Ko Jūs variet pateikt par šādiem pamatiem?
[whp.lv]

Tur ir no augšas laikam 5 pamata bloki, tālāk armēts ieliets klucis un pašā apakšā blietētas šķembas.

Manuprāt vēdināma pagrīde piemērota vieglu konstrukciju pastāvīgi neapkurināmām ēkām paaugstinātā mitrumā (jūras krastā, purva malā, mežā utml). Patīk kaķiem.

Negribēju sākt jaunu tēmu un lieki piedrumstalot portālu. Ir iespēja dabūt šķembas - laiakm jau dolomīta, bet rupjas, apm 10cm - izskatās jau kā akmeņi no skata. Ir doma šķembas bērt pamatos, respektīvi sajaukt ar javu. Vai varu tā darīt? Ir dzirdēts, ka viņas šķīst utml.

Jautājumu var sadalīt:
1. kāda ir Latvijā iegūto dolomīta šķembu kvalitāte (cietība), cik % no šķembām berot skanīgi grab, cik - dobji būkšķ kā krīta gabali. Pēdējās arī ātrāk izšķīdīs, kas tomēr nenozīmē, ka arī tās nevarētu lietot. Var pameklēt infu par Euro-ukazu Latvijas šķembas neizmantot par EuroNaudām remontētos ceļos un ukaza atcēluma argumentus "krīzes" gados.
2. Ja par labu ir atzīts gan "rubble trench foundation", gan betona lenta, vai nevar būt kaut kas pa vidu, tipa, vājš betons? Gan jau, ka var. Cita lieta, ka jebkas jaukts bumbierī būs izturīgāks par jauktu tranšejā.

Papētīju šķembas - tās drīzaķ skan, nekā būkšķ. Par šķišanu. Vai var šķīst, ja sajauc kopā ar javu?

Jādomā, ka kaut kamā ietērpts šķīstu mazāk, ja tāds risks vispār pastāv.
Reāli par dolomīta izšķīšanu dažos gados esmu lasījis tikai pielietojot infiltrācijas laukā. Vai nevar būt tā, ka anaerobs notekūdens varētu būt pat skābs un ķīmiski šķīdināt dolomītu? OH no H atšķiras ar O, kas anaerobam procesam taču ir "piegriezts"...

Ir šķembas un šķembas - puse iebraucamā ceļa man ir no vienām, otra - no citām. Pirmās ir 4 gados pārvērtušās par mālainu putru bez nevienas cietas dolomīta paliekas - ar lāpstu rokot kā blīvs māls. Otras pēc 3 gadiem ir apmēram tādas pašas, kā uzbēršanas dienā. Sliktās nezinu, no kurienes, kaut kur no Dugavas krastiem - tur esot principā slikts dolomīts. Otrās zinu točno - no kalnciema karjera - pēc skata tādas rozīgas, pirmās bija blāvi baltas. Cietās tiešām skan kā akmeņi berot, švakās būkšķ.
Par notekūdeņiem točno nezinu, bet skābe drīzāk būtu aerobās noārdīšnās galaprodukts. Anaerobi, piemēram, raudzējot brāgu - no organikas rodas spirti (metanols, etanols utt), bet ja to pašu etilspirrtu jau citu baciļu klātbūtnē aerobi oksidē - sanāk etiķskābe (vīns arī, ja dabū gaisu - saskābst). Neizslēdu, ka arī daudzos anaerobajos procesos rodas skābes, bet tā kā ikdienā lietojam veļas pulverus uc ķīmiju, kas pa lielam ir bāzziska, domāju, pH varētu būt apmēram neitrāls vai pat bāzzisks. Starp citu interesanti - varu pamērīt kāds pH ir no manas kaku akas iznākošajam smirdūdentiņam. Par neorganiskajām skābēm runājot - nu tur neviens O to H par OH nepataisīs.

- Lieti betona pamati ir lētāki.
+ šādus pamatus var ātrāk izveidot un lietot. jāievēro, ka pamatnei ir jābūt stabilai, noblietētai un platai.

Ja 1/2 no kopējā lentas (līdz 2/3 no apakšzemes) augstuma iespējams aizstāt ar šķembu tranšeju, tas noteikti būs ievērojami lētāk kā viss no lieta betona.
[www.failiem.lv]

Šķembas ļoti līdzīgas Vienstāva bildē - noņemtas no vecā ceļa pildījuma pilsētā.

Man gan nekad tā īsti nav bijis skaidrs, kāda ir starpība, vai tas betona slānis spiež uz šķembām, vai uz, piemēram, smiltīm - grāvīša grunts nestspēja jau no tā nepalielinās.

mana doma bija citāda - šķembas iemaisīt betonā un taisīt tā saucamos pildbetona pamatus visā pamatu augstumā. Vai arī nemaisīt, bet sabērt jau ielietā betonā, tad atkal kārtu betona, tad šķembas, lai strap šķembām, protams, ir betons

Šķembas jāpieskalo ar smiltīm, kas manā bildē nav redzams - šķiet, Jāņa blogā spriedām, ka daba nemīl tukšumu...
Ivars Brinkmanis teiktu, ka aizbērums jāveic ar optimālu granulometrisko sastāvu. Rupjas šķembas pat bez pildījuma manuprāt būtu noturīgākas par sausām vai slapjām smiltīm (smilšu ceļš ir "ciets" tikai šaurā mitruma diapazonā).
Savukārt pildbetons man asociējas ar akmeņiem 10+ cm diametrā, kādus nevar malt transportbetona bumbierī. Pildbetonu var gatavot pats uz vietas vai sagatavot nedaudz nomazgātus akmeņus gadījumam, ja atvestā transportbetona izrādās bišķi par maz. Ja Tu domā būtiski samazināt pasūtāma betona apjomu, nestādos priekšā, cik talcinieku-akmeņmetēju vajadzēs, lai stundas laikā visu optimāli sapildītu.