Domāju par savas mājas celtniecību. Vēlos iegūt ekonomisku ģimenes māju ar platību ~120 m2. Vēlos pēc iespējas mazākas izmaksas tomēr ne uz kvalitātes rēķina. :)
Tāpēc domāju kādu māju izvēlēties.

Apmēram vīzija ir sekojoša - vienkārša 4stūraina kastīte ar divslīpu jumtu bez visādiem "navarotiem" kā balkoni, pārkares, izvirzījumi, garāža. Sienu materiāls - visticamākais kāds no modernajiem gāzbetoniem (AEROC, ytong) ar vai bez siltināšanas.

Pirmais jautājums ir cik stāvi. Tā kā jumts + pamati ir diezgan dārgi laikam jau ka 1stāvu ēka nebūs pareizais risinājums. (saprotu ka trepes aizņem daļu vietas)

Iespējamie risinājumi - 1stāvu ar jumta apbūvi. Tomēr šajā gadījumā neiznāks izmantot visu otro stāvu - lai iegūtu vajadzīgo platību vajadzēs lielāku pirmo stāvu. Bez tam šaubos par jumta siltinājumu - cik saprotu vajag diezgan biezu vates slāni - vismaz 200 mm, tas palielinās izmaksas, bez tam esmu dzirdējis ka vatei ir tendence "sakristies" vertikālās un slīpās sienās, īpaši ja tā ir biezā slānī un nav īsti pareizi ieklāta

1.5 stāvu. Uzmūrēju 2 stāva siena līdz 1.5 metru augstumam. Var izmantot visu otro stāvu, tomēr istabas ar nošķeltiem stūriem - nav forši. Un tāpat saglabājas jumta siltināšanas problēma.

Pilni divi stāvi. Jāsiltina tikai griesti - minimāls siltināšanas apjoms, bez tam horizontāli. Jumtu var tasīt ar minimālu slīpumu - tik lai sniegs ziemā nekrājas - minimālas izmaksas uz jumtu. Tomēr vairāk sienas jāmūrē.

Kā lētāk sanāks?

Nākošais jautājums - pārsegumi. Ja taisa no koka brusām - max pārseguma garums 6m. Tātad jātaisa nesošā starpsiena - dārgāki pamati + vairāk gāzbetona. Ja liktu dzelzsbetona pārseguma paneļus - max garums 9m. Teorētiski visu konstrukciju varētu balstīt tikai uz ārsienām - visas starpsienas no reģipša. Vai tā nav laba ideja?

Latvijā vajadzētu būt atlicis vēl gana zemes, lai nelīstu dzīvot jumtā.
Savukārt kā ekoloģisku (šai aspektā mitrumu nemīlošu) materiālu piekritēju mani apmierinātu tikai četrslīpu jumts - padomā, cik stāvā leņķī pret sienas apakšu iznāktu divslīpu jumta kore...
Tāpat arī pieturos pie uzskata, ka ēkas jāievieto "āderu" tīklā, kā rezultātā gan mājas novietojumu, gan izmērus un telpu plānojumu jāizvēlas no galīga skaita diskrētu variantu.
Gāzbetona ražotāji parametrus uzrāda pie max 5% mitruma blokā. Latvijas klimatā reāli mitruma līdzsvars (pēc 2 gadu izžūšanas) nostabilizējoties pie 7+ %.
Tāpēc jāsiltina papildus.
Kāpēc no koka (brusām) pārsegums tikai 6 m?
a) specpasūtījums meža griezējiem, vedējiem un gaterim;
b) I-beam pasūtīšana (piemēram [www.rbb.lv] )
c) paštaisīts I-beam no uz pusēm pārzāģēta apaļkoka un saplākšņa.

