Zinu, vairakos topikos veci raksta, ka taisijas buvet vai buveja majas no keraterm blokiem... diemzel, neredzu iespeju kontakteties pa taisno, tapec jataisa tik topiks :)
interese dajebkada informacija, ka no buvniecibas viedokla, ka ar siltinasanu, vajag nevajag utml.
sobrid ir tik infa no razotaja, un tipa viena tante teica, jo man pazistamie projektetaji&celtnieki nav ar so materialu pasi stradajusi

veci ludzu padalas ar info!!!!

citejot
In the Western Europe more than 40% of the domestic houses are built from the materials which are identical to the Keraterm.
???

“Keraterm” keramikas bloki


Vairāk nekā pirms gada AS “Lode” uzsāka mums pavisam jauna, bet Vācijā un Polijā jau gadus 30 pazīstama būvmateriāla – keramikas bloku ar nosaukumu “Keraterm” ražošanu. Līdzīgi ķieģeļiem tie radīti no māliem, bet, pateicoties šūnveida struktūrai, ir ievērojami vieglāki. 440mm biezai šādu bloku sienai siltumpretestības koeficents ir 3.4 m2*K/W, bet apšūtai ar apdares ķieģeļiem – pat 3.7 m2*K/W, kas pārsniedz pat LBN 001-02 normas. Ja sienām tiek izvēlēts plānāks bloks (250mm), ārsiena papilduss jāsiltina. Interesanti, ka “Keraterm” ar javu jāšuvo tikai horizontāli, jo vertikāli šie bloki savienojami ar savstarpēju sazobju palīdzību. Šis materiāls uzskatāms par progresīvu, gandrīz no jebkura viedokļa, jo tam piemīt gan laba siltumpretestība, gan augsta siltuminerce, gan mehāniska un ugunsizturība, gan ekoloģisks nekaitīgums. Ar to ir ērti un ātri būvēt pat daudzstāvu celtnes (patlaban Ziepniekkalnā top 10 stāvu nams), turklāt ērti var kombinēt ar ķieģeļiem (logu, durvju ailes, dzegas utt.). Vienīgi starpstāvu pārsegumiem jāizmanto koka sijas vai dzelzsbetona paneļus. Domājams, ka tas kļūs par nopietnu konkurentu patlaban tik izplatītājiem keramzītbetona blokiem (skat. tālāk).
+ dabīgs, “elpojošs” vietējais materiāls;
+ laba siltumpretestība jau vienslāņa (440mm) konstrukcijai;
+ var ātri būvēt salīdzinājumā ar ķieģeļiem;
+ var veidot pamatus;
-/+ nav tik plašas formu variēšanas iespējas kā ķieģeļiem;
- apgrūtināts darbs ziemā

Butu labi ja mums arī klimats būt kaa Vacijā un Polijaa... varetu bez ziemas riepaam iztikt vispaar, ziemas meteli nevajadzētu, Martā narcises ziedētu, Keraterm būt ideals celtniecibas materials.. Mes esam vidēji 1000 km uz ziemeljiem. Savukārt 1000 km uz ziemeljiem no Rīgas ir Tampere Somijaa, Are Zviedrijaa, Tronheima Norvēģijā, Petrozavodska Krievijā.

APLŪKO SAITI www.rokukeramika.lt TIEM TO KERATERMU IR PAPILNO

Vajag klausīties Latvijas radio-2!pagājušajā celtn.raidījumā kāds celtniecības profesors tā arī pateica :KERATERM derīgs 6-STĀVU mājas celtniecībai+siltināšana.Nevajadzīgs stiprums un dārgums individuālai mājai.

Jautājumi praktiķim un citiem zinātājiem:
- kas ir nevajadzīgs stiprums?
- kas ir dārgums?
Es savai mājai izvēlējos keraterm 25 plus siltināšana, pirku pirms gada, kad cenas vēl bija ap 35Ls/m3, man bija nepieciešami tieši 50m3 bloku, attiecīgi Ls 1750. pieņemot, ka lētāks variants (nez vai labākais) būtu vangažu gāzbetons, kas attiecīg tanī laikā maksāja ap 28Ls m3 cena sanāktu 1400, ietaupīti tiktu tieši 350 lati, jeb 1 tonna armatūras, kuras cena atlak gadu atpakaļ bija ap 350ls/t, šī te tonna arī godīgi tiktu iestrādāta mūrī, lai iegūtu samērīgu stiprību (varbūt nevajadzīgu?), tātad ekonomija nekāda, es ieguvu daudz labas lietas, tai skaiitā ekoloģiju.
Ja neatspoguļoju visu lūdzu mani labot, tikai argumentēti, profesors (patiesībā doktors) no radio nav arguments, tanī pašā www.radio.org.lv var atrast raidījumu arhīvus, kuros dzirdams, kā šis kungs regulāri brauc auzās un nekaunās par to:)

Kāpēc būtu gāzbetonam jāliek tāda armatūra,nav saprotams.Lai uzliktu caurumotās pārsedzes,armatūru/6mm stiepli/ agrāk lika tikai vienā kārtā zem pārsedzes,lai izlīdzinātu svaru.Tā ir 80-to gadu būvniecības pieredze,un tās mājas stāv arī šodien un tirgū ir cenā.Jātgādina,ka palasot vecākas grāmatas/kaut piem.slaveno Noviku/var iegūt ļoti labus secinājumus par labu gāzbetonam.Par siltuma zudumiem arī var turpat parēķināt atkal par labu gāzbetonam.Kungi,lasiet grāmatas un neaizmirstiet gados uzkrāto pieredzi!

