Sveiki!

Ir nepieciešama pieredzējuša un zinoša cilvēka konsultācija, esmu, tā teikt, radošajā krīzē :)

Zinu, ka te mīt daži gudri cilvēki, varbūt kāds neatteiks padalīties ar padomiem, apskatot objektu dabā.

Ja kāds var palīdzēt, lūdzu atsaukties! Paldies!

Sāc stāstīt :)

1) Tvaiks & Kondensāts

sienas ir no koka plankām vertikālā stāvoklī. šķirbas aizdarītas ar kautkādiem ķērpjiem, sūnām, zvejnieku tīklu paliekām utt. No ārpuses siltināšu ar vati un likšu membrānu, BET kā nodrošināt tvaika izolāciju, ja vēlos interjērā saglabāt šīs jaukās sienas? RELIKĀ man teica lai šuvēs salieku porgumijas desiņas un noeju ar spec hermetiķiem, un pašas plankas nolaižu ar lineļļu - kauko teica par lielmolekulārajiem savienojumiem un hermetisku plēvīti

Gribu zināt, vai tas tiešām būs OK - vai uzpindzelējot lineļļu no ēkas iekšpuses, būs pietiekoša tvaika izolācija

2) Monolītās betona grīdas

plānots taisīt melno grīdu no armēta betona, uz tā hidroizolācija, XPS, Eštrihs

Problēma tāda, ka telpas vidū būs skurstenis, pustonnīgs kamīns un viena nesoša siena

Jautājums - vai to visu varēšu likt vienkārši uz tā eštiha, vai, taisot mello grīdu, vajag apakšā papildus "pēdu"

3) Skurstenis

Labam draugam gandrīz māja nodega, jo neržas dūmvada iekšējais slānis izdega, vate sabira un ārējais slānis kļuva tumši zils. Viņš zvēr pie haizivs vēdera, ka nedrīkst izmantot tērauda skursteņus kopā ar malkas katliem vai jotul kamīnu. Kategoriski iesaka tikai šamota dūmvadus.

Jotul arī iesaka schiedel. Citi saka, ka tā keramika plaisājot un šuves nākot vaļā - iesaka ņeržu vai klasisko mūrēto skursteni. Dilemma - dārgi sanāk visi varianti, godīgi sakot nezinu, ko izvēlēties.

4) Pagrabs zem virtuves un gruntsūdeņi

Vieta zema, bet gribu sausumā turēt zaptes burciņas un kādu kartupeli. Izraku pagrabu dziļāku un iebetonēju plānu pagaidu slāni - nāk ūdens iekšā.

Ko darīt? Ir ideja, ka varētu ieliet sienas no mitrumizturīga šperrbetona, tā lai augšpusē lien laukā armatūras gali, kas vēlāk sajūgtos kopā ar melno grīdu. Ceru, ka apmēram 10 cm biezas sienas varētu to ūdeni noturēt "aiz borta". Pēctam ieliet tādu pašu betonu uz pagraba grīdas. Vēlāk izflīzēt.

Vai tas būtu risinājums?

5) Jumta pārbūve un tērauda jumts

Virs mājas aug lieli ozoli - visiem kaimiņiem jumti vienā sūnā. Arī tiem, kuri šīferi nomainijuši pret Onduline utt. Atleik tikai bleķis - tas ir gluds un nekas klāt neķeras, saulē stundām ilgi izkarst līdz +100 un vairāk grādiem, būs sterils jumts

Problēma tāda, ka pie viena gribu modificēt 2slīpu jumtu, un palielināt 2. stāva apdzīvojamo platību - lai kore paliek, kur viņa ir, bet drusku pacelt mājas ārsienas, faktiski tas nozīmē totāli noraut jumtu, pārtaisīt visas spāres, visu koka konstrukciju, un uzlikt jumta segumu. Tālāk visu iekonservēt, kamēr būs vairāk naudas, lai turpinātu.

