Tā kā ir pieejamas kvalitatīvas zāģu+ēveļskaidas,ir doma tās izmantot starpstāvu pārseguma siltināšanai.Jautājums kā to pareizi izdarīt,kā un kādās attiecībās jaukt ar kaļķi (dzēsto,nedzēsto?).Baidos,ka sausas skaidas ar sausiem kaļķiem neaplips.
Domāju kādus 20 cm bērt skaidas,bet virs tām likt 10 cm minerālvati.

Sajaukšanai sausām skaidām pietiek attiecība 20:1, kur viena daļa NEDZĒSTS baltkaļķis. Tas vides ietekmē dzēsīsies gadus 10..15. Kaļķim pie skaidām nav jāpielīp, tā nav java, tām jābūt iemaisītām masā un tas no skaidām ārā nebirs.
Tātad bēniņos tu ieklāj tvaika izolāciju, tad ieber skaidu maisījumu un pa virsu minerālvati. Tur kur jāstaigā papildus laipas no dēļiem.

Paldies,Ivar,BET ,kur var nopirkt nedzēstu baltkaļķi? Būmateriālu veikalā man lepni paziņoja,ka nedzēstus kaļķus Evropa aizliegusi tirgot.Varbūt runa ir par to baltkaļķi,kuru tad arī tirgo?

Iespējams, ka jāmeklē rūpnīca, kas veic apdedzināšanu. Es gan vairāk sliecos pie domas, ka aizliegts tirgot nedzēstais kaļķis nav, bet veikalniekam tas pietiekoši piņķerīgs process.. glabāšanu nodrošināt vidē, kur kaļķim klāt netiek gaisa mitrums. Kaļķis piebriest un saplēš iepakojumu.. tātad produktu pārdot?

Ivars droši vien saprot Saulkalnē fasētu izstrādājumu ar uzrakstu uz maisa "Baltkaļķis", kam bijusi, tagad vairs neatceros, Lietuvas vai Baltkrievijas izcelsme, kas bijis "īsts", "tīrs" nedzēsts kaļķis un bijis jādzēš lēnām un uzmanīgi. Nu jau gadus 3 vairs Saulkalne tādu nefasē.
Joprojām jābūt dabonamam Saulkalnes vietējam nedzēstajam dolomīta kaļķim, kas ir kautkādā ziņā švakāks (var dzēst momentā), satur vairāk magnija un pēc krāsas būtu dēvējams par pelēkkaļķi. Nedomāju, ka pēdējo būtu aizliegts tirgot veikalos, vismaz Būvniecības ABC viņš agrāk bija. Saulkalnē uz vietas var pirkt tikai veselām paletēm:
[www.saulkalne.lv]

pirms pāris nedēļām pirku Kuršos. tieši tādam pašam mērķim.

Kāda ražotāja un kā saucās (kas bija rakstīts uz maisa)?

Aizbēruma sajaukšanai der arī pelēkais dolomītkaļķis.. jo atvainojos, ko tad darīt zemniekiem pie skābām augsnēm... likt dzēsto ?

Labrit, ar kaljkji neviens zemi nesaarmina, taa var nogalet pilnigi jebkuru augu. Augsnes skabuma nonjemshanai ber dolomita miltus, kas ir kalcija un magnija karbonatu maisijums. Un dolomitkaljkjis ne tuvu nav tas pats, kas istais kalkis, jo magnija oksids vispar shvaki reage ar udeni un ja noreage, tad veidojoshais magnija hidroksids ir krietni vajaka baze jeb dod krietni mazak sarmainu reakciju par savu kalcija braali. Vispar nesaprotu ko var tauta njemties ar to kaljkji. Pulverveida, kad gaisa CO2 tam tiek klat pec pavisam neilga laicinja tur pari ir palicis tikai kriits un ne smakas no sarmainuma.

aaaa... es atvainojos ka nezinu visus sīkumus, kas saistīti ar lauksaimniecību, bet saprotu, ja es uz 1ha zemes 1t dolomītu miltu vietā varu izbērt 100kg nedzēsta kaļķa pulvera vai aplaistīt zemi ar šādu nedzēsta kaļķa emulsiju, tad tas ir ieguvums zemniekam.. to 1000kg transports atšķiras no 100kg transporta izdevumiem uz 1ha zemes... varbūt runāju aplamības?

Varbut lielsimniecibas ta ari dara, nezinu, mazdarzinam es kalki virsu nebertu, bet nu nav ta, ka 100kg atsver 1000kg. Viens mols kalcija reages ar diviem moliem skabes un kopigo bazes daudzumu neitralizesanai noteiks molmasa, kas kalkim un kritam atskiras apmeram 2 reizes. Tatad lai nonjemtu to pashu skabes daudzumu, vajadzes tikai 2x vairak krita ka kalka. Turklat kalkis ir loti sarmains un tada veida var iebraukt auzas un sabojat augsni. Tas varbut nav uz ilgu, bet ja tieshi pirms sejas, var but ziepes. Dolmitmilti vai krits tada zina ir maigaks, jo pats nav sarmains, ir praktiski neitrals. Protams, tas nebus tik efektivi un reages ar skabi diezgan leni savas sliktas skidibas delj. Parasti dolomitmiltus ber vairak, lai darbiba ilgaka. To kudru, ko maisos pardod un kam rakstits virsu - neitralizeta, ari jauc ar dolomitmiltiem, varbut tapec, ka tie ir letaki?