Sāc ar šī lasīšanu:
[www.building.lv]
Skaidrs, ka ekonomiski lētākais ir kubs ar piramīdas jumtu. Par pārsegumu - nu nevajag nesošajām sienām nekādus speciālus pamatus. Jo: speciāli pamati nozīmē pēda 60cm plata un sieniņa uz augšu. Ja lej betona grīdu, tad tā starpsienu balstīs pa visu laukumu, resp. spiedes spēks uz cm2 būs krietni mazāks kā "īstu" starpsienas pamatu gadījumā. Vienkārši uz tās gatavās betona grīdas mūrē starpsienu un viss. Pirmkārt tā var grīdu daudz labāk nosiltināt, jo nav pārrāvumu, turklāt starpsienas pamata rakšana zemē ir pilnīgi bezjēdzīga, jo zem zemes jau pamatu gadījumā mēs lienam tikai lai pasargātos no sala izcilājumiem. Mājas iekšpusē tas ir pilnīgi neaktuāli. Ņu vismaz tā dara Zviedrijā - mājas iekšienē visu balsta uz grīdas un basta. Tajās vietās, kur paredzēts skursteni, starpsienas, krāsns, grīdā var taisīt trapecveida padziļinājumu ar palielāku daudzumu armatūras (resnākas) ar atlocītiem galiem. Visa apakša siltināta ar puķiku, virsū kā jau parasti plēve, siets, betons.
Garāku par 6m? Aber lūdzu. Vai nu minētie I-bīmi vai līmētas brusas. Pēdējā DariPats bija rakstīts, ka no 2 dēļiem (2.5x10cm) salīmēta (tur konkrēti ar PU līmi) brusa ir daudz izturīgāka par vienu veselu 5x10 brusu.
Par mežizstrādātājiem runājot - pavisam nesen runāju ar pazīstamo gatera īpašnieku Vācijā. Viņš teica, ka viņiem minimālais ienākošais baļķa garums ir 12m, ķipa tie ir īsie, standarta izejmateriāls ir 20m garš. Prasot par transportu šie nobrīnījās un gandrīz vai nesaprata jautājumu. Ķipa standarta fūra taču esot 12m gara un 20 metrīgos vedot ar speciāliem baļķu vedējiem, bet nu tādus "taču visi lietojot".
Kā vienmēr ēdam reņģes un priecājamies :)

Paldies par atbildēm.

Laikam jau jāpaliek pie 2stāvu kuba ar ārējiem izmēriem 8x9.

sienu biezums ~40 cm, tātad iekšējais laukums 7.2x8.2x2 = 118 m2 - tik cik vajag.

Skaidrs ka pirmā stāva grīda standarta putiks+plēve+siets+tubas siltai grīdai + betons.

Jautājums par nesošās sienas nepieciešamību, jo plānoju pa pavasari/vasaru izmantojot strādniekus uzbliezt pamatus+sienas+pārsegumus+jumtu, tad lēnā garā pa rudeni/ziemu veidot grīdu, starpsienas no reģipša un iekšējo apdari. Plāns ir reāls? Nesošā siena takš jātaisa pirms pārsegumiem. Un vai izmantojot betona pārsegumu vismaz starp pirmo un otro stāvu neiznāk labāki griesti/grīda - vismaz stabilāk un ar labāku skaņas izolāciju? Oki - vajag celtni - tas sadārdzina procesu, bet ātri saliekam pārsegumu un miers.

Otrā stāva griestus varētu arī no koka tasīt - pa bēniņiem neviens nestaigās.

4slīpu jumts - pazīstams meistars (kurš gan strādā brigādē - pats neko nav rēķinājis) man teica ka lētāk sanākot 2 slīpu jumts. Tā kā jumta segums plānots bleķis ("modernie" rubiroja veida materiāli kaut kā neaizrauj kaut vai dēļ uguns nedrošības - zinu vienu, kam māja nodega jaunajā gadā no tā ka raķete uzkrita uz jumta...) Kaut arī 4 slīpu jumta laukums mazāks, tomēr materiālu it kā aizejot vairāk dēl atgriezumiem. Darba arī vairāk. Tiesa gan 2slīpu jumtam jātaisa ciet mājas "gali".

Vienstāvs - nesaprotu par to kori - jā viņa ir paralēli zemei. Un? Vai tad tā ir problēma?

Taisi pārsegumu no betona, nenožēlosi - stabilitātes sajūta un galvenais klusums. Pret sadzīves trokšņiem koka pārsegumus var elementāri noizolēt, bet pret soļu dunoņu ne un ne, dari ko darīdams. Turklāt koka pārsegums vairāk vai mazāk līgojas radot tādu nelielu diskomfortu - pa betonu staigā kā pa zemi.
Un kurā vietā ir teikts, ka nesošā starpsiena ir jāmūrē? Vai tad koka statņi ir pavisam aizmirsta lieta - viegla konstrukcija, ātri, sausi? Turklāt to jau var taisīt arī pēc pārseguma uzlikšanas. Koka statņu reģipša nesošā starpsiena. 5x10 brusas, vate vidū, reģipsis, kāds slīpais atgāznis (ja reģipsis ir, var arī nelikt) un gatavs. Būtībā pāris stundu darbs.