Tas nu nav darbiņš vienam, vajag kādu normālu nelielu brigādīti, kas spētu to paveikt.

Īsumā viss, ned nogalē būšu objektā, tad ielikšu kādu bildi ilustrācijai, lai interesantāka foruma sadaļa :)

Jā, liels darbs priekšā. Iekomentēšu par pagrabu - ja vēlies sausu un ērtu, vienīgais ceļš ir izbūvēt ūdens drenāžu, nesen biju pagrabā ar 10cm betona grīdu, kas izveidojusi skaistu vēderu, apakšā skan tukšums. Pats šogad ieraku drenāžu, varbūt paspēšu vēl uzbūvēt sienas, bet grīdu un jumtu nākošā gadā.

Tava ideja arī nav peļama, bet tas prasa labu armēšanu, augstas stiprības betonu, ģeotekstīlu, kas domāts hidroizolācijai u.t.t. - jāizbetonē baseins, kas nelaiž iekšā ūdeni, kas prasītu arī profesionālu izpildījumu.

Kāpēc tu domā, ka Tev vispār vajag tvaika barjeru:
a) taisi otrpus minerālvatei vēl labāk (5 x labāk) vēdināmu un LBN 002-01 25.p. kritērijs būs izpildīts;
b) siltini ar higroskopisku siltumizolāciju un varēsi ne par ko neuztraukties.

Priekš pagraba noskaidro zemāko līmeni, līdz kādam varēsi nomeliorēt, un tādā arī taisi, labāk atstatu no mājas.

Nesaprotu, kādā sakarā Tu baidies par šamotu. Apaļās caurules ir plānākas par četrkantainajām, taču aplis ir konstruktīvi noturīgāks. Apaļā caurule (tipa leier.pl) būs vismaz pusotru cm bieza. Tai pat laikā ražo pat 4 mm biezu keramiku (TonaStar).

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kāpēc tu domā, ka Tev vispār vajag tvaika
> barjeru:
> a) taisi otrpus minerālvatei vēl labāk (5 x
> labāk) vēdināmu un LBN 002-01 25.p. kritērijs
> būs izpildīts;
> b) siltini ar higroskopisku siltumizolāciju un
> varēsi ne par ko neuztraukties.
>
> Priekš pagraba noskaidro zemāko līmeni, līdz
> kādam varēsi nomeliorēt, un tādā arī taisi,
> labāk atstatu no mājas.
>
> Nesaprotu, kādā sakarā Tu baidies par šamotu.
> Apaļās caurules ir plānākas par
> četrkantainajām, taču aplis ir konstruktīvi
> noturīgāks. Apaļā caurule (tipa leier.pl) būs
> vismaz pusotru cm bieza. Tai pat laikā ražo pat
> 4 mm biezu keramiku (TonaStar).
>

Kādi ir tie varianti? ielikt vati ārpus koka plankām, tad gaisa spraugu un nosedzošo apdari? Tā teikt, lai mitrums, kas no mājas (duša, tējkanna utt)
cauri kokam ieiet vatē, iziet caur to un izvēdinās? Tā?

Higroskopiska siltumizolācija - kas tā būtu? Savilks sevī mitrumu un nekalpos - kāda jēga ziemā no slapja kažoka mugurā?

Man principā nav bail par šamotu, tikai zinu, ka daudzas "šamota" trubas īstenībā ir no māliem, un gribās zināt, vai keramikas trubu resurss tiešām ir 30+ gadi

Domāju, ja Tu aistaisīsi šķirbas tā, lai no iekšpuses nenotiktu konvekcija, ārējo apdari vari taisīt pēc jebkuras tipveida shēmas. Manuprāt labas apdares ir vagonka vai tādi "uzkareņi" (ko laikam sauc par ventilējamām fasādēm).
Ja pie mums būtu tik liels gada vidējais mitrums, kā Tu apraksti, visi koki satrupētu piecos gados. Tomēr pat neapkurināmas koka ēkas ar jumtu pastāv pat ar 3 cipariem rakstāmu gadu skaitu.
Šamots arī ir māli, gan ne kuri katri un īpaši apstrādāti. Cietākais materiāls, ar ko esmu darbojies (neesmu darbojies ar akmeni).

