Labvakar!

Kurš varētu būt izturīgs, ilgmūžīgs un estētisks jumta segums koka ēkai, kas atrodas tuvu pie jūras?

1.niedru
2.betona daktiņu

Vēl spiedienimpregnētie dēlīši arī nav slikti, ir arī Latvijā ražotie, protams, tik ilgi kā dakstiņi droši, ka nestāvēs, bet gadi 50 būs, ja neļaus apsūnot.

Ruukki Classic profils.
[www.ruukki.lv]

Savulaik nolēmu pirtij pamēģināt niedru jumtu:
[www.failiem.lv]
Vispār liktos gandrīz ideāls segums. Tomēr jau pašā sākumā likās dīvaini, ka salmi turas piespiesti aiz tievā gala, līdz šopavasar līdz ar sniegu gabals seguma tiešām pabrauca lejup pa centimetriem 7:

Varbūt iespējams salmus likt ar tievajiem galiem lejup? Var ar kautko (kaļķi?) ķepēt kopā pret slīdēšanu?

Skaidām nav vainas, tomēr diezgan skaidrs, ka pēc gadiem 20-30 tās būs jāmaina.

Dažiem, piemēram man, varētu būt iebildumi (vai vismaz aizspriedumi) pret metālus saturošiem jumtiem. Ja dažādu frekvenču elektromagnētisko lauku mazināšana varētu būt OK, tad pastāv viedoklis, ka elektriskā
[en.wikipedia.org]
un zemes pastāvīgā magnētiskā
[en.wikipedia.org]
lauku ekranēšana vai pat tikai kropļošana nenākot dzīvām būtnēm par labu.

Vēl vismaz 2 ēkas man varētu būt priekšā, apsveru, vai jumta segums nevarētu būt bebrastes dakstiņi.

Nu šogad sniegs bija īpašs - pakusa, sasala, iesala visur kur varēja un visu, ko varēja, arī nolauza. Man visi mazie krūmiņi ir kaputt, sieta žogs pamatīgi jālabo utt. Nav brīnums, ka salmos tas iesala un ar savu milzīgo svaru tos pavilka ārā. Ja jau kaimiņam metinātais dārgais zaļais siets ir salocīts līku līks, tad salmus paplūkāt nu nav problēma.
Es savulaik savai koka būdelei arī gribēju kaut ko dakstiņveidīgu, bet čoms arhitekts, kas itin labi saprot no dizaina un ir pat ļoti pieprasīts uz šito štelli, mani nolika līdz ar zemi sakot, ka lai nu kas, bet dakstiņi koka ēkai nepiestāvot pilnīgi un galīgi nemaz. Viņš mani pierunāja likt Classic bleķi un tagad es viņam par to saku paldies. Protams, par gaumi nestrīdas, bet tomēr dažiem tas funktiers uz to, kas izskatās vai neizskatās labi ir lielāks kā citiem.

Māla dakstiņi ;-)
Ir pieejami arī klinkera nevs vienk. keramika

+ māla dakstiņi nāktu par labu koka ēkai dēļ sava smaguma.

domāju, ka šajā gadījumā ir jāņem vērā jūras tuvums. Stiprā vējā sāļais jūras ūdens tiek tālu iekšzemē. Pavaicājiet liepājniekiem kādas izskatās logu rūtis pēc vētras. Vai sāļais ūdens nav papildus problēma bleķa jumtam?

Interesanti gan, kā jumta smagums varētu nākt par labu koka ēkai? Parasti konstrukcijās no lieka smaguma kāreiz cenšas izvairīties. Guļbūves, lūdzu, nejaukt iekšā.
Ja liek dakstiņus, tad tie jāliek pareizi, kā tos liek visur vecajā Eiropā jau gadu desmitiem, ja ne simtiem, nevis kā pie mums pieņemts - lielākajā daļā veco valstu būvnormatīvos ir obligāta prasība zem dakstiņu jumta ierīkot pilnībā ūdensnecaurlaidīgu apakšklāju. Tas tāpēc, ka stipra lietus+vēja un smalka sniega gadījumā ūdens tiek zem daktiņiem, ka maz neliekas. Skandināvijā standarts ir spundētu collīgo dēļu klājs (nu varētu aizvietot ar OSB, jo collīgie spundētie pie mums nekad nav eksistējuši) un virsū kausējamais ruberoīds, neesmu pārliecināts vai 1 vai 2 kārtās. Tad virsū latas un dakstiņi. Nevar viņus likt kā pie mums pieņemts - spāres, plēve, latas un krāmē dakstiņus - tas ir tehnoloģiski pilnīgi nepareizi un ilgi no tāda jumta nekādas jēgas nebūs, jo plēve agri vai vēlu var saplīst un tad jumts reāli tecēs. Dakstiņi vien neskaitās pietiekošs segums.
Pie mums tādas netirgo, bet Spānijā standarta risinājums pat pie viņu lietajiem dz. betona jumtiem ir plakano Onduline lokšņu segums, vai plakanais bezazbesta šīferis, tad dakstiņi.
Ja par bleķi un sāli, Ruukki ir cinkots bleķis, kas pārklāts ar polimērkrāsu. Pabraukājam pa mūsu veco labo Kāpu ielu (lai gan tagad tur no oriģinālapbūves gandrīz nekas nav palicis) un papētam, kādi tur visām mājām ir jumti. Es tur nevienu dakstiņu jumtu lāgā tā arī neesmu redzējis. Jūrmalā lielākajai daļai vasarnīcu, arī pirmajā kāpu rindā, visām bija locītie bleķa jumti. Un neizskatās, ka tur kas būtu baisi sarūsējis.
Pat kuģus taisa no bleķa, pie tam ne no cinkotā - no melnā, gan regulāri pārkrāso.

