Tas, ko reklāmā un veikalā necenšas teikt, bet kas tiem, kas domā par jumta logu likšanu, noteikti būtu jāzina - [www.velux.lv]

Paaugstinoties temperatūrai, uz logiem sakrājies sniegs sāk kust. Tas notiek vietās, kur ir novērojami siltuma zudumi – parasti uz stikla paketes. Kūstošais sniegs notek pa loga detaļām uz jumta konstrukcijas, kur parasti ir laba siltuma izolācija un ievērojami zemāka temperatūra. Rezultātā ap jumta logu un tā pieslēgumu izveidojas bieza ledus kārta, kas traucē notecēt kūstošā sniega ūdenim.

Izveidojoties šādiem ledus aizsprostiem, pastāv augsts kūstošā sniega nosprostošanās risks. Rezultātā atkušņa laikā pastāv iespēja, ka *uzkrājies ūdens*, kas nenotek no loga un uzkrājas ledus aizsprostā, *var iekļūt dziļāk loga konstrukcijā*, jo ne logs, ne pieslēgums nav paredzēts kūstošā sniega ūdens uzkrāšanai.

Viens no ražotāja piedāvātajiem risinājumiem:

Nodrošiniet, lai kūstošais sniegs var brīvi notecēt no loga. Pārliecinieties, ka ap logu un pieslēgumu nav sakrājusies bieza sniega kārta un ledus. Ja nokļūt uz jumta ir apgrūtinoši, pastāv iespēja ap jumta logu uzstādīt sildošus elektrības kabeļus.

Mans piedāvājums problēmas risinājumam un silts ieteikums visiem - neradīt problēmu un vienkārši nelikt jumta logus vai likt tos tikai izņēmuma gadījumos, kad tas nepieciešams konstruktīvi, nevis iegribu / iedomāta skaistuma pēc. Protams, jo stāvāks logs, jo mazāka iespēja, ka izpaudīsies šī problēma. Kā jau var saprast man šis jautājums aktualizējās, kad pašreizējos laika apstākļos pat ~35% leņķi ielikts logs sāka pilēt.

Nākamo mājā celšu pilnus pēdējo stāvu - bez jumta logiem :) Domāju, ka pilna stāva izbūve vienkāršo kvalitatīvu izbūvi, mazāk iespēju kļūdīties un mazāk čakara.

Vai kāds var pateikt, vai uzliekot ārējos slēģus jumta logiem, augstāk minētās problēmas rašanās iespēja samazināsies? Ar domu - uz ziemas laiku aiztaisīt slēģus ciet - sniegs uz paketes nenokļūs, nekusīs un ledus blīvējumus un ūdens krājumus, ja arī veidos, tad pietiekoši tālu no loga "vājajām" vietām. Kā saprotams, negribas man vilkt nekādus sildošos kabeļus un tīrīt jumtu.

var uzmest pāri tai visai padarīšanai kādu no caurspīdīgajām loksnēm, vai nu viļņoto štruntu, vai polikarbonātu utml (viņi ir lieli - 1x2m), gaisma iekšā nāks, bet lietus, sniegs netiks ne tuvumā loga konstrukcijai vai siltumam.

Man ar projektā viens jumta logs kāpnēs paredzēts. Es negribēju likt,bet arhitekts pierunāja-tipa,kāpnēs būšot gaišāks. Bet pēc tādām atsauksmēm laikam tomēr atteikšos

Raihs, mans personīgais viedoklis par logiem gaismas dēļ:

1. Jumta logi gaismas dēļ manuprāt pilnīgi garām - lai kvalitatīvi logu iestrādātu, apdarītu, nosiltinātu utt. aizies logu cena x n = dažsimts lati kā minimums. Par tādu naudu var to telpu apgaismot nu ļoti ilgi. Ja vēl ņem vērā, ka pa logu papildus izlaistais siltums arī ko maksā, tad tā atmaksāšanās gaismas dēļ nu pavisam mazreāla liekas. Ja nu vienīgi telpās, kur ļoti ilgi uzturās un gaisma visu laiku deg. Bet tas parasti neattiecas uz privātmāju mansardiem, kur aiziet tikai pagulēt.

