Sveiki!

Tīri izmaksu ziņā, kas irlētāk koka karkasa māja vai gāzbetona? Mansarda māja uz 120m2. Vai no Aeroc EcoTherm būvējot un nesiltinot var ietaupīt, lai sanāk lētāk nekā koka karkasa?

Paldies!

iesaku gāzbet un nesiltinātu (ja grib lēti un ātri tikt ievākties). bet ir cilvēki kas ieteiks koka statņu.

kam labāk sokas matemātika, varbūt varat kādu pārliecinošu ciparu ieteikt kā ir, ja zināms, ka jebkurš logs ir daudz "aukstāks" - siltumcaurlaidīgāks par parastu Aeroc 30cm sienu, tad atšķirība (ietaupījums) apkures izmaksās divos gadījumos -
a) - nosiltinam šo 30cm sienu
b) - aizsiltinam ciet logus
būtu interesanti noskaidrot :)

Pašlaik notiek aprēķins.

Nu, ja for dummies līmenī pieņem, ka apkures izmaksas ir apgriezti proporcionālas vispārpieņemtajam siltuma caurlaidības rādītājam U, kas tiek mērīts W/m2*K. Pieņemsim, ka platību attiecība logi:sienas ir 1:4. Pieņemsim, ka logam U ir 0.7, kas ir ļoti labs 3stiklu logs. Pieņemsim, ka ar 30 cm aeroc ir domāts ecoterm plus, kam U ir 0,28. Man sanāk, ka ja siltina ar 100mm vates, tad būs labāks rādītājs, kā aizmūrējot logus, bet ja siltina ar 50mm vates, tad nebūs.
Tos 0.7 logiem gan ir tikpat nereāli sasniegt, kā 0.28 reālai sienai by master Peķka, ne laboratorijā :)

Koka karkasa ātrāk uzsilst, bet ātrāk atdziest, ar laiku vate zaudē daļu no siltumizolācijas. Gāzbetona ilgāk uzsilts un ilgāk tur siltumu. Arī mūs nodarbināja šis jautājums, beigās izlēmām gāzbetona, jo uzmūrējot sienu, var dzīvot arī nesiltinātā, kamēr var atļauties nosiltināt. Plikā karkasa režģī nedzīvosi.

Ja gribi lēti un ātri, tad protams tas ir gāzbetons! Bet cik zināms, tad lēti un labi nevar apvienot. Savulaik tika veikti aprēķini ilgtermiņa - neko tur ietaupīt nevar būvējot ar gāzbetonu un nesiltinot!

Precīzas cenas nezinu, bet tepat forumā bija stāsts par to, ka vate kubikmetrā ir lētāka par gāzbetonu. Labi meistari mājas karkasu ar visu jumta konstrukciju var uzbliezt nedēļas laikā. Karkasam darba vairāk, jo jāsiltina, bet nu tādam karkasam, kas piebāzts ar 20cm vates siltumizolācijas ziņā konkurentu nav. Tur gan darbs piņķerīgāks - jāsiltina, jāliek pretvēja barjera, ārējā apdare, iekšā plēve, atkal apdare un tas viss jāpaspēj vasaras laikā, jo karkasu bez apdares atstāt nedrīkst, tāpat bez jumta ne. Gāzbetona gadījumā nekas traks nenotiks, bet ne vati, ne reģipsi saliedēt nav vēlams. Bet jāskatās kopaina - nav jēgas uztaisīt kvalitatīvi nosiltinātu karkasu un ielikt lētākos logus. Logi ir Nr1. siltuma zaudētāji mājā, būtībā pirms izlemt ko un kā, ir jāpasēž un jāparēķina dažādi varianti - cik viens par otru siltumnoturīgāks un kā tas atsaucas uz izmaksām.

Koka karkasu var likt no rūpnīcā ražotiem paneļiem ar daudz maz prognozējamu kvalitāti un izpildes termiņiem (ieskaitot montāžu). Koka karkasa mīnuss ir mazā siltuma inerce, ko var kompensēt uz automatizētās apkures sistēmas rēķina. Ja domā kurināt ar malku, tad labāk ierīkot siltās grīdas un/vai siltuma akumulatoru.

Gāzbetons bez siltināšanas - nē, jo gāzbetons būs pakļauts sasalšanas ciklam un ar laiku sāks drupt, man tas likās svarīgi būvējot savu māju.

Gāzbetons būs pakļauts sasalšanas ciklam tikai tad, ja būs slapjš. Mitrumu atgrūdoša ārējā apdare ir obligāta.

