Diemžāl pie grunts izpētes zem 1/2 no plānotās mājas laukuma tika konstatēts plūstošs māls un tāpēc lentveida pamati neder. Arī plātņveida (panna) neder. Pamati jātaisa no aptuveni 3m gariem dzelzbetona stabiem, kas atdursies pret mālu (ar dolomīta šķembām). Ēka - 2-stāvu, putubetons, pirmajam stāvam dzelzbetona pārseguma paneļi. Paši stabi būs 40 cm diametrā ar armējumu. Zinu, ka pamatus parasti lej no B15 vai B20 markas betona. Vai B20 markas betons derēs arī šiem pamatu stabiem, jo uz vienu stabu noteikti būs ievērojami lielāks svars kā būtu uz tādu pašu laukuma vienību lentveida vai plātņveida pamatiem? Varbūt vajag B25?

"plūstošā" gadījumā nav smilts?
Ja tā, apsver "grodpāļu" variantu:
[www.building.lv]

Nē. Pasūtīju pat ģeologu. Tas ir plūstošs māls. Pats paraku ar lāpstu - tas noteikti ir māls.

B25 kā minimums - nu nav tā cenas starpība tāda, lai tur kaut ko eksperimentētu. Tad labāk uzliec tualetē ķīniešu krānu un tādā veidā ietaupi naudu, netaupi tur, kur nevajag taupīt. Zviedri pamatos vispār zem B25 nelej - nav svarīgi - panna, vai katls, pie tam tas ir viņu B25 ar granīta šķembām, kas droši vien atbilst kaut kādam mūsu B40. Par skrūvpāļiem neesi interesējies?

Izklausās pēc fantastikas vai vismaz būvniecībai nepiemērotas vietas:
[www.google.com]
Varbūt apstaigā vairākus inženierģeoloģijas specus?
Kādos gadījumos tāds brīnums veidojas? Kad raku aku, pat turpat virs ūdeni nesošā irdenā smilts un dolomīta gabalu slāņa māls bija ciets. Plūstoša smilts, kamēr ierobežota, stāv uz vietas, bet caur to var pārvietoties ūdens.
Varbūt virsējais māls ir vienkārši pārāk mīksts?
Cik pēc Tava stāstītā var saprast, nestspēju noteiks tā otrā (cietā?) māla (pret ko Tu gribi atdurt stabus), nevis betona, īpašības. Jebkurā gadījumā metrīga groda dibens izturēs lielāku spiedienu par tāda izmēra betona kluci, ko apzīmē ar vārdu "stabs". No otras puses, tievs stabs varētu vieglāk tikt galā ar "straumē nostāvēt ir jāmāk" ;)

nav nekāda fantastika. Pa virspusē ir plastisks māls 1m slānis, tad nāk plūstošs māls 1m slānis un tad atkal plastisks māls (ar dolomīta šķembām) 1m un tad sadēdējis dolomīts. Ja nebūtu tā plūstošā māla, būtu cēlis lentveida pamatus. Nu stabu risinājums - viss normāli, tas nāk no būvspeciālista, bet tagad, kad nonākts līdz tehniskai realizācijai, interesē betona marka, ko izvēlēties tādiem stabiem.

Painteresējos par skrūvjpāļiem. Pēc aplēsēm sanāk dārgāk.

Arī markai tad būtu jābūt norādītai projektā, kā jau aaaa minēja, lielas atšķirības cenā nav.
Bet kā Tu tehniski domā ieliet caur to šķidro mālu?

Pie Ulmaņa gatves Depo ceļ gājēju tiltiņu - tur kā reiz taisa stabveida pamatus. Milzīgs agregāts urbj zemē resnus caurumus - tad bāž iekšā kolonnu armatūru - gatavas metinātas armatūras caurules, pa virsu lej betonu, cik saprotu, liet sāk no apakšas - iebāž nbumbiersnuķi un lej, vibrē utt. Nezinu gan, vai zemē atstāj kaut kādu cauruļveidīgu veidni - domāju, ka jā, citādi gruntsūdens un smiltis to caumuru aibloķētu momentā.
Es gan plūstošā māla esamību apšaubu par visiem 99.999%, man liekas, tas tavs ģeologs ir salasījies kaut kādus gudrus žurnālus. Tiešām pieaicini citu ģeologu un uztaisi analīzi vēlreiz. Nu tīri intuitīvi tāds plūstošs māls man izklausās pēc pilnīga fufeļa. Interesanti, kur gan tie pamati varētu palikt, ja 1.2m dziļumā iebetonēsi normālu pēdu, lentveida pamatus un lieta darīta - man domāt viss, ja vien nav kūdra, māju spēj nest bez problēmām. Plūstošs tas māls varbūt ir tad, ja viņu atrok un skalo ar ūdeni, resp., imam ir uz kurieni aizplūst - ja tas no visām pusēm ir apspiests ar citu mālu, nu kur tad viņš paliks? Kas, nogrims tā māja? Nu jei bogu fantastika.

Māja tika projektēta pirms ģeoloģiskās izpētes un projekts arī apstiprināts. Ģeoloģiskā izpēte tika veikta redzot situāciju pēc augsnes kārtas noņemšanas. Nav pamata apšaubīt ne ģeologa kompetenci ne ieteikto stabveida pamatu risinājumu. Uzdevu, manuprāt vienkāršu jautājumu pieredzējušiem cilvēkiem. Lūdzu tos, kas nevar atbildēt pēc būtības - nepiesārņot ēteru.

Ar ģeoloģiskās izpētes atskaiti (tajā jābūt tā māla, kurā uzskata par iespējamu atdurt stabus, cietības skaitliskam raksturojumam paskālos vtml) aizstaigā pie sava projekta būvkonstruktora.

No teorijas diez vai pastāv plūstošs māls. Virskārtā noteikti ir māls, bet zemāk varētu būt smilšmāls vai mālsmilts, kas ir piesātināts ar ūdeni, zemāk ir dolomīts, kur parasti plaisās noteikti ir ūdens. Ja dolomīts ir tikai 2m dziļumā, tad var būvēt gan parastus stabveida pamatus gan lentveida. Vienkārši šogad ir bijusi ļoti ar sniegu bagāta vasara un līdz ar to ir augsts gruntsūdens līmenis. Augstā gruntūdens līmeņa dēļ māls, kad samirkst, parasti būvbedrē izskalojas un apgrūtina būvbedres rakšanu, tomēr jau pēc mēneša noteikti būvbedre būs sausa. Ja raksi pamatus Augustā, tad problēmu nebūs. VAr protams arī mocīties ar grunsūdens atsūknēšanu, bet jeb kurā gadījumā šāda pamatne ir pietiekami stabila un ēkai nebūtu jāsēžas. Galvenais pamatiem jābūt dziļākiem par sasalšanas robežu, lai māls pamatus neizcilātu.