Vispār jau augsnes sārmainumu teorētiski jāvar regulēt līdzīgi kā cilvēkam ar elpošanu, tātad, skābekļa piekļuvi augsnei, ko, manuprāt, arī veic tīri mehāniski. Ko noteiktu elementu klātbūtne acīmredzot veicina/bremzē, piemēram, esmu dzirdējis, ka lieto pat krītu, kur no vienreizējā efekta viedokļa viss jau izreaģējis.
Saulkalnes pārstāvji ir teikuši, ka uz dārza var bērt gandrīz jebkuru viņu produktu. Varbūt tā ir ļoti vienkāršota pieeja. Brālēns (mācījies agronomiju) aši noejot gar manu dārzu pateica - te tev vajag kādu pus tonnu kalcija.

ja no agronomijas atgriežamies pie būvniecības, tad skaidās jau varētu piebērt jebkura tipa sārmu, nevaram nopirkt kalcija pērkam magnija MgO vai citu, kas lētāks. Galvenais nodrošināt tādu sārmainības līmeni, kas traucē grauzējiem vai kukaiņiem tajā - siltumizolācijā dzīvot.

tas bija saulkalnes kaļķis.

Padlaikos MgO berniem pudereja uz dibena. Nav vinjsh sarmains. Un par kritu runajot - nu nav tur nekas attieciba pret skabi izreagejis. Oglskabe, jeb CO2 ir tik vaja skabe, ka jebkura cita skabe to izspiedis, tapec no kimiska viedokla CaO, Ca(OH)2 vai CaCO3 ir viens pipis. Nu reakcijas atrums gan drastiski atskirsies, atkal skidibas delj. Darza kalkosanai dolomitmilti un dolomitkalkis der, bet konstrukciju aizsardzibai - nu loti saubos. Ir verts pameklet isto kalki.
Interesants lasamais:
[www.greenhomebuilding.com]
To magnezialcementu pats eksperimenta nolukos esmu taisijis. MgO ar MgCl2, tikai cietesana, ja pareizi atceros, notiek baigi zibenigi. Vien bridi viss sakarsa un palika ciets ka akmens.

Aizmirsu piebilst par to darza kalkosanu - ir viena mega problema ar visu to pasakumu. Augos Ca izspiezh Fe jonus, lidz ar to, laistot ar cietu udeni, piemeram, augi nikulo un lapas paliek dzeltenas, jo katastrofali trukst dzelzs. Veikalos ir redzetas lielas pakas ar meslojumu zalienam utt, tiesi dzelzs meslojums. Paradoksali, LV teritorija visur gruntsudenjos ir milzigs Fe daudzums, bet ka likums visur tikpat kolosali augiem trukst dzelzs, un tas saistits tiesi ar lielo kalcija daudzumu.

Tad jau sanāk,ka var izmantot arī pelnus,kas arī ir sārmaina vide?

Varbūt peles atbaida nevis ķīmiskais sastāvs, bet "putekļainība"? Vai pele līstu caur skaidām, kam piejaukts sauss smalks mālu pulveris?

Nedzēstais kaļķis būtu piemērotākais materiāls, bet vissliktākajā gadījumā der arī pelni, tajos gan Ca0,Mg0 un citu sārmaino materiālu daudzums niecīgs.
Pelēm un žurkām... kaļķis aizbērumā, kā putekļainam materiālam būtu jāpieķeras vai jāiebirst grauzēja kažokā. Un tā, ka tas jātīra, tad ...laizīt sārmu nevienam nepatīk.
Kukaiņi..tie elpo caur hitīna apvalku. Tātad arī te sārmam ieķeroties apvalkā, tas traucē tiem dzīvot.
Bakterijas.. cik saprotu tām vajag mitrumu un ogļskābo gāzi.. te kaļķa oksīds ir liela konkurence. Kaļķis atgriežoties kaļķakmenī ķīmiski 'patērē' gan vienu, gan otru komponentu... tā ir atšķirība no 'sliktā'cementa, kam ogļskābā gāze nav vajadzīga.
Smalks māla pulveris ir Alumīnija komonente un vairāk rada cementam, tātad pie koka vai koka skaidām tas nav labs vai saderīgs - salīdzinājumā ar kaļķi.

Nu jau pilnigi cuuku juuraa. Pelni ir krietni sarmainaki pat par nedzesto kalki, jo pelnu pamatsastavdala ir kalija karbonats, jeb potashss, kas ir sarmainaks par CaO. Agrak Latvija Kurzemes Hercoga laika bija pat vairkakas potasa razotnes, kur potasu ieguva tieshi no pelniem. Talak to izmantoja kalija nitrata razosanai, no kura talak razoja melno pulveri. Protams, ka pelni jaber uz darza, bet ar pelniem ir ta, ka ziema uz sniega vinus bert ir tas pats, kas bert vinjus pa taisno miskaste, jo kalija karbonats loti labi skist udeni un velu pavasari, kad augi sak mosties, viss kalijs jau sen ir izskalots. Turklat pavasari augiem ne kalijs, ne fosfors ipasi nav vajadzigs, sakuma tiem vajag slapekli. Kalijs ir vajadzigs vasaras otra puse, tapec vispratigakais ir pelnus kada kaste uzglabat un lietot tad, kad tie ir jalieto. Otrs variants bert pelnus uz komposta kaudzes, kas sava porainuma delj tomer dalju kalija saglaba un viss neizskalojas. Pelni vispar ir labakais meslojums, jo koks augot savas dzives laika ir uznjemis tas mineralvielas, kas tam ir nepiecieshamas. To sadedzinot, pelnos paliek viss tas labums un tur ir tieshi tas, kas augiem nepiecieshams, ne par daudz, ne par mazu. Protams, slapeklis, fosfors un sers izkup gaisa ar dumiem, bet kalijs, kalcijs, blekjis, mikroelementi, tie visi paliek.