Izlasiet [www.rbb.lv]

Būtu interesanti uzināt kur Latvijā ir tā māja kuras sienas būtu sākušas drupt sasalšanas ciklu rezultātā, man neintresē, viena tante teica, bet gan konkrēta adrese, ja tāds gadījums ir(man māja no YTONG bez siltinājuma un tāpēc varbūt jāsāk uztraukties?). Es vienozīmīgi esmu par gāzbetona sienu bez papildus siltināšanas (no pieredzes), bet atbildot sākotnējo jautājumu: lētāk būs koka karkasa siena, vismaz materiālu izmaksas sanāk 19,71 Ls/m2, gāzbetonam 21,47 Ls/m2. Par darbu gan nezinu, bet nedomāju, ka tās stipri atšķiras.

to aaa7, mēģini saskaitīt sasalšanas ciklus pēc fakta un tos, kas norādīti materiāla specifikācijā, dažos gados jau drupt nesāk, bet pēc 15? Var apskatīt kā apdrupušas ķieģeļu fasādes!

:-/ Wrote:
-------------------------------------------------------
> Koka karkasu var likt no rūpnīcā ražotiem
> paneļiem ar daudz maz prognozējamu kvalitāti un
> izpildes termiņiem (ieskaitot montāžu). Koka
> karkasa mīnuss ir mazā siltuma inerce, ko var
> kompensēt uz automatizētās apkures sistēmas
> rēķina. Ja domā kurināt ar malku, tad labāk
> ierīkot siltās grīdas un/vai siltuma
> akumulatoru.

Koka karkasā siltuma inerci var krietni palielināt izmantojot fibrolītu!

Saitē ar prezentāciju var atrast fotogrāfiju:
[www.aeroc.lv]
Rīga 1939.g. uzbūvēta gāzbetona mājas bez apdares.
Un kā izskatās, tad sienas nav apdrupušas un cauras.

Netālu no manis ir padlaikos būvētas garāžas no gāzbetona, neapmestas. Nekas tur nav apdrupis vai sadrupis, savukārt pretī darbam stāvēja kaudzē sakrāmēts gāzbetons - nu tur gan puse kaudzes bija kaputt dažos gados. Kaudzes neapklātas. Domājams, ir liela starpība, vai gāzbetons stāv tiešā lietū, vai ir iemūrēts sienā, jo tad, ja jumtam kaut kāda pārkare, nemaz tik bieži tas lietus sāniski jau nelīst, un ja līst, sienā gravitācijas iespaidā iekšā tiek švaki, tikai cik iedifundē.
Ar ķieģeļu sienu ir līdzīgi, man kaimiņos ir 90-gadu sākumā līdz 1. stāvam uzcelts grausts, nepasegts, no dzeltenajiem ķieģeļiem ar apaļiem caurumiem vidū, laikam Kalnciema. Tagad pēc gandrīz 20 gadiem tā pus-celtne ir nograujama, jo ķieģeļu sienas ir pilnīgi beigtas - java atslāņojusies, ķieģeļi pussadrupuši utt., un tas tikai tāpēc, ka tiek ūdens no augšas iekšā. Mājām, kurām lietus līst tikai sāniski taču ķieģeļu fasādes stāv kā jaunas simtiem gadu.

Varbūt gāzbetons izrādīsies labāks apdares materiāls par ķieģeli?
Apdrupušākā ķieģeļu sienas augšdaļa, kādu esmu ievērojis, redzama no Valdemāra/Skanstes/Duntes/Upes ielu krustojuma Upes ielas (Brasas stacijas) virzienā.

To: MW - es tak teicu mani neintresē viena tante teica, starp citu zināšanai, salturības cikli ar gadiem nesumējas un viens cikls ir kad dienakts laikā ara gaisa temperatūra mainās no mīnus uz pluss grādiem vai otrādi. Ciklu skaits turpinās kamēr dienakts temperatū plus vai mīnus grādi, ja nākošajā dienaktī atkal ir + un -, tad ciklus sāk skaitīt no jauna. Nav dzirdēts, ka latvijā būtu vairāk par 15 cikliem, lai gan būvnormatīvos noteikti 25 cikli.
Piekrītu " aaaa " ja speciāli negāzīs virsū ūdeni, nekādi nodrupumi nebūs.

Nesummējas, saki?
Vakarā ielikšu kādu bildi ar sadrupušiem ķieģeļiem. Kā tad citādi tāds rezultāts būtu sanācis, ja ne summējoties!

Par nesummēšanos pilnīgs fufelis. Drūp, jo ūdens tiek iekšā, sasalst, izplešas, saplēš. Diennakts laikā 15 reizes +/- - te pat zirgam jāsmejas. Bet, ja gāzbetons ir mitrs, nekādas plīšanas sasalstot nebūs, plīsīs tik tad, ja gāzbetons būs slapjš, resp., porās būs šķidrs ūdens. No augšas līstot siena pielīst pilna, tad sasalst un gatavs. ķieģeļu gadījumā tie caurumi arī dara savu. Kaimiņam kaudze Liepājas cara laiku ķieģeļu, kas sienā samūrēti nostāvējuši vismaz 100 gadus, bet tagad pāri palikušie kaudzē nokrauti zem klajas debess izskatās kā nožēlojama ķieģeļu lausku čupiņa. Ja ķieģeļa caurumos tiek šķidrs ūdens un sasalst, domāju tur ar 1 ciklu ir gitļer kaputt.