Lasot forumu un citu literatūru,esmu nonācis pie neatrisināmas dilemmas,proti, uzticēt siltināšanu nevienam nevar,jo nav iespējams izsekot,vai kaut kur tvaika izolācijā nepaliek kāda neaizlīmēta nagla,kas laika gaitā izvedīs ņo ierindas"visu mana mansandra siltinājumu,bet nosiltināt pašam,ka nekur neviena caurumiņa vai šķirbiņas, arī liekas nepaveicams pasākums.Ko darīt? Vai tiešām,lietojot ekovati viss šis nenormālais'" ķīselis"izpaliek un nekādas tvaika barjeras nav nepieciešamas,jeb tas atkal ir tikai kārtējais triks,tikai pretējā virzienā?

Tvaika barjera noteikti nav vajadzīga, jo higroskopiska izolācija žūs uz abām pusēm un iekšējais mitrums tajā būs mazāks. Mazāk arī būs jādomā par ventilāciju - tvaiki no katla sūksies arī sienās.
Atsevišķs stāsts ir blīvums. No šī viedokļa ar plānu blīvu papīru vai mīkstāku, bet biezu kokšķiedru vajadzētu aiztaisīt pēdējo šķirbu, pašu vati vai nu lipinot pa slapjo (pēc kā šī nekad neatkrīt/nesakrīt?) vai atstājot iespējas vēlāk piebērt klāt.
Es gan par blīvumu pārāk nestresotu. Kā teiktu Didzisp - vai tad grūti lieku malkasklēpi sadedzināt?

Auksta ziema, majas silts un mitrs - viss tas mitrums, ipashi tuvu virtuvei un vannasistabai smuki difunde ieksha "ekovatee" - (lasi, veca, indiga sakjimizeta smagos metalus u.c. drazu saturosha makulatura). Ara ir -20 un mitrums tur pamazam salst, prom nekur netvaiko, jo nepaspej. Vate paliek arvien mitraka un mitraka, zaude savas siltumizolejoshas spejas, tapec rasas punkts parvietojas arvien vairak uz iekshu. Beigas uznak atkusnis, un tas sniegs, kas sasalis pa visiem shiem meneshiem (atceramies sho ziemu, kad neatlaida 2 meneshus no vietas) sak skaisti kust un tecet iekshpuse starp koka statnjiem. Vate vairs neko nepalidz, pat budama "eko" un ljoti higroskopiska, jo ir pilniba samirkusi.
Pretmikrobu boraks, kas ljoti labi skjist udeni pamazam tiek skalots uz leju, lidz pec paris gadiem ta vairs vate nav. Ui, kas par njammu - miltos samalta celuloze - nu kursh mazais draudzinjsh no tadas atteiktos? Bet toties dzivojam "zalji" - zverinji ir jaamiil. Tie aug un vairojas un aplaimo mus laiku pa laikam ar no skhjirbam ara spraucoshamies ziediem (pelejuma senes tachu skaisti zied, vai ne?). Zheel, ka visi shie ekologjiskas dzives skaistakie brizhi izpaliek tiem, kam patik dzivot pleves siltumniicaa. Bet nu katram savs...

Nesapratu, par kādiem apstākļiem aaaa runā, bet vidējais gada relatīvais gaisa mitrums ir zem 100% gan ārā (ap 85%), gan iekšā (ap 60%), kas nozīmē, ka siena tomēr žūst uz abām pusēm un apstākļi, ka bors* izšķīst nez kur radušamies ūdenī, pie vesela jumta nekad neiestāsies.
Tvaika difūzija ar saviem rasas punktiem šeit nav jāņem vērā, jo to nomāc stiprāks mitrumvades mehānisms.
Vannas istabā gan es ieliktu tvaika barjeru no iekšpuses.
* es personīgi nedomāju, ka bora piedeva ir absolūti nepieciešama, it īpaši 15% apjomā no masas, vai neaizstājama, ar, piemēram, kaļķi.

būs īpaši jāpiestrādā- jāžāvē veļa iekšā, jātur ciet vannas, dušas ventilācija(lai siltums nelien laukā), jāvāra daudz putras bez nosūcēja, vai ventilācijas utt, lai tādu bēdu stāstu piedzīvotu. Tad jau arī guļbūve, vai kaut tās vecās karkasenes, ar skaidu/kaļķu maisījuma pildijumu, tecētu tecēdamas..

aaaa+vienstavs... LIKBEZ...es saprotu šie tvaika izkrišanas jautājumi ir jāsaprot ar matemātiku. Vienkāršoti ..arī ziemā veļa žūst. Tātad ziemā pie -15 grādiem tvaika relatīvais mitrums 90% apmērā nozīmē to, ka tas var saturēt 1gr ūdens gaisa kilogramā, te 1m3 gaisa ~1,2kg svarā. Mums, lai mūsu organisms normāli justos vajadzīga iekšējā temperatūra +18 grādi un gaisa relatīvais mitrums ne mazāks kā 45..50%. Tas pie šīs temperatūras 18 grādi nozīmē, ka gaisa kilograms saturēs 6..8gr ūdens. Pateicoties Brauna molekulu kustībai gāzēs ūdens tvaiks cenšas izlīdzināt savstarpējo spiedienu, tātad no vides kur tās ir 6..8 gr/kg tas spiežas cauri konstrukcijām uz āru, kur 1gr/kg. Mēs paši svīstot nespējam, šos zudumus kompensēt un esam spiesti elpot sausu putekļainu gaisu, kas ietekmē plaušu sistēmu. Tas - gaisa sausums sevišķi izteikts ēkās ar centrālo apkures sistēmu. Tapēc, lai ziemā nodrošinātu optimālu mitrumu telpās esam spiesti vai nu lietot mākslīgos mitrinātājus, vārīt ūdeni vai iepakot telpas no iekšpuses tvaika necaurlaidīgās barjerās - vienkāršākais ir lineļļas krāsojums. Tapēc es esmu par šādu tvaika izolācijas pareizu izmantošanu kopā ar pareizu vēdināšanu telpās un ja tvaika izolācija iespējama, tad tā taisāma.
Porex...tas mazo caurumu efekts ir stipri pārspīlēts, jo ja tas tā būtu, tad mums - cilvēcei jau sen būtu 'perpetum mobile' un viss tā jezga ap enerģiju būtu pilnīgi lieka.