Visbūtiskāk divslīpu jumta gals tuvu korei no tā paša jumta apakšmalas vai četrslīpnieka jebkuras malas atšķiras pēc maksimālā leņķa slīpam lietum, mērot pret vertikāli, kurš vēl nesamērcē sienas apakšu.
Ja jumta materiāls no lieliem gabaliem, atgriezumu protams būs daudz. Toties Četrslīpniekam konstrukcija daudz stabilāka, arī pretvējiem. Kāds friču avioinženieris savai pasīvmājai pat taisījis apaļus stūrus. Man gan izskatās, ka pirmos norautu solārpaneļus:
[www.google.lv]
Kas tur ko nesamūrēt starpsienas no dajebkādiem 12 cm bieziem blokiem (un jo smagākiem, jo labāk, piem. silikāta, jo neapskatot jaunmodīgo siltumtaupi turot istabā dienā +10°C, vakarā +20°C, termomasa būs tikai vēlama).

Izfiltre kartigi par 1stavs vai 2stavi ... es par rekonstrukciju nakosgad reizes pacmit versijas esmu jau nomainijis :) kada problema taisit ( ja zeme atlauj ) kvadratu uz 12*12m pa armalu ... ieksa bus tie pasi 130 kvadrati ... pa vidu nesosa siena ... divslipu jumts,ja domaji par to pasu metalu,slipums tacu nav jabelz 30 gradi ...

Pie 120 kv.m. ieteiktu tomēr 1 stāvu, jo trepes aizņem daudz vietas abos stāvos un tās arī nav lētas. Tāpat tad jātaisa pārsegums, kas nebūs lētāk kā papildus pamatu betons. Ieteiktu uztaisīt pagrabu - vai nu zem visas mājas, vai daļas, jo vairāki paziņas ir ļoti apmierināti, ka visas komunikācijas var vilkt pa pagrabu, tur ir gan apsildes katli, gan ūdens sūknis, pat veļasmašīnas un saldētavas - kas dod skaņu un tiek izmantoti reti. Ir pat tā, ka daļa pagraba ir nesiltināta - var glabāt augļus un dārzeņus, bet cita siltināta - darbnīca utt. Un uz pagrabu var uztaisīt vienkāršas trepes, kas neaizņem daudz vietas.

Jumts labāk 2 slīpu, jo būs krietni vieglāk uzlikt (ja no skārda - Rukki tipa), vienkāršāki savienojumi. notekas. Tas slīpums nemaz nav vajadzīgs tik liels un tad izveidojas nelieli bēniņi, kur arī kaut ko var noglabāt - mantas jau sakrājas ātri :)

par starpsienām te jau teica - var mūrēt no plānā gāzbetona (10-12 cm), var taisīt koka karkasu, vai reģipsi. Tur jāparēķina un jāskatās vajadzība un iespējas - labam mūrniekam uztaisīt tādu sienu nav nekādu problēmu.

Ļoti prātīgi spriedelējumi. Es arī tik nelielai tikai par 1-stāvīgu. Trepes vismaz 1-2 kLVL, pārsegums arī būs dārgs, ja nav apdzīvojami bēniņi - saliek koka un gatavs. Paskaties pie svensoniem - tā ir standarta ģimenes māja - vienstāvīga ar neapdzīvojamiem bēniņiem, 2-slīpu jumts. Skraidelēšana pa trepēm tomēr ir lielā mērā garām. Pašam māja ir 1.5-stāvīga, visa dzīve norit 1. stāvā un tas tagad skatoties bija prātīgākais lēmums - kolosāli ērti, ka nav ikdienā jākāpj pa trepēm. Par gaumi nestrīdas, bet kubs ar piramīdu galā tomēr pēc mājas neizskatās. Klasiskai mājai ar smuku 2-slīpu jumtu ir cita aura. Vēji jau nu mums nav tādi, lai nevarētu uztaisīt nenoraujamu 2-slīpu jumtu. Turklāt kubam ar piramīdu tā īsti nestādos priekšā kā notiek pārseguma jeb griestu siltināšana 2. stāvā. Bēniņos tikt nevar, tad tikai no apakšas - telpas puses, jo, kad jumts ir virwsū, tā daļa ir ciet, vēdināmus tos uztaisīt arī nav nemaz tik vienkārši. Nu nez., nedomāju, ka 4-slīpniekam ir kaut kādas priekšrocības. Par slīpo lietu - nu tas gan ir bleķis, ja līst un ir vējš 10 un vairāk m sekundē, tad pat manam 2-slīpu jumtam mājas sānos ar ļoti lielām jumta pārkarēm siena ir slapja visā augstumā, jo tad tiešām līst horizontāli. Un kāpēc fasāde nedrīkstētu salīt - tas man tā īsti nav skaidrs. Ja ceļ guļbūvi - nu tā ir pavisam cita lieta (brīvdabas muzeja nameļi ar 4-slīpu jumtiem lielām pārkarēm), bet mūra mājā - pilnīgi po. Turklāt 2-stāvīgai uztaisīt tādas pārkares, lai fasāde nesalītu nav iespējams.

