Nu jā-diezgan jaudīga starpība...Vēl jo vairāk,ja taisās zem jumta likt kaut ko līdzvērtīgu Maximas noliktavai:) Ai-gan jau ar 0,5mm pietiek-kur tad šis liksies-zīles jau točna izturēs:)

Ruukki un Krievijas ražojuma pēc specenes identiski bleķi nav pat salīdzināmi. Visa sāls ir cinkojuma un krāsojuma kvalitātē.

shimkus Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sveiki visiem.
> Vēlētos dzirdēt no jums atsauksmes par
> dažādiem jumta segumiem. Ceļu māju un esmu
> jumta seguma izvēles priekšā, ražotāji un
> izplatītāji katrs par savu produktu izsakās
> ļoti labi, bet kā ir reālajā dzīve ej nu
> sazin. Mani neinteresē jumta seguma svars vai
> cena, bet interesē ekspluatācijas īpašības
> t.i. cik skaļš, izturīgs cik bieži
> jāpārkrāso jumta segums.


Bitumena šindeļi ir labs variants - kluss, izturīgs (no zīlēm nebaidās) un arī jāpārkrāso nav vispār.

Cilvēki, vai tad patiešām šajā forumā nav neviena kura mājai nav metāla jumta?

Kāds pamats domāt, ka tieši šobrīd kāds uzrakstīs ko neredzētu/nedzirdētu?
[www.building.lv]

Man ir bezazbesta šīferis. Aukstie bēniņi, plēve novilkta tikai pašā apakšā pie jumta malas, mājai tikai daži gadi, līdz ar to domāju, ka par visādām tur ilgmūžībām utml lietām šobrīd vēl nav korekti spriest.

Cilvekam bija metals zem ozola bet nomainiija uz limejamo gumiju
Bet tas bija sen un nesiltinats pienjemu

3 gadus uz 45 grādu jumta stāv bitumena šindelis. Problēmas nav novērotas. Cik atceros, konstrukcija bija: sijas, pretvēja plēve, latojums, OSB, pa perimetru ruberoīds, tad šindeļi.

Lielākas problēmas par zīļu radīto troksni būs ūdens novadīšana. Ja plata pārkare un notekas nelieto, tad viss kārtībā. Tikko būs notekas, tā pa jumtu vien nāksies dzīvot. kas tās zīles no turienes regulāri vilks ārā? Lapas ozolam arī parasti nekrīt pa vienai, bet pa čemuriņam, kopā ar gabaliņu koksnes. Tā kā viņas vēl trūd 3X lēnāk, kā citu koku lapas, aizdambējumi garantēti. No aizdambējumiem savukārt ūdens tecēšana gar konstrukcijām, utt. Tā kā pie reizes iesaku padomāt arī šinī aspektā.

Ja gribi ātri un lēti - pāris dienās, vai dienā jumtu uzklāt, tad met virsū skārdu, profilētās loksnes visā jumta spāres garumā. Bet ja gribi vislabāko/greznāko jumtu, tad liec dakstus. lētākie daksti maksā apmēram kā skārds, bet darbs gruntīgāks, ja pašrocīgi taisa, tad var atļauties sev par prieku arī vairāk pastrādāt. ja jāmaksā strādniekiem, tad prieka mazāk.

viļņotais šīferis ir ok jumts, bet grūtāk un ilgāks darbs, kā skārdu sedzot.

bitumena šindeļiem neredzu jēgu ne no ekonomiskā, nedz funcionālā, nedz ekoloģiskā viedokļa, vienīgi dizains - ja nu ļoti ļoti iepatīkas tie krāsainie musturi un raibumi.

ruļļveida segumi ir ok, bet uz stāviem jumtiem tos nav laime līmēt. Lēti un labi ir pie lēzeniem jumtiem.

varu padalīties ar iespaidiem par betona dakstu jumta klāšanu, skat. linku:
[]

protams - bitumena dakstiņš ir piemērots izliektiem un apaļiem jumtiem.

kas vēl tāds labs - niedru jumti, salmu jumti, velēnu un zaļie jumti, dabiskais šīferis, koka skaidas un šindeļi, koka dēļu jumti, polietelēna plēves jumti, utt utt.

Ansis Liepa
Karogus no šīfera lipināji?:)

Dakstiņu jumtam tiešām jāparedz stiprākas konstrukcijas, min slīpums ir 30grādi. Un ja tomēr liec piem.dakstiņu jumtu ņēm vērā, ka to jāliek paralēli abās jumta pusēs, jo atšķirībā no metāla tas ir ļoti smags un montējot vienu pusi vispirms - koka konstrukcija var sašķiebties.
Bet visp. laukos mums ir dakstiņu jumts aptuveni 80 gadus jau, pie mājas aug liel goba, jumts netek vēl jo projām taču, gobas pusē visa māja ir mitrāka, jumtam ir sūnu kunkuļu pārklājums. No kokiem brīvajā pusē, jo projām glīts oranžs un saus dakstiņu jumts.

[ermi.delfi.lv]

Ja runa iet par jumta tādām īpašībām kā -ilgmūžība tad viennozīmīgi tie ikdienas patērētājam ir masīvo dakstiņu - māla vai betona seguma jumti. Ilgmūzīgi ir vara skārda vai titān-cinka segumi, bet tie ir ļoti slikti ugunsnelaimju gadījumos, piemēram Cesvaines pils jumts pilnībā nodega tikai tapēc, ka tam bija vienots metāla seguma jumts - metāls pret uguni veido tādu, kā pannu, kur bēniņos uguns plosās tikmēr, kamēr tam ir ko sadedzināt. Ar gabalseguma jumtiem - dakstiņi vai šīfera plāksnēm tas nekad nenotiktu. Ja runa par apsūnošanu, tad apsūno visa tipa jumti, kur sūnas vieglāk tīrīt no metāla, bet vissliktākie ir bitumena plāksnīšu līmējamie jumti. Jumta pašsvaram tik izšķirošas nozīmes uz konstrukciju nav, jo lai izveidotu kvalitatīvu savietotā jumta pīrāgu pašsvaram jābūt vismaz 100..150kg/m2, tas ir ņemot vērā siltuma inerces ietekmi vasarā uz bēniņos izvietotajām telpām.
Taču daudz kas atkarīgs no arhitekta un AP vēlmēm. Ja arhitekts jums uzspiež jumtu ar daudz sīkām plaknēm, tad bezšaubām ērtākais ir bitumena plāksnīšu jumts, manuprāt tas ir sliktas arhitektūras piemērs. Arī AP uzdevumā, cik zinu uz to ir ķerta Jūrmalas pilsētas AP, tiek viennozīmīgi definēts, ka jāizmanto gluda seguma jumti - tad tādi ir skārds vai bitumena plāksnes.
Pēcvārdā - ja es varētu ko palīdzēt, tad liktu māla dakstiņa segumu.