Par spīti lielajam mitrumam, jūras (nevis līča) malā vismaz man nav krituši acīs trupējuši koki. Iedomājos 2 iemeslus:
1) sēnēm nepatīk vējš (arī mitrs vējš);
2) aerosols satur nedaudz sāli.

Tā kā manas dzimtās mājas, celtas 30-ajos, bija koka stāvbūve ar betona dakstiņu jumtu, atļaušos pasmaidīt par augstāk minētā čoma arhitekta izteikto viedokli. Pie tam, bēniņos bija tikai latojums un nekādas kupenas, kur nu vēl slapjumus (kādreiz kāds vēja norauts vai sadauzīts dakstiņs neskaitās, to tāpat operatīvi nomainīja) neatceros manījis.

Niedru izslīdēšanu it kā varētu izskaidrot ar leduskluča izveidošanos kūlītī, tomēr vairāk liekas, ka pie vainas nedaudz nepareiza likšanas tehnoloģija un varbūt palīkas roķeles licējiem. Niedres, protams, liek ar tievgali uz augšu.

Slogotām koka konstrukcijām (līdzīgi kā koka pārsegumiem) ir atstāta mazāka iespēja padoties vēja, lietus, dažādām svara etc slodzēm. Daudz var panākt jau ar konstrukciju masivitāti vien, bet papildus samērīgs slogojums var padarīt to lietu vēl stabilāku. Tām pašām Jūrmalas koka būvēm pārsegumos ir šlaga un smiltis. Protams neiet runa par amerikāņu kartona "mājām".

MAN neliels jautājums par konstrukciju Betona dakstiņu jumtam ar 45 gradu slipumu.
tātad uz spāres liekam elpojošu plēvi ko piestiprinam ar LATU pie spāres,tad uz tās LATAS liekam 50x50latas uz kā sedinām dakstiņu.
jautājums ir cik īsti biezām ir jābūt LATĀM kas nostiprina plevi vai kā kalpo kā vēdināšana.
saka ka pietiek apm 27mm(colla),ir kas saka ka jāliek biezāks izmērs lai labāka ventilācija un ir dzirdēti gadījumi ka vispār neliek to latu ,kā tad īsti ir,ko iesakāt?

parasti liek collīgo un pa virsu 50x50 uz kā krāmē dakstiņu, vēdināšanai tukšums tur ir atliektiem galiem.

PS. piemeram Monier lapā ir diezgan skaidra instrukcija kā likt dakstiņu.

Tie Monier ir franči, interesanti, tajā pašā Francijā dakstiņu jumtam ir obligāts ūdensnecaurlaidīgs zemsegums, Skandināvijā arī. Pie mums, kā vienmēr, viss ir pareizāk. Dakstiņi laiž cauri stipru lietu ar vēju un smalku sniegu. Zviedri liek tā - OSB vai spundēto dēļu klājs - virsū kausējamais vai līmējamais ruberoīds, tad latas, virsū dakstiņi.
Par plēvi - neaizmirsti, ka to nedrīkst nostiept, tā obligāti jāliek ar vēderu starp katru spāri. Dakstiņi paši ir neblīvs segums, līdz ar to tās ventilācijas latas varētu vispār nelikt, svarīgi tas ir tikai pilnīgi hermētiskiem un tvaiknecaurlaidīgiem segumiem - a ļa bleķis. Bet ja sev, labāk uzlikt, lai ja kaut kur kas tek, lai var notecēt, lai nebremzējas gar latām. Tās līstes, domāju, vairāk par collu neliek nekad, parasti vēl plānākas.
Par koka konstrukciju slogošanu atļaušos pasmaidīt - ko ir vieglāk apgāzt - pilnu mucu ar ūdeni, kas nolikta uz zemes, vai tukšu mucu, kas pieskrūvēta pie zemes? Ar konstrukcijām ir tāpat - ja viss ir pareizi un pietiekoši- ar rezervi nostiprināts, tad nekāda slogošana nav vajadzīga - visu nosaka noraušanas/izraušanas spēks. Ja tas 1 naglai ir lielāks kā dažu smagu detaļu svars, tad tas būs stiprāks. Koka konstrukcijām no liekā svara vajag izvairīties. Un kāpēc amerikāņu mājas vējā aiznes - ne jau viegluma dēļ, bet, manuprāt, to pašu nepietiekamo stiprinājumu dēļ. Vismaz tāds iespaids radās noskatoties Larry Haun framing filmas. Tur, kur zviedri liek leņķus un izmanto enkurnaglas, amerikāņi iztiek ar pāris slīpi iedzītām naglām.

Biršs arī māca likt ja ne ruberoīdu, tad kautkādu neko necaurlaidīgu plēvi zem no gabaliem saliktiem segumiem. Es gan tās obligātai vajadzībai noticētu tikai, ja pats savām acīm reiz ieraudzītu pieputinātus bēniņus.
Slogošanu atbalstu guļbūvēm dēļ hermētiskuma. Man pēdējās 2 ziemās, kad uz jumta gulēja metrīgas kupenas, bija siltāk kā iepriekšējās 2 globālsiltajās ziemās.

Iespējams, aaa, ka neesi līdz galam izpratis slogošanas būtību, jo neba nu stiprinājumu pēc tā nepieciešama.

Ja slogošanas jēga ir aizspiest guļbaļķu mājā šķirbas ciet, tad saprotu gana labi, bet kāpēc būtu jāslogo, piemēram, koka karkasa māja - jei bogu nesaprotu.

Varbūt, lai mazāk dreb, kad aizcērt durvis? (pat mani padsmit 20 cm biezie baļķēni notrīc).