Nekādi nevaru saprast vai projektā paredzētā pamatu pēda lentveida pamatiem (visticamāk tipveida mezgls) tiešām ir nepieciešama. Māja paredzēta vienstāva ar mansardu, sienas no gāzbetona blokiem. Grunts - mālsmilts.

Cik zinu, bez grunts veida skatās arī tās nestspēju paskālos vtml. Diez vai netaisot pēdu daudz var ieekonomēt.

Ar pēdu drošāk. Pat tad, ja visi aprēķini rāda, ka var iztikt bez, bet cik nu Latvijā tādu vietu (klinšu mums nav, tik vien kā kāds dolomīts apakšā).

Protams, ar koka karkasa namiņiem viss ir vienkāršāk.

Cik esmu atradis literatūrā, tad mālsmiltij nestspēja ir robežās no 0.2-0.3 MPa
Rēkinot ēkas svaru un spiedienu uz grunti man sanāk max 0.09MPa, turklāt gandrīz pusi no šī spiediena veido pati monolītā pamatu lenta.
Cenu starpība izbūvē varētu būt +/- 1000 LVL, kas varbūt arī nav parāk liela ekonomija, tikai nesaprotu vai ir vērts parmaksāt par ~2~3 rezerves palielināšanu uz vēl lielāku.

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Cik zinu, bez grunts veida skatās arī tās
> nestspēju paskālos vtml. Diez vai netaisot pēdu
> daudz var ieekonomēt.

Ja vien nav speciālista izstrādāts pamatu projekts izmantojot svaigākos ģeoloģiskās izpētes būvlaukumā datus, tad brīdī, kad "aizpeld" viens ēkas stūris, tūkstoš lašu ekonomija vairs neliekas tā vērta, lai nebūtu laicīgi nodrošinājies 2-3x.

Mīļie cilvēki. Pēdu vari taisīt cik stipru vēlies, bet, ja netiks nodrošināta lietus ūdens aizvade no mājas, tad nepalīdzēs arī tipveida mezgls ar paplašināto pēdu. tad varbūt vienkāršāk ir nodrošināt mājas papildu stingrību stiegrojot mūri.

Jautājums par pamatu pēdu ir vecs kā pasaule.

Projektējot savu māju arī ar to saskāros. Laikam jau vienīgais sakarīgais veids ir apmēram izrēķināt mājas svaru, pamatu atbalsta laukumu un salīdzināt to ar potenciālo grunts nestspēju. Piemērojot rezervi piemēram 3x.

Es savai mājai (1 stāvs, ytong bloki) izrēķināju ka mājas slodze uz grunti izbūvējot 30 cm platus pamatus būs apmēram 0.3 kg/cm2. Grunts ir smilts, potenciāli slapja. Pēc man pieejamiem datiem šāda grunts nestspēja ir vismaz 1 kg/cm2 (Var arī paskālos rēķināt) Līdz ar to ir nodrošināta vairāk kā 3x rezerve un pamatu pēda nav nepieciešama. Vairāki paziņas būvējot mājas arī atteicās no pēdas, kaut arī projektā tā bija paredzēta. Un nekādu problēmu!


(1000 ls it kā nav daudz, bet ja mājas būvniecībā dzīvo pēc principa, ka 1000 ls sīkums, tad beigās cipars krietni vien pieaug....)

Ļoti vienkārši.
Ja liek pēdu, tad pamatiem var krāmēt virsū māju uzreiz. Ja pēdu neliek, tad pamatus nostādina - ieteicamais divas ziemas. Pēda dod stabilitāti ar ļoti mazu nosēšanos vai pat bez tās. Kaut gan nebūs korekti apgalvot, ka nevieni pamati, lai arī cik nostādināti, negrimst. Jautājums ir cik grimst. Gribi būvēt bez pēdas un bez nostādināšanas - rēķinies agri vai vēlu parādīsies sekas.
Komunistu laika līvānnieces ir ideāls pierādījums. Apkrāmē vēl ar ķieģeļiem un pēc tam no iekšās dīvainā kārtā parādās 5cm spraugas.

Nu man ļoti līdzīga situācija, pamati 30cm, sienas gāzbetons. Vienīgi nesaprotu kur Tev tik maza slodze pēc aprēķiniem sanāca - pati pamatu lenta jau dod kādus 0.4 kg/cm2 un tad japluso klāt vel pati māja....

