Vai kādam ir kāda pieredze ar šo pirms mājas projekta pisaistes zemes gabalam?
Vai varat ieteikt speciālistus un cik tas aptuveni varētu maksāt?

Foruma vēsturē šis jautājums ir ne tikai ir cilāts, bet dažs šādu pakalpojumu sniedzējs pat aktīvi reklamējas.
Manuprāt problēma varētu būt tajā, ka Jāņa un Pētera noteiktais var nesakrist, turklāt ar naudu tam vispār varētu nebūt korelācijas.

Arhīvā gan man neizdevās neko atrast par šo tēmu

[]

Kontaktos kontakti

Kādreiz jau krievu laikos biju šajos pagrīdes"pētījumos"pietuvinājies,tādēļ varu piekrist,ka tas,ko raksta Vienstāvs ,par gandrīz garantētu nesakrišanu,ir ļoti tuvu patiesībai. Tā īsti zinātnisku tur neko nevar atrast,tāpēc tuvāk patiesībai būsim,ja domāsim,ka TIEM āderu laukiem izcelsme meklējama kopējā energoinformatīvajā laukā,no kuras mūsu biolauks var pasmelt infu par vienu vai otru lietu(ja ir dotības),bet šī cita cilvēka noteiktajam laukam nav(var būt izņēmumi)ietekme uz otru cilvēku.Ja gribi noskaidrot šo lauku ietekmi uz sevi,tad ,pirmkārt jāzin kādu uguns,ūdens,māla,dolomīta ,kabeļu utt.ietekmes laukus gribi noskaidrot un,otrkārt, arī pašam šī informācija ir jāiegūst,tikai tad tā būs atbilstoša tavam biolaukam.

Nav jau tik vienkārši atbildēt uz to, vai sakrīt, vai nesakrīt uzrādītās āderes. Ir āderes, kas nav pārprotamas: principā, jebkuršs cilvēks sajutīs starpību, ja "skolotājs" blakus un parāda kas un kā... Sajutīsiet savādu tirpoņu, ja vēlēsieties. Tās ir sajūtas! Ne daudziem nepieņemamā klūdziņas locīšana , vai griešana. Energoinformatīvo lauku izmanto jau attālinātā un specifiskā āderu meklēšanā. Nav atbilstošu vai neatbilstošu āderu lauku: tas vai nu ir, vai nav, uz ko ir visgrūtāk atbildēt, jo viss ir subjektīvi.

Pirmkārt jau vieniem "āderes" būs līnijas ar platumu 0, citiem - joslas ar platumu > 0. Vieniem tās būs taisnas, citiem var liekties. Kur nu vēl punkti, riņķi vai pat poligoni ar sarežģītu ģeometrisko formu. Un tas viss tikai projicējot horizontāli.
Savukārt vertikālā griezumā teorijas vēl vairāk atšķiras:
a) nekas nemainās;
b) lēnām izplūst;
c) savukārt atsevišķi zonu veidi izpaužoties tikai konkrētā vertikālā līmenī.

Ka jau senāk rakstīju, TO ir dažādu veidu. Bet ja apskata tikai zemākās kārtas āderes kas ir līnijveida, tad tās ir diezgan pastāvīgas un to atrašanās ir noteikta un lielas kļūdas nav (kļūda ir jutības slieksnis, ko definē kā āderes sākumu, beigas.). Ja runā par citiem, āderu laukam raksturīgiem laukiem, tad tie gan var būt dažādas formas un dažādos telpas apgabalos. Bieži šie lauki rodas atstarojoties un safokusējoties no neviendabībām......Ja vēlaties, izdariet eksperimentu: Ar lielu (cilvēka augumā) spoguli nostājieties uz āderu krustpunkta, spogulis vertikāli. Gāziet spoguli lēni. Itkā atstarotu no zemes nākošo starojumu. Lai kāds nostājas atstarotā lauka ceļā....un stāsta ko Jūt! Principā tas ir bīstami, bet neticīgie var pārliecināties par efektu...

Ja no zemes nāktu elektromagnētiska lauka Pointinga vektors, spogulis būtu jānoliec 45° lenķī un jāgriež ap vertikālu asi...

Tieši pie 45 grādiem starojums nonāk galvā un var būt tik stiprs, ka apziņa tiek zaudēta...Kas tiek atstarots? Par to vēl zinātnieki strīdās...

Papildinājums: Tieši atstarotās āderes ir vienas no grūtāk atrodamajām. Tās viens no pirmajiem parādīja Solovjovs. Tajā laikā (1980gads) daudzi tikai pasmīkņāja....Izrādījās, ka polietilēna plēve zem 45 grādiem ir vareni labs spoguļa imitators un ādere, kas gāja vertikāli, kļuva arī par horizontālu...Kur tāda situācija rodās, varat paši iedomāties.

Atradu sen rakstīto, kas atbilst tēmai: [webcache.googleusercontent.com]

Par spoguļiem arī saistībā ar āderēm ir te:[blog.i.ua] un tas ka āderu starojums atstarojas ir te: [webcache.googleusercontent.com]

Kurš leņķis salmu jumtam būtu svarīgs:
a) jumta plaknes (spāru un salmu galu veidotās virsmas) slīpuma leņķis attiecībā pret horizontu (senlatviešiem 40°-45° robežās, gan salmiem, gan skaidām);
b) salmu klāšanas leņķis, kas ir krietni mazāks par augšminēto?

