Sveiki.

situācija šāda.
ir ielieti pamati,bet ir nesaprašana par drenāžas ierīkošanu apkārt pamatiem.Jo domas dalās ir cilvēki kas saka ka tas nav pilnīgi nepieciešams,ir kas pastāv,ka tas ir nepieciešams?????
manā gadījuma gruntsūdeņi ir zemi un viscaur ir māls.

kādi ieteikumi un domas?

Nesaprotu tos,kuri ar putām uz lūpām apgalvo,ka ap pamatiem obligāti jābūt drenāžai.Ja ūdens tik būtiski kaitētu betonam,tad mums jau sen nebūtu nevienas hidrotehniskās būves.Piemēram Jelgavā ir tik daudz māju,kuru pamati jau ,iespējams pat simts gadu, praktiski visu laiku atrodas vairāk vai mazāk dziļi gruntsūdenī.Pamatu atrašanās ūdenī nav vēlama tikai tajos gadījumos,ja ir problēmas ar pamatu hidroizolāciju.Šī drenāžas nepieciešamība drīzāk ir saistīta ar agrāko būvniecības praktiku,kad vajadzēja nodrošināt iespējami zemāku mitruma līmeni pagrīdes konstrukcijās.Tāgad,kad praktiski visa pagrīde nav nekas cits kā ar hidroizolāciju no mitruma avota atdalīta betona plātne,manuprāt speciāli pamatiem domāta drenāža nav nepieciešama.

Drenāža tīrā mālā - tā nu toč ir laba anekdote. Tu domā, ka mālā pat novadot visu notekcauruļu ūdeni tieši pie pamatiem tas ūdens dziļāk par pārdesmit cm tiks?

Visefektīvākā lietusūdeņu novadīšana no ēkas būtu uzbūvējot to kalniņa galā ar slīpumu uz visām pusēm prom. Tomēr kaut kam noder arī meliorācijas caurule.
Es savulaik ieliku drenu tāpēc vien, ka "visi dara tā" (ēka bija vienkārši slīpumā, no vienas puses virsū, uz otru pusi prom:

Tikai pēc 4 gadiem pieslēdzu, un konstatēju, ka šobrīd rudenī tek gana naski. Gan jau tas kaut cik pazemina mitruma līmeni zem un ap ēku. Kaut kad, protams, drena aizsērēs. Teorētiski tad varētu saukt skalotājmašīnu, ko diez vai kāds darīs.

manā gadījumā pamati ar hidroizolāciju netika apstrādāti,jo pamati tika lieti tranšejā 1,2m dziļumā(zemi izmantoju kā veidni),un tad virszemēatsevišķi cokuls,kas ir nosiltināts.
piekrītu par māla jēdzienu,ka tas principā nelaižūdeni cauri,kā arī senču mājas arī netika drenētas.
labi pieņemam faktu ka drenes neliekam.
taču tad kad vajadzēs novadīt lietus ūdeni,sanāk ka šā vai tā drene būs vajadzīga.
hvz ko darīt?

Man tomēr būtu bailīgi no pamatu apakšas ilgstoši kaut ko skalot prom. kad lēju ūdeni uz pamatos sabērtajām smiltīm vienu dienu ūdens bija atradis ceļu gar pamatu malu un zem!!! pamatu pēdas ārā no pamatiem. Rezultātā tika izskalota kāda pustonna smilšu no pamatu iekšpuses un pamatīga bedre zem pēdas. Nācās šķipelēt atpakaļ un blietēt, skalot ar ūdeni. Ja kaut kas tāds notiek tad, kad māja jau virsū un to neredz - bail pat iedomāties. Nezinu vai ir īsti prātīgi mazgāt no pamatapakšas smiltis ārā. Pat, ja viss ir itkā izdarīts pareizi un smiltīm nekur nevajadzētu skaloties prom, negribot var sataisīt palielu šaizi.
Par lietusūdeni runājot - pie katras notekcaurules uzliek kādu metru garu vai nu plastmasas vai uzbetonētu ūdens renīti un lieta darīta - tiešā pamatu tuvumā ūdens nebūs. Un galu galā drenāžu var tehniski ierīkot tikai tad, ja ūdeni ir kur novadīt uz kādu zemāku vietu. Un tas horizontālais puķisk ap pamatiem tomēr rullē. Nupat nesen vienā vietā paņēmu nost, jo vajadzēja rakt un pat šitādā slapjā laikā zem plāksnes zeme ir pilnīgi sausa.