Ronalds_ Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jautājums par pamatu pēdu ir vecs kā pasaule.
>
> Projektējot savu māju arī ar to saskāros.
> Laikam jau vienīgais sakarīgais veids ir
> apmēram izrēķināt mājas svaru, pamatu
> atbalsta laukumu un salīdzināt to ar potenciālo
> grunts nestspēju. Piemērojot rezervi piemēram
> 3x.
>
> Es savai mājai (1 stāvs, ytong bloki)
> izrēķināju ka mājas slodze uz grunti
> izbūvējot 30 cm platus pamatus būs apmēram 0.3
> kg/cm2. Grunts ir smilts, potenciāli slapja. Pēc
> man pieejamiem datiem šāda grunts nestspēja ir
> vismaz 1 kg/cm2 (Var arī paskālos rēķināt)
> Līdz ar to ir nodrošināta vairāk kā 3x
> rezerve un pamatu pēda nav nepieciešama.
> Vairāki paziņas būvējot mājas arī atteicās
> no pēdas, kaut arī projektā tā bija
> paredzēta. Un nekādu problēmu!
>
>
> (1000 ls it kā nav daudz, bet ja mājas
> būvniecībā dzīvo pēc principa, ka 1000 ls
> sīkums, tad beigās cipars krietni vien
> pieaug....)

Tātad 1.stāvu mājas ar mansardu slodzes aplēse uz pamatni sienas tekošajam metram.
1.stāva grīdas slodze uz pamatus tiešā veidā nenoslogo, ja vien projektā nav ieteikts 'absurdais' risinājums ar monolītu stiegrotu grīdas plātni, kas balstās uz pamatiem.
Aplēse tiek pie'memts, ka ēkai ir divi laidumi, kur ir vidējā nesošā siena vai stabi. Laidums pieņemts 6m asīs.
Tātad ārsienas pamatu slogo puse no pārseguma laiduma ~3m un apmēram 4,5m jumta konstrukcijas.
Ārsienas augstums 3+0,6m~3,6m, pamata augstums 0,9m.
Jumta slodze, smags māla dakstiņu segums ar siltinājumu ~100kg/m2... apl. slodze 500kg/m
Projekta tehnoloģiskā slodze dzīvaojamām telpām ~200kg/m2.... 750kg/m
Smags pārsegums, dz/ betona panelis ar smilts bērumu 10cm ~ 450kg/m2...1400kg/m
Siltināta 20cm gāzbetona B5 ārsiena ~ 200kg/m2.....800kg/m
Monolītais pamats 30cm platumā ~ 720kg/m2.... 700kg/m
Tātad kopējā slodze uz 1 tekošo metru būs robežās no 4200.. 4500kg/m
mālsmilts nestspēja ievērojami atkarīga no tā vai tā samirkst vai nē, taču pieņemot 1kg/cm2 nespēju pamata platumam pietiek ar 43cm platu pēdu, ja nestspēja ir 1,5kg/cm2.. pēdas platums vairs 30cm.
Ēkas deformācijas mālsmiltī ievērojami atkarīgas no pamatnes sausuma um lietus ūdens aizvades ātruma, tātad jo sausāka pamatne , jo mazākas deformācijas.

Šie aprēķini ir arī ar iekļautu vienā mājas stūrī tīģeli, podiņkrāsni un 5-durvju skapi ar grāmatām? Ja nē, tad aprēķini ir sunim zem astes.

tb: flīģelis. :))

Tad jau baigā konstrukcija, ka flīģelis tāv uz pamatiem

Neviens neko neteica par pirmo stāvu. :P
Un arī ne flīģelis ir pamata doma tam ko gribēju teikt - mājai uz pamatiem nedrīkst taupīt. Piemēri? Sociālais projekts Ulbrokas/Deglava ielu krustojumā un projekts aiz Mēbeļu Nama. Varbūt kāds nepareizi taisīja? Protams, ka pēc būvinženieru standartā pieņemtiem cipariem. Tas ka tur cilvēki dzīvos gan jau arī aizmirsa ierēķināt.

Vai tad šitik zemu pamatu lentu var likt mālsmiltī? Domāju 1.5m ir minimālais (1.2m + 0.3m visrpamats), attiecīgi mājas otrā pusē, kur ir zemāks sanāk 2m.
Visas pārējās konstrukcijas gan izskatās paņemtas pa maksimumu :)

Par lietusūdeni no jumta protams jādomā kā dabūt no mājas prom.


būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ārsienas augstums 3+0,6m~3,6m, pamata augstums
> 0,9m.

Draugs atver LBN 207-01 “Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes”, kur punktā 2.5 un 6. pielikumā apraksts, kā izvēlēties pamata iestrādes dziļumu atkatībā no ēkas tipa, grunts un klimatiskajiem apstākļiem. Tātad adrese internetā: [www.likumi.lv]

dfn = do(Mt)1/2

Interesanti - kāpec šajā formulā koeficients do (dziļums) ir vismazakais mālam, bet vislielākais rupjdrupu gruntij? Pēc loģikas vajadzētu būt otrādi.
Ja pamatus māju pēc pamatu izbūves pirmajā ziemā neapkurina, tad pamatu dziļumu jārēķina kā neapkurināmām telpam vai tomēr apkurināmām?

Gribētu piebilst, ka tā aptuveni pamatnes nestspēju nav pareizi noteikt, jo tā ir atkarīga no pēdas dziļuma un lieluma- skat. LBN tiem, kas nezin.

Kāpēc absurdais risinājums ar armētu monolīt betona grīdas plāksni ir apsurds?