas, ka nopirkt normalu zhavetu un eveletu materialu. Un slapjam kokam nepietiek, ka nostiprina galus - verpjas jau vinjsh ari pa vidu un tad ir jadara, ka Ivars raksta - jaskruve vai janaglo virsu delju klajs un beigas - kur tad ir tas ietaupijums?

OK. Liels paldies par izsmeļošām atbildēm, ņemšu vērā visu iepriekš minēto.

Centies atpazīt uz laicīgi atmest jau augot vērpušos kokus ar kreiso(!) vītni, atlikušajiem nevajadzētu pārāk vērpties.

Vēl viens jautājums par sijām. Parasti to galus, kas iet iekš mūra noizolē aptinot tiem apkārt ruberoida strēmeli, bet vai pastāv citi risinājumi(piem. nopindzelējot ar kādu mastiku)?

Ir redzēti pārsegumi, kur vienīgie veselie siju gali palikuši tie, kas nav ne ar ko aptīti, vai apmālēti. Konkrēti - aizpagājušā gs ķieģeļu mūri, mūrēti ar kaļķu javu. Kā tad īsti i, ko?

Ruberoidu kategoriski ne un ne. Muris tachu nav slapjsh, ja vien ir aara apdare, ja tadas nav, nu tad jadoma, bet es sev neliktu ruberoidu, jo, ja kaut kads mitrums tur kaut kur tiks, bus tas pats, kas zivis plastmasas maisinja - sabojasies daudz atrak, jo mitrumam nebus iespeju izkljut ara. Galus gan pamatigi vajadzetu nomalet ar Erlitu, vairakas reizes, lidz vairs nenjem pretii un miers - maajas muuzhu izturees.

Nu, ja tauta aizdomājas slapju koku likt sijām, tad tā var gadīties, citādāk tieši mūrī tas mitrums dzīvo un rodas un sūcas iekšā neizolētā kokā, kas savukārt dikti patīk visādām sēnēm.

Nekad neesmu redzējis neizolētus siju galus (pat, ja laika gaitā no izolācijas pāri palikušas vien atmiņas), bet tā jau ir, visu redzēt nevienam nav lemts.

Ruberoīds nav vienīgais materiāls, ar ko aptīt, ja vien nelieto šo vārdu jebkura (arī tāda, kam ar ruberoīdu nav pilnīgi nekāda sakara) ruļļu materiāla apsaukāšanai.

Siju balsta vietas pārsegumā mūrī vislabāk iestrādāt tā. Siju gals vai piere paliek brīva ar gaisa telpu uz ārpusi. Taču sijas sadurplaknei ar dzīvojamo telpu jābūt blīvi izolētai..te iekšējais telpas mitrums nedrīkst piekļūt sijas pieres telpai.
Manuprāt vislabāk ir 5..8cm zonu iekšienā koka sijai aizdarināt ar 2cm polistirolu Tenapors FS25 vai "zilo'polistirēna DOW izolāciju. Ja gribam papildus nodrošināties pret gala iespējamo trupi, tad šai gaisa pieres zonā aiz sienas iestrādes jostas var iebērt nedzēsto baltkaļķi.
Sijas galu, katra 3..4 sija, enkurošanai sienās vēlams izmantot cinkota materiāla elementus

Airoc mūrim paredzēts sijas izolēt, ar ko būtu labāk to izdarīt?
[www.aeroc.lv]

Vai kas nelāgs notiktu, ja zem siju galiem paredzēto betona joslu aizstātu ar koka mūrlatu? Manuprāt mazinātos tremotilts.
Variants B: betona joslu pagriezt pa 90° (novietojot tuvāk bloka vidum vai pat tieši vidū).

Loti logjiski, ko saka Ivars, to koku var ari neapstradat, es ruberoidu nekada gadijuma neliktu, bet tiesham svarigi noglivet sijas ieeju muurii, lai telpas mitrums tur netiktu klat. Man liekas labakais - visu nogruntet, aizpust lielos caurumus ar putam un tad pa virsu un shkjirbaas - obligati kaut ko ilgmuzhigi elastigu un hermetizejoshu - vai nu kauchuka masa vai silikons. To betona joslu es absoluti nesaprotu, tur daudz labak deretu parasts koka delis kaa muurlata - 30x100, spiedienimpregnets, zem kura var paklat 1 kartu ruberoida un kursh ir noenkurots pashaa muurii. Pie ta tad stiprina sijas utt.

Ja noblīvēs tikai sijas ieeju mūrī un pašas sijas gals (piere) nebūs noizolēta, vai tad aiz blīvējuma mitrums nevarēs tikt klāt sijas pierei? Tad varbūt labāk noizolēt pašu ligzdu no iekšpuses un ieeju mūrī atstāt vaļā ventilācijai?

Siju galus piesūcini, piemēram, ar šo:
[www.rilak.lv]
Atstājot sijas galam riņķī gaisa spraugu, jādomā par siltuma-mitruma lietām. Es mēģinātu aizbāzt šķirbu ar pakulām, kokšķiedras siltumizolācijas plāksnītēm vtml.

Es tomer vairak ticu Erlitam, ka neka tie ir vechi no koksnes kimijas instituta, kas desmitiem gadu ir petijushi koksnes aizsardzibu.
Ja jau par higroskopisku caumuru aizdarishanu - kapec nepiesmeret ar to pashu kaljkja javu? Spanija, piemeram, durvju un logu spraugas, tos ieliekot, neaizpush ar putam, bet aizsmere ar gjipsha un pakulu maisijumu. Pakulas naturali tadas garas, kadas vinjas ir, samullja ar gjipsi un ziekje ieksha. Pakulas laikam ka armatura.

Erlits ir kā beice, akrilātu grunts - pārklājums, domāju, ka abi viens otru neizslēdz.
Es vēl 90-to sākumā esmu bahzis (simbolu virkne ahzis foruma enginei skaitās nelegāla!) kaļķa mīklā mērcētas pakulas starp mūri un loga rāmi. Ir pamatotas aizdomās, ka tās varētu:
1) nostāvēt ilgāk kā makroflekss;
2) būt labvēlīgākas pret koka rāmi.

Brīvdienās betonēju pārsedzes virs logiem un kā veidņiem izmantoju sausus dēļus kas bija žuvuši kādus piecus gadus ofic, nākamā dienā pēc betona apsekošanas konstatēju ka koka dēļi no mitruma ir salocījušies. Sāk mākt šaubas vai starpstāvu pārsedzes sijām ir nepieciešams kaltēts koks, kur garantija ka dabonot mitrumu (lietus) tās sijas nesalieksies tāpat kā veidņu dēļi?

No kurienes Tu to mitrumu gaidi?