Apdomāšu par 1 stāvu. Mani galvenokārt baida ka liela telpa, salīdzinoši maz ārsienu. Jādomā par plānojumu - koridoru vajadzēs. Jādomā lai visās telpās un koridorā būtu pa logam. Par pagrabu - cik lasīju tomēr tas diezgan nepatīkami palielina būvniecības izmaksas. Un īpaši pēc viņa vajadzības nav - oki varētu katlu māju tur uztaisīt. Bet nēsāt malku uz pagrabu... (apkure domāta cietā kurināmā katls ar akumulatoru) Bez tam katlu mājai vajag apmēram 2x3 metri telpu - tikai 6m2.

Starp citu, kā analītiski var iegūt lietus slīpumu? Ar kādu krišanas ātrumu jādala vidējais vēja ātrums, tāpat, vai var pieņemt, ka pilieni attiecībā pret vēju pārvietojas tikai lejup? Nojauta saka, ka tā būs funkcija no vidējā piliena lieluma (liels krīt ātrāk).
Eksperimentāli - man zem pārkares ir lievenis-galds, kam nevar nepamanīt salīšanas un apsnigšanas varbūtību un daudzumu atkarībā no attāluma līdz jumta malai.
Ekonomiskāka gan varētu būt ūdensizturīga un gaiscaurlaidīga apdare pie minimālām pārkarēm (un jumta izmaksām). Ķīpsalas tirdzniecības centrs apdarināts ar horizontāli gareniskiem, šķiet betona, uzkareņiem, Ieraudzīju un iepatikās, nākamreiz centīšos nobildēt.

Tieši tā arī ir - stipra lietus laikā nekad nekas vertikāls nesalīst, jo tas gāžas uz leju - trakākais ir šitā smīlāšana, kas te Novembra vidū pāris dienas bija. Pastiprs vējš un smalklietus un slapjš ir pilnīgi viss - pat vietas tieši zem pārkarēm. Man pat salija malka zem nojumes otrajā rindā :)
Ja taisi katlu telpu ar cieto kurināmo un aķi (manuprāt šodien labākais iespējamais mājas apkures variants), obligāti ieplāno durvis pa taisno uz āru, lai caur māju nav jāstaipa netīras lietas. Man sākumā projektā bija atsevišķas durvis uz tehnisko telpu, bet kad tika nolemts kurināt ar štromi, arī durvis netika ieliktas. Tagad to pamatīgi nožēloju - ja nu kādreiz ieliek malkas katlu, durvis vairs tik vienkārši neieliksi. Izdarāms, bet labāk to darīt būvējot.
Pagrabs taisāms tikai kalna galā, kur nepiepūloties pagrabu var uztaisīt sausu. Ja tā nav, tad jēga no viņa maza. Kādreiz te runājām par dārzeņu glabāšanu, bet tagad sāku domāt, ka patiesībā viss daudz labāk glabājas vēsā, bet sausā telpā nevis mitrā. Mitrā agrāk vai vēlāk tomēr viss sāk pelēt un pūt. Un ko tad no dārzeņiem jāglabā mitrā pagrabā? Reāli tikai kartupeļi un burkāni. Pārējais viss no mitruma jātur pa gabalu.

jaatceras par tadu lietu ka garazu,kas esosa gadijuma var iet ka piebuve namelim ... tur ari iespejams atseviski ierikot katla telpu ar ieeju caur nameli un izeju uz setu ...

Pagrabam nav jābūt zem visas mājas, jo tas ir par daudz. Bet ja kaut kur grib darbnīcu, vai pat garāžu, tad var arī padomāt par tādu variantu. Pilnībā pietiek, ja pagrabu uztaisa pa kādu mājas daļu, piemēram, 10x4 m. Tur tad vieta ir gan katlam, gan sūknim, gan visam citam. tais skaitā var uztaisīt vēso pagrabu. Mitrs pagrabs, piemēram, vajadzīgs āboliem. Bet es jau nesaku, ka pagrabā kā padomjlaikos jāglabā viss dzīvei nepieciešamais. Būtība jau ir tā - pagraba apdare ir askētiska un te var nolikt nost vajadzīgo, bet ikdienā traucējošo. Protams, ja to ļauj gruntsūdeņi. Un šāds pagrabs pilnīgi noteikti ir lētāks kā 2 stāvs. Te var ērti pievadīt ūdeni no urbuma un var arī elementāri izdomāt malkas piegādi un pat glabāšanu kādam laikam. Par garāžu - jāskatās uz iespējām, jo mierīgi var iztikt ar nojumi. garāžu ar katlu māju gan neapvienotu - tad tā būtu piebūve ar 2 telpām

Garāžas pie mājas nebūs!