Mitruma sorbciju un līdz ar to kustības virzienu higroskopiskā materiālā nenosaka pušu absolūto mitrumu (tvaika parciālo spiedienu), bet gan relatīvo mitrumu starpība:
[www.tis-gdv.de]

saprotu..Kapilaritāte higroskopiskam materiālam tiešā veidā nav saistīta ar parciālo mitrumu, taču vienlaicīgi kapilaritāte norāda to, ka materiāls nosacītā veidā ir atvērts..spiediena ietekmē caur kapilāru materiālu gāze uz ūdens izspiežas... tas ir kā tvaikacaurlaidošā membrāna jumtā..kondensātūdens cauri no augšpuses netiek, bet tas pats ūdens tvaika veidā no apakšas gan. Vai betons.. caur parastu betonu ūdens lēnām iztek.
Parastiem siltumizolējošiem materiāliem kapilaritātei praksē nav nozīmes. Tā pati minerālvate vai stiklavate, polistirols. Materiāls, kas atbilst kapilaritātei ir organiskie materiāli - koks, salmi vai apdedzinātie - keramzīts, perlīts. Taču arī šiem materiāliem kapilaritātes nozīme siltumizolācijai praktiskajā būvniecībā ir pakārtota nozīme.

Es pat teiktu - nekaada, jo nekad un nekur nekas nenotiek pret koncentracijas gradientu bez energjijas pielikshanas. Briva difuzija vienmer notiks no lielakas koncentracijas uz mazako. Udens tvaiks apdzivotas telpas celjos uz aru - vienalga, caur logu, caur siltumizolaciju, caur muura sienu. Te absoluti nav nozimes tam, kas ir pa vidu.

Ja kas, kapilaritatei ar tvaiku ir pilnigi nekads sakars, kapilaritate attiecas tikai uz shkjidrumiem. Ja lupata galu iemerc udeni, tas kapilaro speku rezultata paliks slapjsh pec kada laika, bet, ja viens lupatas gals bus vieta ar lielaku gaisa mitrumu, udens tvaiks pa lupatu neparvietosies kapilaritate s rezultata, bet gad gazveida udens molekulu brivas difuzijas veida pa spraugam starp lupatas skhjiedram. Kapilaritate paradisies tad, kad siltumizolaciju aplies ar udeni.

Domāju, ka pēdējai grupai kapilaritāte tomēr būs pārsvarā. Praktiski to jāvar pierādīt matemātiski. Iespējams, friči to jau ir izdarījuši:
[www.hoki.ibp.fhg.de]
Jāatzīstas, pats vēl neesmu nokačājis (laikam bija virs 50 MB), uzinstalējis un pamēģinājis.

Kad lasa literatūru par ceļa darbiem, tad te kapilaritātei attiecībā pret asfalta iesegumu būtiska loma...lai sals neizcilātu un nesalauztu augšējo seguma kārtu.Tad stāv rakstīts, ka kapilaritāti ierobežo vai pārtrauc ~15cm šķembu kārta, 35..40cm rupjas grants kārtas, 80cm smalkas smilts kārta.
Tas zināmā mērā attiecas arī uz pamtu izveidi ar šķembām apakšā. Ja no augšas mēs škembas nesamitrinam..nepareiza lietus tekne, tad betons pamatos , lai cik kapilārs tas būtu vairs mitrumu no gruntsūdens, ja starpā ir 15cm šķembas, uzsūkt nevar.
Es domāju, ka celtņu sienās, pateicoties tieši kapilaritātei dažādos materiālos ir dažāds iekšējais līdzsvara mitrums.. kokam tie būs 7..8% no kopējā 12..15% vērtrības, gāzbetonam 10..12%, ķieģeļu mūrim 3..5%.

aaa,tā kā biju pagaidu variantā nosiltinājis savas majeles bēniņu pārsegumu ar no putoplasta iepakojuma vākiem veidotiem blokiem(10-15 cm biezi),kuri bija cieši viens pie otra novietoti uz izdedžu klāja neapdzīvotos bēniņos,bet salaiduma vietas nolīmētas ar līmlentām(malkas patēriņš saruka reizes divas vismaz),tad šoziem,kad, kā teici, sals stāvēja mēnešiem un bēniņos bija droši mīnusos,es izplēsu vienu no maniem blokiem( virs virtuves).Zem bloka izdedži bija ļoti silti( domāju ap 15).Saplēsu savu bloku ar cerību kaut kur atrast sasalušā mitruma pēdas,jo nekādas tvaika izolācijas šai vecajai ēkai nav,bet velti.Nekā no ledus kristāliņiem,nekā no sataustāma mitruma,nekā no briesmīgā pelējuma,kaut arī šāda"siltumizolācija"tur stāv jau trīs ziemas.

Daudzām jaunbūvēm siltumtehniskie rādītāji ir sliktāki nekā [www.brivdabasmuzejs.lv] tas ir pateicoties tam ka netiek nodrošinats telpas blīvums, tāpēc arī netiek manītas problēmas ar mitrumiem bet tikai lielas apkures izmaksas. Ja tiktu nodrošināts nepiciešamais blīvums tad putoplasts izskatītos [www.hanffaser.de]