Labdien.
Lūdzu dalieties ieteikumos, un savā pieredzē par to kāda ir nepieciešama elektrības jauda privātmājai lauku apvidū? Kādas atšķirības ir ja kā apkures veids tiek paredzēts siltumsūknis vai tikai malkas katls ar elektrisko boileri? Pārējie elektrības patērētāji ir paredzēti tādi paši kā vairums māju.
Šobrīd plānoju rakstīt uz Latvenergo pieteikumu par elektrības pievilkšanu zemesgabalam.

Tam visam jokam Tev būs jānoalgo persona vai uzņēmums, kas izstrādās būvprojektu. Vari ņemt 40A, viss atkarīgs no tā cik spēj maksāt. Parastai privātmājai pietiek arī 3f 20A, t.i el. jauda ap 10kW. Jāskatās no tā viedokļa, cik var iedot, jo pieprasot par daudz, var sanākt, ka jāiegulda liela nauda piegādātāja tīklu pilnveidošanā.

Savam zemesgabals vilku elektribu un sanaac vilkt 100 m no galvenaa celja , plus tika parveidoti esos klientu (7 privatmajas) elektribu kabelji no gaisa linijas uz zemes linju kuras garums sanaca visi savi 500m,. tad nu vinji sos 500 m sadalija uz 7 majam + mani 100m. taisija konkursu un galu galaa man sitaa stele 700 m kabelja izviksana sanaca 4400ls.
Principa tu raksti iesnieguma latvenergo, vari drosi mineet iesnieguma nominalo stavu 40A jo lieda tam no 0 tiek piemerota viena maksa bet tiklidz tu parsniedz sos 40 a sakaas jau citas izmaksas(lielakas).
Principaa es sev liksu siltumsuukni , takaa gazes man nebus bus parejais ar elektribu, tapeec ari man pazistamie elektriki ieteica sos 40A un vairaak itkaa nevajagot ja protams tu netaisies atveert gateri (kokzaagetavu )un visu pagalmu izrotaat ar lempinjaam un uerikot veel elektrisko sltruklaku.
Siltumsuuknis prasiis vairaak elektribas energijas salidzinajumu ar malkas katrlu kur japiesleedz cirkulaacija un jauzsilda uudens.
Sajaa gadijuma es domaaju ka ka ja tu izvelesies lieko tos 40 A tu neko nezaudeesi tiesi ieguusi.

Praksē izveidojušies secinājumi - absolūtais minimums būtu 10 kW, kaut tas vairāk pilsētas dzīvokļa patēriņš. Mājai ieteicams orientēties uz 25 kW, ja tikai māja, saimniecības ēka un tādā garā. Ja arī kaut kas ar ražošanu saistīts (zemnieku saimniecība), tad, lai negrābtu skaitļus no gaisa, vēlams nodoties šādiem tādiem aprēķiniem, jo arī 100 kW nebūs nekāds finišs. Parastā problēma, ka esošā LE infrastruktūra pat tos nieka 10 kW nodrošināt nespēj.

Standarta privatmajas pieslegums ir 25A, man ir elektriskais katls! (12 kW), parejais pilnigi viss uz elektribu un 32A pieslegums. Ne reizi! nav izbliezti korkji. 40A, ja ir siltumsuknis, pat visu majas iesledzot reize ir apmeram 2x vairak ka nepiecieshams. Nevajag arii parspilet. Bet tas tiesa, ka lidz 40A ir ta pati cena un tas pats viss parejais. Virs 40A jau skaitas kaut kads industrialais pieslegums. Ja visi pieprasa 40A, tad kopa LE jaliek jaudigaks trafs, resnaki kabelji utt, kas tomer beigas visu nevajadzigi sadardzina, jo tapat pie maks slodzes katra maja labi ja izmanto 1/3 no tas pieejamas jaudas.

Man elektriķi sacījās, ka katrs ampērs maksā noteiktu naudiņu (laikam 28 Ls). Attiecīgi, jo vairāk ampērus gribēšu, jo lielāks cipars būs jānoliek. Tā kā domāju ir starpība 25A vai 40A... Bet nu man vēl šī "izklaide" un "laime" priekšā... Labi vien, ka kabelis jānovelk vien kādus 15m no mūsu zemes gabalā jau esošā kabeļa.

