Lūdzu daliieties pieredzē par pagraba būvniecību. Cik vien iespējams, pašu spēkiem, būvēsim mansarda māju (10x9). Zem pusmājas paredzēts betonēts pagrabs (4x9), kurā ieplānota arī katlu telpa. Domājam pamatu veidņu iekšpusē likt zilo putiku, lai uzreiz ir nosiltināts. Radušies jautājumi: 1. vai ar putiku jāsiltina visā pagraba augstumā? 2. Cik biezai ir jābūt pagraba sienai - pamati pārējā daļā paredzēti 0,3m platumā? 3. Kā apstrādāt pagraba putuplasta siltinājumu - domāju hidroizolāciju, lai sanāktu pēc iespējas racionālāk? Gruntsūdeņi zemāk par 2m, bet pavasaros un rudeņos ūdens filtrācija pavāja, jo grunts mālaina.4. Kā labāk izveidot pabrabam ventilāciju

Lai Didims atsaucas, ja padomā tam kas...

Tā kā Latvijā bez projekta celt var, bet nedrīkst, tad projekta esamība varētu visu šo sāpi ātri atrisināt.

Ar minējumiem nav iekāriena nodarboties, cik zem zemes tas pagrabs, no kā būvēt utt.

projekts ir - ar visiem dārgajiem hidroizolācijas matreiāliem, ar 40cm sienu biezumu, ar pamatīgām pamatu pēdām? Protams, ja sauktu celtnieku brigādi, tie tikai priecātos, ja tāds betona daudzums jāsagāž zemē, jo jāmaksā jau par apjomu.tāpēc jau pagrabi sanāk nenormālā cenā. vai tiešām tas ir vajadzīgs 115 kv.m mansarda mājai? Noteikti ir citi saprātīgi risinājumi, kā visu izdarīt ar daudzmaz prātam aptverošām izmaksām. Kaimiņam brigāde par pamatiem pieprasīja ap 6 tūkstoši, beigās piekāpās. Beidzot pa vienu vasaru paamtu sielēja abi ar dēlu par 1300. Jā, ilgi un daudz darba. Manuprāt tas ir pilnīgi normāli. Drīzāk neloģiski šķiet tas, ka man jāmaksā celtniekiem dienā 3x vairāk, nekā spēju nopelnīt, ti pašā laikā pašam stāvot dīkstāvē. Skatoties uz dažu celtnieku `būvējumiem`, kas pēc dažiem gadiem jāvelk kopā ar skrūvpāļu palīdzību, nemaz negribas par bargu naudu sagādāt sev problēmas. Visu cieņu, protams, sava amata pretējiem, kurus nekādi nevēlos apvainot, bet nevienma jau uz pieres nav rakstīts. Manuprāt, tāpēc šis portāls pastāv, kur prasīt padomus.

Projektu vadības teorija paģēr, ka nepieciešams izvērtēt alternatīvas !
Vajag taču paprasīt savam projektētājam kāpēc tik masīvi pamati nepieciešami un vai ir kādas alternatīvas. Ja projektētājs nereaģē var jau uztaisīt projekta ekspertīzi !
Tas viss gan iespējams pie nosacījuma, ka visas attiecības ar projektētāju nav no sērijas "nu tu man kaut ko uzzīmē" lai tik ir kāds papirītis ko būvvaldē parādīt" !

40 cm sienas un pēda ir normāli, neviens te nav ekstrasenss un par grunti zem iecerētās mājas neko nezin, pieņemam, ka ne visai. Attiecīgi tur var būt kā nedaudz pārspīlēts (pieļauju, ka tikai nedaudz), tā pat par švaku saprojektēts, jo izmantoti tikai un vienīgi tipveida mezgli nerūpējoties par saistību ar konkrēto vietu.

Nav liela starpība standartmājai, vai 115 m2, vai 1150 m2, lielākajai tikai kopējie apjomi lielāki. Bet sienu biezums un materiāls identisks, tas pats ar pamatiem u.c. konstrukcijām. Papildmaksa tikai par izvirtībām, bet to mazā mājiņā spēj būt pat vairāk kā lielajā.

Ātri piemetu aprēķinu - par starpību no 6k un 1300 man sanāk 2 cilvēkiem pieklājīga alga par pusotru mēnesi (ja brīvdienās nestrādā, tad 2 mēneši) ļoti intensīva darba (10 h dienā), ja tur arī nodokļi iekšā, tad jau nepieklājīga. Bet mēs jau visi uzskatām, ka mūsu pašu darbs ir bezmaksas, tik nez kāpēc satraucamies, kad darba devējs sāk domāt tāpat ;)

Skaidrs, ka paša darbs ir bez maksas, ja dara priekš sevis, nevajag salīdzināt nesalīdzināmas lietas. Es ieteiktu to pagrabu vispār delitēt, ja pastāv naudas jautājums. Manuprāt pagrabu izbūvēt ārpus mājas sanāk lētāk, labāk un vienkāršāk.

Ja jau gruntsūdens līmenis tik zems kā būtu ar pagraba sienām izmantot vecus vai lietotus pamatu blokus. No ārpuses apstrādātu ar hidroizolāciju kaut veco labo sentēvu metodi ar piķi.

Jelgavas pusē man te ir pāris kaimiņi, kas katru pavasari kačā ūdeni no akvatorijām, kas atrodas zem mājas.
Daži mēģina aizbērt ar granti, bet diezgan liela kubatūra....ilgi jāšķipelē.

