to aaaa ... jebkura gadijuma neatbildeji uz jautajumu,ir nozimes buvet no 500 vai buvet no 300 bloka :)

Sadi man atbildeja Aeroc parstavis par 300Plus bloku - Ja samazināt siltuma zudumus, tad šo bloku nosiltinot ar 50 mm siltinājumu, siltuma zudumi samazināsies par 1-2%, ieliekot logus ar labām siltumtehniskām īpašībām, siltuma zudumus var samazināt par 10-12%.

Tas nav korekts salīdzinājums. Kāds te sakars logiem? Protams, ka visam būs savs ieguldījums ēkas siltumnoturībā. Arī ārdurvis par 150 Ls nekad nebūs tāds kā ārdurvis par 800 Ls. Un logiem jau arī cena atšķiras nevis par 10-20% kā tu saki, bet par saviem 100-500% gan! Un bloki būs krietni lētāki par logiem jebkurā gadījumā. Tāpēc, ēķinot ieguvumā uz iztērēto latu, varbūt to bloku ieguldījums būs lielāks.

Ideāla tehnoloģija, kas neveidotu termotiltus, diez vai iespējama. Varbūt gāzbetona veidņošana uz vietas...
[www.building.lv]

Klasiska kļūda ir vērtēt kādas konstrukcijas siltumpretestību, bez tās īpatsvara novērtējuma. Reāli pieejamais logs nekad nevarēs būs ar lielāku situmpretestību, kā siena, taču siena ir ar n-tas reizes lielāku laukumu.
Cik atceros pēc LBN jārēķina visas norobežojošās konstrukcijas siltumpretestība, jeb vienkārši izsakoties, ja ieliec logu ar labāku siltumpretestību tad sienu vari taisīt sliktāku, tāču jārēķina vai finansiāli un praktiski tas ir pamatoti.

To viesturs470 ... Mana gadijuma sienas,griestu,logu laukums ~ sastada 245 m2 , sienu laukums 90m2 ... nezinu,vai nozimes loti spiest uz tiem 15% labakiem raditajiem sienam,kas naudas zina tomer nav maz ... pareizi jau teici,sabalansetam jabut, bet kurs tad var pateikt par esoso gadijumu piemeram - neliec tik biezu sienu, bet labak nosiltini par 5cm vairak jumtu ?

Jo ir jau vel nakosais moments,visi bloki par ko runajam atbilst LBN prasibam, tad kadel iet vel nenormalos plusos ???

ja apjomi ir zināmi tad taču var vienkāršā piemest cik tas sadārdzinājums sanāk tai vai citai konstrukcijai un dabūt optimālāko variantu !

Viesturam taisnība! Pretestību paralēlslēgumā lielāka nozīme ir mazākajai, pie tā arī jāstrādā! Nav jēgas, piemēram, 1 m biezam griestu siltinājumam, ja logs ar šķirbām...

Par gridu mazak uztraucos,tomer pilniba izolets otrais stavs bus ar savu apkures sistemu,pirmais stavs protams ari apdzivots,sienas paslaik palieku pie 300plus,jumts,pagaidam domas dalas,vai ekovate vai vate uz 250mm,paliek tatad jautajums par logiem,par tiem tiesam tumsa bilde,kameras,stiklojums,iespejams tas ari paliek svarigagais moments,jo ka jau teicu,logu laukums pret sienam ir paliels,nedaudz virs 20%

Man nav pilnas informācijas par stiklu frekvenču selektīvumu un tās efektivitāti nelaižot krāsns siltumu no mājas ārā un laižot saules siltumu mājā iekšā. Ja godīgi, es to vispār apšaubu.
Tālāk atliek praktiski tikai stiklu (vai plēvju, vidējo no trim nav vērts likt biezu) skaits.
Paskaties @#$%&.lv paštaisītus, neveramus rāmjus. Ja tādus vari uztaisīt, tad labāk iztērē naudu par divām paketēm ar diviem stikliem katrā (kopā 4 stikli, 2 mazas un viena liela gaisa sprauga). Ārzemju žurnālos bijuši raksti par stiklu skaita dubultošanu esošos koka rāmjos. Nekādu inerto gāzu un želatīna, tomēr nekas nesvīst! T.s. "krievu paketē" (daudzstāveņu atskrūvējamie logi) manuprāt viegli iekombinēt trešo stiklu.