Tā arī neatbildēji - kas ir nevajadzīgs stiprums un dārgums, armatūra taču ik pēc 4-5 rindām jāliek, armēto joslu jāveido, te tā tonna arī aiziet. Ko es gribu ar to teikt, laikam jau nav īsti starpības kādus blokus izmantot mazstāvu apbūvē - kur vienā pozīcijā ietaupi, tur otrā pārmaksā:)

Nav tā armētā josla jāveido pēc 4 rindām 1 st.vai 1,5 stāvu mājai!Gāzbetonam nevajag arī līmi/kā keraterm/.Labākais samūrēt ar kaļķa-cementa javu/ar 2 gaisa šuvēm/.Te arī tas lētums:lēta sastiprināšana,lētāk transports,jo mazāks īpat.svars,mazāka siltumcaurlaidība-lētāka siltināšana/sausa gāzbetona 30 cm siena mūsu apstākļos,pareizi uzmūrēta,ir pilnīgi apmierinoši silta pat bez siltināšanas./

Diemžēl neesmu konstruktors, bet manai mājai veiktie aprēķini liecināja, ka laidumi (6,2m) uz kuriem otrajā stāvā tiek veidotas ķieģeļu starpsienas prasīja no mūras stiprību, kas ir nedaudz virs 5Mpa, te nu būtu lieki runāt par nearmētu gāzbetona mūri, kuram stiprība ir ap 2MPa.
Par Keraterm - nevajag klausīties Birša kunga muldēšanā, Keraterm nelīmē ar līmi, bet gan mūrē ar cementa javu ar to pašu gaisa starpslāni, ja 25cm, tad var arī bez, jo siena vienalga jāsiltina. Ražotājs rekomendē izmantot arī siltumizilejošu javu (nevis līmi), bet varot arī ar to pašu gaisa šķirtkārtu.
"Pilnīgi apmierinošs gāzbetons" ir ļoti jauki, bet LBN prasa savu un tagad visiem namiem draud energo pasu izveide un te nu dzīve ieviesīs korekcijas arī attiecīibā uz siltuma zudumiem un materiāla pretestībām.
Starp citu - vai tad parasta gāzbetona siltumpretestība ir 0,09, ja ar 30cm pilnībā pietiek?

aeroc deklarē siltumvadāmību, jeb lambdu 0,11.

Aeroc deklarētā lambda ir pirms ievietošans LBN-002 aprēkinā. Tam ir jāpieskaita labojuma koeficients 0.0.2 kas saistīts ar patstāvīgo 4-6% mitruma klātbūtni gāzebtonā. Ārsienās, kas nav siltinātas un pakļautas tiešai lietus ietekmei, šis mitruma līdzsvara dauzdzums ir lielāks un attiecīgi siltumvadītspēja ir vēl par 0.02 uz katriem papildus 4% miturma lielāks.
Vēl jāņem vērā logu pārsedzes, šuves u.c. aukstuma tiltiņi kas AEROC sienas kopējo siltumizolācijas spēju pasliktina vēl. Tāpēc domāt ka 30-40 cm AEROC reāli atbildīs LBN-002, prasībām, ir ilūzija, protams patīkama, bet tikai ilūzija. LBN-002 arī izvirzā prasības pret visas mājas (kā energopasē)zudumiem, un piemēram, lieli logi ir jākompensē ar papildus siltināšanu citur( piem uz sienām).
Nebrīnietes un nevainojiet AEROC ja pirmajos gados pēc uzbūvēšanas nākas tērēt ievērojami vairāk siltuma kā esat rēkinājis. Jūs piedalaties AEROC ražošanas procesa beigi fāzē , to žāvējot no ražosānas , glabāšanas un būvniecības mitruma, kas var sasniegt 40% vai 100 litru uz /m2 sienas. Šajā laikā ( 2-5 gadi) AEROC lambda lēnām uzlabojas no ap 0.22 līdz aprēķina 0.13 (0.11+0.02) ( siltinātam) vai 0.15 ( nesiltinātam).
Keratherm mitruma problēmu nav, bet tā lambda ir līdz šim tikai teorētiska jo tā struktūra neļauj mērīt mazus KERATERM bloka gabaliņus, tikais sienas, ko neviens regulari nedara. Arī Keraterm sienā korekcijas uz slikto pusi ienes pārsedzes un šuves, untās ir jāņem verā aprēkinos kā tas tiek darīts ar citiem siltumizolācijas materiāliem. Precīzu datu par KERATHERM sienas pretestību nav.
Lūdzu.
Secinājums. Nosiltiniet nesošās konstrukcijas un Jums nebūs problēmu ne ar LBN ne ar apkures izmaksām.

Sencis - kā no dziesmu grāmatas:)

un kaa Keraterm salīdzinot ar Fibo (vai mūsu pašu robotrūpnīcā, Ziepī ražoto keramzītbetonu)?
Plānojam keramzītbetonu 250+ siltināt ar vati+ apmetums.
Vai Keraterm+ kas nu tur vēl + apdares ķieģelis sanāk lētāk?

Pavisam noteikti ķieģelis sanāk lētāk.
Tikai skaitotis ilgā laika periodā, kad būs 3 reizi atjaunojis dekoratīvo apmetumu, tad sapratīsi:)

Pa cik tagad mūrē ar keraterm blokiem?