Interesanti celtniekiem un domājošajiem (skatīt arī video) ir te: [alfapol.ru] Bet atbildot par salmiem: Salmi kūlī āderu laukā daudzkārtēju staru atstarošanās un laušanas veidā tālāk iet pa trijiem ceļiem: Iziet cauri, atstarojās un novirzās salmu gulēšanas plaknē. Un izrādās, ka tieši gulēšanas plaknē nonāk vislielākā starojuma daļa. Līdz ar to, salmu jumta lenķim vairs nav tik liela nozīme. Starojums tiek novirzīts.

Ūdens āderes ir tik nemainīgas, ka es ļoti apšaubu personigo interpretāciju iespejamību / petījumi rāda ka 200 gados tās nav nekur pārvietojušās/
Pārējie tīklojumi, kuri gan nesasniedz metra platumu var tikt dažādi traktēti, šeit apskatot tikai dabiskas izcelsmes tiklus.
Skat. info. @#$%&.lv

Jā, tā saucamās ūdens āderes tiešām ir nemainīgas, jo to pierāda senā arhitektūra-celtniecība un tās teritorijā izbūvētās akas, baznīcu forma un izvietojums. Ja runa par veselību, tad jāskatās ne tikai tās, kā iepriekš minēju. Projektējot protams jāsāk ar ūdens āderēm, jo tās ir visiedarbīgākās kopējā skatījumā. Bet pati arhitektūra, celtniecības elementi var radīt tik stipru starojumu, ka ūdens āderes "nobāl". Kā jau minēju par plaknes spoguļefektu, mazliet papildināšu ierosmei padomāt: Dzirnavās pēc pasaku motīviem naktī danco velli, gulēšana slikta. (Jumts ir pussfera, kas uz zemi rada rinķķveida starojumu, ar radiāliem papildus laukiem... Un asociācijai :japāņu un ķīniešu arhitektūrā Pagodas jumti ir ieliekti konusi (vai arī ļoti sarežģita to kombinācija. Kapēc? Vai ir kādas domas. Varu skaidrot ar to, ka ieliekts konuss ar pretējs parabolai un atstarotais- sakopotais starojums ir mākslīgi izkliedēts, tā radot labvēlīgu vidi.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Papildinājums: Tieši atstarotās āderes ir
> vienas no grūtāk atrodamajām. Tās viens no
> pirmajiem parādīja Solovjovs. Tajā laikā
> (1980gads) daudzi tikai
> pasmīkņāja....Izrādījās, ka polietilēna
> plēve zem 45 grādiem ir vareni labs spoguļa
> imitators un ādere, kas gāja vertikāli, kļuva
> arī par horizontālu...Kur tāda situācija
> rodās, varat paši iedomāties.


Tātad, ja mēģinam atrast jel kādas loģikas druskas visā šajā āderu biznesā, pēc Jūsu sacītā sanāk, ka ja mēs ņemtu vareni labo spoguļa imitatoru plēvi, ieklātu to horizontāli (pēc visa augstāk lasītā laikam pat vienalga kur - zem, virs grīdas betona, vai pat vienkārši uzklāt uz parketa :) ), rastos vareni labs spogulis, kas neganto āderu starojumu vareni labi atstarotu atpakaļ zemē no kurienes tas nācis, un ar to visa problēma atrisināta?

aae: Tā viss nav. Jo: No optikas likumiem zināms, ka perpendikulari krītošs vilnis vissliktāk atstarojās. Jo šaurāks krišanas leņķis, jo lielāka enerģijas daļa atstarojās. Tāpat arī mainās viļņa polarizācija, jeb kāda no polarizācijas sastāvdaļām tiek vairāk atstarota, kāda ne, kāda tiek neaiztikta... Tāpat ir interesanti atstarošanās, leņķa mainīšanas, summēšanās un atņemšanās efekti plānajās plēvītēs (puscaurspīdīgo un caurspīdīgo plēvīšu biezums tuvs viļņa garumam kas uz šo plēvīti spīd.) Tāpēc liels efekts no vienkāršas plēves uzlikšanas nebūs. Bet kaut kas jau ir. Tā liekot sendviču no daudzām plēvēm, efekts palielinās. Bet: Uz sendviča malām ir ļoti stiprs lauks. Un ja šis aizsargs ir maziņš, tad , teiksim gultai (guļošam cilvēkam, sēdošam uz gultas malas...) tas nodara vairāk ļaunuma kā labuma...

Mūsdienās vēl neviens nav atkārtojis Teslas veiktos energiju koncentrejošos eksperimentus.
A.Baškeviča uc. veiktie eksperimenti par āderu neitralizāciju varētu pārliecināt ar konkrētiem ilgdzīvotajiem eksperimentu vietās.
Pagaidām statistika par gulētājiem ūdens āderu krustpunktos vai tikai uz vienas āderes ir gauži neiepriecinoša.
Tāpēc katrs namdaris pirms gadsimta un senāk jutās atbildīgs savam klientam uzbūvējot noturīgu un veseligu ēku / bez arh. inž. būvenergo sertifikātiem/.
Iegrieza savus iniciāļus kādā spārē un devās turpināt celt būves, kuras šodien pilnā nozīmē var saukt par ekoloģiskām un ilgtspējīgam.