Pokarkaju nedaudz - praksē ir pierādījies, ka tas, ka gar sētu iet kabelis, nebūt nenozīmē, ka tajā kabelī kaut pusspainis liekas jaudas palicis, drīzāk variants, ka jau tagad slodze lielāka par pieļaujamo. Lai JānimL veicas :)

Es domāju, ka man pietiks vēl jaudas - tas ir lauku apvidū. Un uz mana zemes gabala atrodas arī 20KV transformators. Gan jau pietiks. :)

Nekur neesmu lasījis oficiālus tarifus "katrs ampērs noteiktu naudiņu". Ir "reālie" (lasīt komentāru vēsturē par firmām ABC un ziņu vēsturē par pēdējā gada KNAB aktivitātēm) ierīkošanas izdevumi un juridiskā to segšanas kārtība. Arī jaudas ir dažādi interpretējams jēdziens. Viena lieta ir teorētiskā "vienlaicīgo maksimālo slodžu" summa un cita - praktiskais patēriņš. Iespējams, man savulaik ir ļoti paveicies nemaksāt par trafa upgreidu, kaut juridiski it kā vajadzēja. Kas reāli būtu smieklīgi - trafs, kas padlaikā nodrošināja divas mazfermas (katra uz vairākiem desmitiem ragalopu) un 3 mājsaimniecības, tagad nevarētu nodrošināt tikai 3 mājas.

Es tagad esmu šajā procesā - izmaksas veido faktiskās izmaksas plus attiecināmās izmaksas, kuras ir tieši atkarīgas no pieprasītajiem ampēriem. Tas par izmaksām.
Tas ko tagad nevaru saprast kur un kā lai dabūnu projektētāju, jo LE paši izrādās neprojektē! Varbūt kāds var ko ieteikt?

Viņi paši iesaka "sertificētus" kantorus, man savulaik iešķieba veselu sarakstu.

Man arī iedeva sarakstu, izvēlējos pēc tā, līdz kuram tuvāk jābrauc :)

Manā laikā (2004-2005) attiecināmo izmaksu nebija, ja manis dēļ būtu jāmaina trafs, es maksātu pilnu summu mīnus pērējo pieslēgto jaudas daļa un mīnus vēl 40%. Attiecināmās laikam ienākušās ar 2009. gada noteikumiem?
Ar ieteikto projektēšanas firmu manā gadījumā "pieslēgumu meistars" konkrēti paņirgājās, pie tam arī vēlāk, kad jau formēju tālākos papīrus, to pašu vizītkarti klientu apkalpotājas smērēja pat (no jau sākumā mokošās birokrātijas) izmisušām sievietēm. Firmas ofiss ir Rīgas centrā, un projektē viņi pārsvarā elektroinstalācijas glaunākajām Rīgas jaunceltnēm. Paprasīja par projektu virs 1000 latiem, kas ne tuvu neiekļāvās Latvenergo limitā lauku apvidiem - projektēšana ne vairāk par 7% no izbūves tāmes.
Citā reizē cits meistars ieteica jau reālāku Rīgas nomales firmu, tie uzreiz piekrita 7% limitam, taču noteiktajā laikā projektu neuztaisīja, priekšapmaksu atgrieza pēc ierakstītas vēstules, kaut līgumā bija ierakstīta kautkāda vienu vārtu šķīrējtiesa. Es gan uz viņiem apvainojies neesmu, jo viņi vēlāk nosertificēja manu gala ietaisi (tagad to laikam vairs neprasa), ko pēdējā firma kategoriski atteicās.
Vēl viena firma, kas praktizē blakus tīklu rajonā, atteicās (diezgan atklāti pasakot, ka tas nav viņu rajons).
Tad man projektētāju ieteica mērniecības firmas direktors. Arī tie gaudoja par cenu, tomēr uztaisīja, ielika projektā dažas pakaļdurvis, lai notāmētu lētāk, uzvarēja cenu aptaujā, nolīga lētos Daugavpils celtniekus un izbūvēja.
Lauku rajonos, piemēram Bauskā, vispār ir viena firma, kas visu dara, un blakus rajonu koriši vienkārši piesūta lielākas tāmes, lai neuzvarētu.