Stridigs jautaajums, manaa gadijumaa grunts ir mals , ielietu pamatu apakseja dala lidz pamatu cokolam, tacu vietaas kur tika izrakta transejas pagarinajumi zeme, sobrid tais vietas ir pamatigs udens kraajums.No kurines tad tas rodas - vai nu palielinats grunsudens limenis vai ari udens no zemes virsejiem slanjiem izsucas caur smilsmalu un nonaak lidz malam ,tacu ja sis mistrojums ko sauc par smilsmaalu un kas ir dazados grunts limenjos rada tiesam ierikot drenazu, lai visus udenjus kas nak gan no grunts gan no zemes virslanjiem tiktu aizvadiiti. Jocigi izklausaas tas ka dazs raksta ka mals drenazu aizdambees , vajag parezi to ierikot un diezi vai tad kautkas tai kaitees , vienigaa probleema limenis cik dzili to rakt? Otra lieta, vai ierikojot drenaazu nebus taa ka pamatu siena bus tikuntaa pakljauta mitrumam?

Kāpēc tad meliorācijas speciālisti lielāko daļu padlaikā ierīkoto pazemes drenu uzskata par vairs nefunkcionējošām?

Man ir jautājums par drenāžu, vai meliorāciju drīzāk. Zemesgabalā, kur gribam celt vasaras māju, ir veca meliorāciju sistēma, bet ka var redzēt - ta nedarbojas. Pavasarī ūdens stāv 1/3 zemesgabalā līdz pat maija vidum, un rudenī lietus laikā tas pats. Kādi būtu varianti - vai ir vērts vert vaļā vecas trubas un mēģināt tos iztirīt (jo ja to pašu neizdarīs nākama zemesgabala īpašnieki, tik un tā nebūs kur iet ūdenim), vai uzreiz mēģināt vienoties ar kaimiņiem un rakt grāvi līdz upei?

Grāvim ir par vairākām kārtām lielāka caurplūdes spēja kā tikko ieliktām vai iztīrītām drenām...

Rakt grāvi un tajā ielikt pietiekoša izmēra drenāžas cauruli, lai var pieslēgties kaimiņi pirms un pēc jums, jo citādi viņu lietusūdeņi tāpat virzīsies uz jūsu pusi.Savā gabalā jau var ari ieklikt kolektoru un drenāžu atzarus, it īpaši ja nav vēl apbūvēts.Ja augstums atļauj savietojot ar topošo kolektoru uz upi, tad ap pamatiem ari var iemest drenu riņķī. Radiem mājas pagrabā uzreiz parādijās ūdens, kad bija aizsprostojusies drena. Viņiem aiziet drenētais ūdens uz meliorācijas grāvi. Grunts ļoti mālaina, bet rokot un berot tāpat sajaucās ar smiltīm. Lietusūdeni no jumta un piebrauktuvēm gan labāk aizvadīt, vismaz līdz kolektoram pa kanalizācijas cauruli, nevis pa vietējo drenāžu.

Esmu iebūvējies tādā pašā purvā un pēc tiešām ilgas spriedelēšanas gan ar kaimiņiem, gan speciem, gan tāpat izkristalizējies, ka tomēr nekas labāks par teritorijas uzbēršanu vēl nav pasaulē izdomāts! Grāvis ir 100% obligāts, bez tā jūs noslīksiet, bet jau sākumā iesaku uzbērt, vēl pirms taisa topeni, lai lieki netrumētu nevienu. Padzīvosi, sapratīsi, ka tas ir vienīgais labākais variants.