2. Ja uz loga uzkrājas sniegs, tad logs sāk zust kā gaismas avots. Kas aktuāli ziemā, kad īsas dienas.

3. Kā jau augstāk minēts - var rasties problēmas, ja sniegs kūst un veidojas ledus aizsprosti. Jo stāvāks logs, jo mazāka iespēja. Jo sliktāk nosiltināts jumts, jo arī mazāka iespēja, ka tas notiks - caur jumtu nokusīs ceļš, pa kuru ūdenim novadīties no loga - nevajag āra apsildes kabeļus nemaz likt :)

Ieteikumi gan te panesās no sērijas, ka visefektīvākā iesnu ārstēšanas metode ir giljotīna ;)

Pirmais, par ko man šaubas - kāda ir dziļākā jēga ilgstoši ļaut LOGAM būt gaismu necaurlaidošam? Parasti logus nebūvē smukumam, bet telpu izgaismošanai. Kaut problēma paliek, risinājumi vairāk domāti iesīkstējušiem sliņķiem.

Ambrosio
Tavs komentārs laikam būs liktenīgs manam koridora logam:))) Thanks par padomu.

jtdesign, ja tas bija jautājums par manu jautājumu par žalūzijām - "kāda dziļāka jēga ilgstoši ļaut LOGAM būt gaismu necaurlaidošam?". Tad manā gadījumā - viens no potenciāliem veidiem kā cīnīties ar sekām - ja viegli un lēti varētu tikt vaļā no logiem - tā arī darītu, bet tagad man jādomā kā novērst to ūdens sūkšanos caur logiem iekštelpās (jumtu tīrīt ik pārdienas vai likt sildkabeli neuzskatu par saprātīgu risinājumu).

Es arī treknajos gados ieliku trīs jumta logus(viens virs kāpņu telpas un pa vienam iastabās),otrreiz celtu noteikti neliktu nevienu,jo ,lai nebūtu problēmas,zem katra jāliek radiators(3īs lieki radiatori),viss tas čakars lai tos kvalitatīvi nosiltinātu,uzticēt šos darbus svešam nevar,tātad jādara pašam.Kad logs normāli nosiltināts,skats no iekšas-gaisma tuneļa galā utt.

Tā kā ir sanācis pacīnīties ar nekvalitatīvi liktiem jumta logiem un vienu esmu licis pats, pieļauju, ka Ambrosio problēma drīzāk ir loga uzstādīšanas kvalitāte, nevis kūstoša sniega sekas. Nekā sarežģīta tur nav, bet vajag strādāt ļoti rūpīgi un pārdomāti, šaubos vai lielais vairums celtnieku to dara. Atteikties no jumta logiem gan nebūtu gatavs, viņi tomēr mansarda telpai dod gaismu un mājīgumu, tā jau tiešām ir "ārstēšana ar giljotīnu".
Par nākošo māju ar pilniem 2 stāviem gan pilnībā piekrītu.

aae, manā gadījumā noteikti izpaužas arī velux mājas lapā aprakstītās problēmas. No apakšas var redzēt - ledus klucis uzsalis jau līdz loga paketes apakšai un pat virsū. Starp paketi un ledus kluci - ūdens slānītis. Tā kā jumta logi nav domāti kā logi zem akvārija, tad tie laiž cauri ūdeni. Manā gadījumā skaidri var redzēt, ka ūdens lēnām sūcas starp jumtā iestiprināto rāmi un blīvgumiju, kas ir uz loga virināmās daļas, citam logam iespējams sūcas pa virināmās daļas koka stūra savienojumu. Droši vien vēl kaut kur kaut kas notiek, bet es to neredzu.

Vienam logam uztaisīju eksperimentālo ūdens savākšanas un notecināšanas risinājumu - gandrīz kā jumta noteka :) Jāiet vēl diviem logiem to pašu izdarīt, #$%*# :)

Vienam logam uztaisīju eksperimentālo ūdens savākšanas un notecināšanas risinājumu - gandrīz kā jumta noteka :) , tikai iekšpusē, lai ūdens neturpina bojāt iekšējo apdari. Jāiet vēl diviem logiem to pašu izdarīt, #$%*# :)

Izrādīsies, ka Latvijas klimatam nepieciešama īpaša jumta logu konstrukcija. Vismaz padlaika siltumprasībām atbilstošas iestrādes taču bija. Dzeltenīga orgstikla jumta logi redzēti uz vismaz viena RTU korpusa Ķīpsalā:
[www.balticmaps.eu]
vai arī ne uz Agropromaha ēkas
[www.balticmaps.eu]