Man nekādu sarakstu diemžēl neiedeva, nāksies meklēt kaut kur sludinājumos un internetā.

Tikko ievilkām elekrību. Pāri zemesgabalam iet gaisa līnija (augstspriegums. Nopricājāmie, bet, izrādās, ka tas neko endod. Rakstījām Latvenergo pieteikumu, šie pēc meneša atsūtīja tehniskos noteikumus ar aptuvenām izmaksām. Tad aptaujājām daudzas firmas un meklējām, kura piedāvā zemākās izmaksas. Tai pasūtījām arī projektu un latvenergo norādījām, ka gribam, lai viņi būvē. latvenergo it kā pati taisa konkursu, ja vēl kāda piedāvā lētāk, tad OK. Bet, ja neko nesaki, tad pasūtījumu it kā``caur konkursu`` nodod sev tuvajām firmām. un tad summa ir tāda, kāda norādīta tehniskajos noteikumos. Mums no sākotnējām aplēsēm beigās ietaupījām ap Ls 500. Cenas firmās ir nenormāli atšķirīgas. Mums transformators 80m no zemesgabala, bija vēl brīvas vietas, ja nē, tad doma par elektrību būtu jāatmet. Ņēmām 25A, jo apkure paredzēta ar malku, nekādas pirtis vai citas ar elektrību darbināmas superierīces nebūs. Daudzmaz pieticīga piepilsētas māja. Uzreiz vilkām 2 zemesgabaliem(blakus). katrs samaksājām Ls 1800. Sakitītāja kaste viena uz abiem bar 2 skaitītājiem . Par katru ampēru jāmaksā Ls 25, 40% no visām izmaksām sedz latvenergo.

Firma Nr 2, kas man neizprojektēja, bija Delta EM.
Vēl Jaudas veikalā ieteica netālu dzīvojošu projektētāju Aļģirdas, kas arī beigās neko neizdarīja. Firma, kas uzprojektēja, bet raudāja par mazo atļauto projekta izmaksu, bija Rīgas Energo Būve. Nolīgto Daugavpils apakšuzņēmēju nosaukumu neatceros. Liesajos gados atsaucība varētu būt pilnīgi cita:
[www.building.lv]

Aizmirsu piebilst, ka projekts izmaksāja Ls 100. Tagad firmas cīnās par klientiem un tās, kuras skūvē cenas, ja kādu noķer, izsūc pēdējo sulu. Normālas firmas tagadējos apstākļos nolaiž cenas un saglabā kvalitāti, lai izdzīvotu un nezaudētu klientus, jo labākā reklāma ir reāls padarītai s darbs

to vili: Kādus dokumentus devi, kad veici dažādu firmu cenu aptauju? Vai pietiek ar tehniskajiem noteikumiem un LE sarēkināto tāmi?

Man projekts, ja nemaldos, izmaksāja 270 Ls. Bet nu viņi visu būvvaldē saskaņo, dabū būvatļauju, pašam nekur nav jāiet. Tikai jāsarunā ar būvniekiem, kas pašu darbu fiziski paveiks.

ņēmu Latvenergo izdotos tehniskos noteikumus ar tāmi, ieskanēju un sūtīju uz dažādām firmām, no daudžam vispār nesgaidīju atbildi. No apmēram 10sagaidīju. Cenas bija kardināli atšķirīgas. Jelgavā džeks par projektu paprasīja 400, kad teicu, ka galīgi neadekvāta cena, gāja laukā skatīties, ar kādu mašīnu esam atbraukuši, lai cenu varētu koriģēt. Ir arī tādi kuriozi bijuši. Starp citu, ļoti daudzi noskatās, kur tu dzīvo, ar kādu auto brauc, cik zeltu tavai sievai, un no tā izrietot, nosaka cenu. Pie tā vajag piedomāt, ja grib ieekonomēt. Ls 100 projekts mums izmaksāja uz 2 zemesgabaliem, arī pašiem nekur nebija jāiet, viņi paši visu saskaņoja. Tikai jāpasūta pie mērniekiem topogrāfiskais plāmns. Tas bija pavisam nesen - 3 mēņešus atpakaļ.