Ja gāzbetonu nesiltina, tad ir ievērojami zudumi ne tik daudz caur šuvēm, kā caur pārsedzēm un stiegrotajām joslām zem sijām un mūrlatas.
Bet par to, ka jāsabalansē zudumi caur jumtu, logiem, sienām un grīdu 100% piekrītu!

J būs taisnība - interesanti, ka Aeroc pārsedzes ir tikai viena veida un parametri tām nav minēti, tai pat laikā dažāda veida bloku siltumvadītspēja atšķiras vairāk kā divas reizes!

Pat zviedru pašiem smalkākajiem logiem neesmu redzējis vairāk par 3 stikliem. Pat tādiem, kas skaitās ultra energy-saving un tiek izmantoti pasīvajās mājās. Laikam jau nav vērts. Un selektīvais stikls nav mīts, ideja ir pavisam vienkārša - stikls nav gudrs un nesaprot, kurus starus laist no vienas, kurus no otras puses. Ideja tāda, ka parasti selektīvie stikli atstaro IS starojumu, bet laiž cauri visu citu - pārsvarā redzamo. Un tā kā no saules nākošā enerģija puse ir redzamajā spektra daļā, otra puse - augstāk un zemāk, bet no mājas iekšpuses ārā nākošais starojums praktisi viss ir IS reģionā, tad sanāk, ka stikls no saules lielu daļu siltuma laiž iekšā (jāsaka gan, ka arī tikai daļu!), bet gandrīz neko nelaiž ārā. Ziemeļu reģionos tas ir ļoti pat efektīvi, jo mums ziemā tāpat no saules nekas nenāk, tā kā neko nezaudējam, bet ārā laist negribam. Un vasarā tas arī nedaudz aizsargā no saules karstuma.

Somiem ir logi ar 4 stikliem. Laikam tomēr ir kāds rezons :)

Nezinu DsKs, ko precīzi tev sastāstīja Aeroc pārstāvis, bet viņu mājaslapas kalkulators parāda, ka pievienojot 50mm siltinājuma pie 300mm bloka, U no 0.28 kļūst par 0.20, kas ir krietni vairāk par 1-2%. Domāju, pārstāvis vnk ļoti grib tev tos 500 blokus pārdot :)

Par selektīvo stiklu: Vasarā uzliku selektīvā stikla durvis. Un kā reiz, siltināju māju ar 100mm paroc. Uzklāju sietu un pārklāju ar špakteli. Vēroju kā žūst, pie kam bija atvērtas durvis, tā, ka sienu un durvis apspīdēja saule. Un ievēroju, ka aiz durvīm siena žūst ļoti lēni, kad tai pašā laikā vietā bez stikla, ātri izžuva. Pēc tam salīdzināju temperatūras sienai, kā ar, tā bez stikla. Ja siena uzsila līdz 50 grādiem, tad aiz selektīvā stikla labi ja 30. Manāma starpība! Un vēl: selektīvā stikla gadījumā no ārpuses vērotāja acij neredzams, kas notiek telpā dienā, ja pat ir iedegtas lampas.

svekis.lv gatavo 3 stiklu logus koka rāmī.
Neveramas vitrīnas ar 3stikliem pagājušogad izmaksāja 25ls m2, izgatavojot koka rāmi 15cm tas sasniedz pasīvās mājas standartu.
info @#$%&.lv

Lai veicas!

Dzīves realitāte:
Trīskārtīgs stiklojums no parasta stikla koka vai PVH rāmī =0.55m2*C/Wt
Vienkameras stikla pakete no
parasta stikla = 0.35
ar cieto selektīvo pārklajumu = 0.51
ar miksto selektivo pārklājumu =0.56
Jautājus: par kādu pasivo māju iet runa.

tad kads var uzmest kada apmeram ir cenu starpiba parastai paketei un tadai pasai ar selektivo parklajumu?