Jelgavā vienmēr būs augsts grunsūdens - kaut vai tādēl, ka lielākā daļa Jelgavas atrodas zem jūras līmeņa.
Tātad - pagabu taisīsim no betona+akmeņi, vai tiešām 40 cm siena vajdzīga, ir lasīts, ka pietiek ar 20cm??? Par hidroizolāciju. Vai pietiks, ja no ārpuses apsmērēs ar piķi vai kāda plēve jāliek? Kā ar to siltinājumu, cik dziļi putjiks jāliek?

Nu nu zem jūras līmeņa, topogrāfijās ja nemaldos bija kaut kādi 8 vai 10 metri.

Acīmredzot Lielupes ūdeņi uz jūru nokļūst ar sūkņu palīdzību...

Ne jau visa Jelgava, bet daļa. Pārsvarā tās vietas, kurās pavasarī ir plūdi. Visinteresantāk metrus vits j.l ir vērot, braucot mašīnā, izmantojot navigāciju (kurām ir šāda opcija, ir vietas jelgavā, kur atzīme ir -3, piemēram, virzienā uz Latgali (jau pie Jēkabpils) augstums ir pāri 100m. nekad agrāk nav par to aizdomātos. Vidzemē ir vitas, kur stāvot klajā laukā, tu esi vienā līmenī ar Pēterbaznīcas torņa smaili.

Lielupe tomēr, vismaz pagaidām, tek pati:

un tomēr atgriežamies pie pabgaba hidroizolācijas un siltināšanas.

Pirmajā atbildē es pieminēju Didimu cerot, ka viņš Tevi no pagraba idejas atrunās, kā to jau darīja Juriits un dzincha...

Vai nu Tev sūdīgs aparāts vai arī kaut kādās kreizī atskaites sistēmās mēra, tā piem. Melnās jūras līmenis no Baltijas jūras nulles līmeņa atšķiras par 5 metriem, lai gan faktiski čerez, čerez ir savienotas.

Šajā gadījumā viss atkarīgs no cilvēka maksātspējas un elementāras loģikas-jo pamatīgāk būvesi savu pagrabu,iestrādāsi hiroizolāciju un nosiltināsi,jo mazāk problēmu nākotnē.Protams,ka izmaksas būs.Taisīt pašam vai dot citiem darbu-pēc iespējām.Viens pērk Mersedesu,cits Opeli.

Par pagraba sienām. Pamata pēdas platums var atšķirties no pagraba sienas biezuma -platuma. To - pamata platumu mazām ēkām - līdz 2.stāvi, ja to neceļ uz kūdras vai ūdens parasti pieņem vienādu ar pagraba sienas biezumu - kas empīriski ir 30..40cm.
Parasti tāda pamata pēda pietiek, tikai ēkas vidussienai vajadzētu par 5..10cm platāku.
Pagraba sienas racionāla izbūve taupot materiālus būtu šāda. Tiek gatavoti vertikālas trīsstūrveida kastes no dēļiem 20..22cm platumā vai saplākšņa 30..35cm platumā.Tās tiek uzstādītas uz izbetonētās pamata pēdas visā aplēses platumā. Ja kastu asos stūrus izvieto sienas plaknē tā, lai starp stūriem un plakni paliktu 12cm sprauga un veidņa slīpā mala pret pretējā veidņa slīpo malu arī būtu 12cm attālumā, tad betonējot iegūstam zigzagveida sienu ar plānoto biezumu 30..40cm, bet betona patēriņš sienai būs 15..18cm uz tekošo metru. Tā nedaudz sarežģījot veidņošanu varam iegūt betona un darba ekonomiju.
Izgrieziet no papīra vienādmalas trīsstūrus un salieciet starp diviem taisniem kociņiem, sapratīsiet shēmu.

Situācijas dažādas var gadīties.
Ja Tev būtu mega "komercobjekts" ar atbilstošas kvalifikācijas izpildītājiem, tad iespējams, ka Tev projektā būtu 18-20 cm biezas sienas ar dubultu 12 mm diam. armatūru sietu 25x25 cm acīs. Iespējams, ka apakšā būtu nevis vienk. pēda, bet sienai līdzvērtīga plāksne. Tavā aprakstītajā gadījumā diezgan droši var prognozēt, ka būvnieki nebūs ar augstāko kvalifikāciju, viņiem nebūs arī atsevišķa armatūras sējēju brigāde, tad nu arh. var piedāvāt viņaprāt piemērotāku risinājumu.
Un nevajag domāt, ka tad ja būvēs "vieglu" māju, ka tad arī pamati var būt sūdīgāki. Iespējams, ka tādai "vieglai" mājai tiem pamatiem ir jābūt vēl kapitālākiem, jo nebūs piem. 3-stāvīgas mūra mājas svara, kas dod pretsparu grunts izcilājumiem. Tad arī nebūs pēc gadiņiem pa forumiem jāmeklē padomi, kā zem esošiem pamatiem pabetonēt pēdu apakšā.
Šitā Z-torņiem (aiz preses nama pārdaugavas pusē) tagad ir problēmas. Viņiem [nesaprotamu iemeslu dēļ] ir uztaisīti 4 pazemes stāvi, kas Rīgas apstākļos reāli ir zem ūdens. Un tagad vislaik no būvbedres jāatsūknē ūdens, jo savadāk visu to konstrukciju ceļ uz augšu. Viņiem vajagot piebetonēt vēl vismaz 6 stāvus, lai tā būve nostātos mierā.