Vienstāv, vai tie ir tie kupolveidīgie logi, kuri piestiprināti uz nohermetizēta paaugstinājuma? Tādiem logiem vienīgā potenciāli vājā vieta ir savienojums starp stikla kupolu un jumta paaugstinājumu, bet tā kā man liekas tie ir netaisāmi logi, tad tur var nohermetizēt visu tā, ka pat baseinā (jumts līdz paaugstinājumam pilns ar sniegu, ledu un ūdeni) būs ok.

Gan jau vēl viena potenciāli vāja vieta ir siltumvade kombinācijā ar ventilācijas trūkumu augšējā punktā.
Vecpiebalgas baznīcas kores segums arī norasojot:
[www.cesis.lv]

Ja man prasitu, es pilniba piekristu un neliktu tos logus pat tad, ja man vinjus uzdavinatu un ieliktu par velti, un vel pat piemaksatu. Vinjus kvalitativi iestradat ir tuvu neiespejamam, turklat gaisma ziema ir nulle, jo logs ir zem biezas sniega segas, notirit vinju nav iespejams. Turklat parekjinaju siltuma zudumus un interesanti - pec razhotaja dotajiem datiem man sanaca, ka viens neliels jumta logs man zaude vairak siltuma ka visa jumta slipa plakne kopa!!! Turklat pavasari tur uz vinja ir vienkarshi anormals ledus klucis. Lieta tada, ka jumta logi atrodas tada ka nisha un siltais gaiss celjas uz augshu, aukstais krit uz leju, lidz ar to pie jumta loga visu laiku krajas liels daudzums silta gaisa un, acimredzot, ta stikla pakete tomer nav tik laba, lai izoletu ta, lai sniegs nekustu.
Vel viena milzu problema - tvaikizolacija ap jumta logu. Gandriz 99% jumta logu nav pareizi iestradata tvaika pleve, kuru ideali hermetiski japielime pie loga ramja, vai pie logam lidzi nakosha aplimejama tvaikizolacijas svarcinja. Preteja gadijuma telpas mitrums kondensejas uz loga ramja aukstajam detaljam un tek kondensats no regjipsha aizmugures, slapinot regjipsi un darot visadus citadus brinumus.

kātatā - notīrīt nav iespējams?! - paņem klēpī lašbļodu, rauj veluksu vaļā, un sniega kupena pati nošļūks lejā/lašbļodā :) pie reizes neliela gaisa mitrināšana sanāks, kas ir noderīgi ja kurina ar centrālapkuri :)

Priecājos,ka man vēl ir iespēja mainīt projektu-hauss vēl pamatu stadijā. Vismaz paredzētajam jumta logam kāpnēs toč ir pārvilkta trekna svītra! Toties škroba ir uz arhitektu,kurš man uzstāja uz šo jumta logu-kam kam,bet viņam taču būtu jāzin šādas nianses! Es,pat vispār neko nejēgdams no celtniecības,uzreiz izteicu aizdomas par siltuma zudumiem un sarežģītu ielikšanu,a šis saka-tas viss esot sīkumi...
Vēlreiz THANKS!

Varbūtība, ka arhitekts pietiekami pārzinās mitruma lietas, manuprāt nav liela un būtu uzskatāma par laimīgu lozi. Eksperts, kurš sniedz atzinumus pat tiesām, tai skaitā, kad kautkas nopelē vai notrupē, ir stāstījis, ka par būvfizikas ievērošanu vispārīgā gadījumā juridiski nav atbildīgs ne arhitekts, ne konstruktors, ne būvnieks. RTU būvniekiem būvfizika ir brīvā izvēle, arhitektiem, cik zinu, šāda atsevišķa priekšmeta nav vispār.

Protams,es apzinos,ka viņi par to nav atbildīgi. Es šajā gadījumā škrobojos par to,ka cilvēks,darīdams kaut kādu noteiktu darbu,neuzskata par nepieciešamu kaut cik necik iedziļināties materiālu cenās,darba izmaksās,materiālu siltumefektivitātē. Manuprāt,tas būtu pašsaprotami...Bet laikam jau kļūdos:)