Pagaidām auto stāv svaigā gaisā pie daudzdzīvokļu mājas un nekas viņam nenotiek! Neredzu jēgu tērēt naudu. Bez tam silta garāža kur viss atkūst nāk tikai par sliktu automašīnai. Varbūt būs nojume lai nebūtu sniegs no rīta no auto jātīra.

Ir tālā plānā saimniecības ēka ar pirti un garāžu, kas piemērota auto remontiem (ar pacēlāju vai vismaz bedri) Tur tad arī varēs pagrabu ierīkot.

Garāžas pie mājas nebūs!

Pagaidām auto stāv svaigā gaisā pie daudzdzīvokļu mājas un nekas viņam nenotiek! Neredzu jēgu tērēt naudu. Bez tam silta garāža kur viss atkūst nāk tikai par sliktu automašīnai. Varbūt būs nojume lai nebūtu sniegs no rīta no auto jātīra.

Ir tālā plānā saimniecības ēka ar pirti un garāžu, kas piemērota auto remontiem (ar pacēlāju vai vismaz bedri) Tur tad arī varēs pagrabu ierīkot.

Garāžu nevajag, bet obligāti vajag kaut kādu pieliekamo, kur salikt lāpstu, grābekļus, zāles pļāvēju, alus kastes :) Tas mājā ir ļoti pat svarīgi.

90-95% mitruma pieprasīti visās dārzeņu glabāšanas grāmatās, burkāniem pat ar to nepietiek, tos vēl jāapber ar smiltīm. Daudzdzīvokļu māju pagrabos, caur kuriem iet siltās trubas, kartupeļi savīst pāris mēnešos.
Vectēva pagrabā pelējumu neatceros.
Rakstā pie šodien jau pieminētās friča pasīvenes citstarp drukāts:
"Ventilation uses 45 m long earth tube 1.2 m below ground. There were some questions regarding the risk of mould growth. We were told, that the ground temperature ~10°C all year round was unfavourable for mould growth". Ja tā, tad jau Latvijā ap 8° vēl jo mazāk, ja nu vienīgi mums nav kāds klimatiski adaptējies pelējums...

Nezinu, sīpoli, ķiploki, ķirbji, kabači utt ir glabājami tikai sausumā. Es savus sīpolus pavasarī beidzu ēst apmēram Maijā, stāvēja kartona kastē apkurinātā istabā. Sapuva pāris. Kaimiņš glabāja pieliekamajā un veselu kasti izmeta ārā. Ne velti agrāk sīpolus un ķiplokus glabāja sapītus bizē virtuvē virs plīts. Slapjumā jāglabā tikai tas, kas aug slapjumā - zem zemes. Un pie mums tie ir tikai kartupeļi un burkāni, varbūt kāda biete, kālis, bet nu cik tad mūsdienu modernais cilvēks tos pats izaudzē un cik daudz ēd...un pie cenas 10 saņi/kg no zemnieka ir vērts?. Agrāk manā ciemā bija vieni no lielākajiem burkānu laukiem Latvijā. Tos glabāja milzīgās čupās apbērtus ar kūdru, pa kārtām, reizēm pat ārā uz lauka. Tikai kūdras slānim jābūt pietiekami biezam, lai nesasalst. Par vēsumu piekrītu, bet par slapjumu gan ne. Un ja pagrabā ir vēss, bet sauss, daudz mazāks pelējuma risks un par izžūšanu tas ir mīts - nekas tur daudz neizžūst. Savukārt, ja ir slapjš, tad kaudzes apakšā pietiek sākt pūt 1 kartupelim, kuram netīšam iedurts ar dakšu un puvums ātri vien izplatīsies pa visu čupu, jo mitrumam nebūs kur likties. Sausos apstākļos puvušais kartupelis savīst un viss.

Tās Ķīpsalas fasādes betona plāksnītes saucas Marmoroc. Bet kopumā tā ir klasiska vēdināmā fasāde, kur apšuvumā var būt dēļi, skaidas, bebrastes dakstiņi etc.