Masīvkokam tvaika caurlaidība ir gandrīz vienāda ar betonu un putuplastu - tātad, tvaika apmaiņa praktiski nenotiek - kas notiek, notiek caur šķirbām. Ja pilnībā nohermetizēsi visas šķirbas - būs lielāks iekštelpu mitrums. Ar to vati gan nezinu - izklausās bīstami. Minerālvates siltinājumam obligāti vajag tvaika barjeru - bet to vajag tipa telpas iekšpusē. Tu taču sienas gribi atstāt redzamas, līdz ar to nekādas plēves nesanāk. Koks mitruma ietekmē ļoti maina izmērus, līdz ar to šķirbas nohermetizēt tā, lai mitrums pa tām netiek ārā ir mission impossible. Likt plēvi virs plankām un pirms vates, tipa plēve ārpusē, bet tas arī tā pavisam pareizi nav - pastāv risks sapūdēt māju - tad jābūt 100% pārliecībai, ka rasas punkts nekad nebūs pie planku virsmas, pirms plēves, bet to garantēt nevar. Bez maz jāliek toč kaut kāda higroskopiska izolācija, nu vai nu kaut kas pa vidu - kaut kāda koka vai kaņepju vate. Makulatūrvate, nepareizi saukta arī par ekovati, manuprāt, ārpusē nav lietojama un te neder.
Par grīdām - nu atkal gribi melno grīdu - priekš kam? Liec pa taisno uz zemes armētu eštrihu - lai ieber bišķi biezāku un darīts - nedaudz niknāku armatūru un gotovs. Zem skursteņa un kamīna - tūlīt ielikšu bildi, ko es liku - pēda te neko nedos, vajag labi armētu padziļinājumu grīdā.
Zviedri gandrīz 100% mūsdienās liek ņerža skursteņus - un tieši malkas apkurei. Tev draugam bija kreisais skurstenis no skābes neizturīga nerūsējošā tērauda, saukta par A2. Skursteņus drīkst taisīt tikai no skābes izturīgā, jeb A4 ņerža, kas vizuāli neatšķiras, bet ir dārgāks. Pērc no tā paša Schiedel ņerža skursteni un bēdu nezināsi. Ņerža skurstenis, manuprāt, ir labākais no visiem. Tas momentā uzsilst un tādējādi nodrošina vislabāko sadegšanu.
Ja gruntsūdens nāk pagrabā iekšā - to cīņu tu neuzvarēsi, bet nav arī skaidrs, kāpēc tas ir vajadzīgs, jo, kā te reiz kāds minēja: "labam pagrabam strauts pa vidu tek". Lai saknes labi saglabātu mitrumam jābūt pie 98%. Sausā pagrabā viss savīst, savukārt burciņām ir po, mitrs vai sauss. Labāk pagraba stūrī izbetonē bedri, ieliec tur sūkni ar pludiņu un ūdens kā tāds pagraba nebūs.
Par jumtu - es tev konkrēti Asaros, Jurmalā varu parādīt vienu māju, kurai jumts ir likts pirms apmēram 5 gadiem, izskatās pēc Ruukki Classic un tas ir pilnībā apaudzis ar sūnu. Protams, visapkārt lieli koki un mūžīgā ēna. Bet nu ja salīdzina visus iespējamos jumta segumus, tad laikam jau bleķis tomēr būs vislabākais, ja negribas sūnu. Liec kapara jumtu - būs smuki un sūna ar garantiju nekad nebūs :)
Ja gribi palielināt otrā stāva telpu, liec šitādu jumtu:
[en.wikipedia.org]
Svensonijā tādi ir ārkārtīgi populāri.

Te skursteņa un krāsns pamata bilde.
Padziļinājums ir kādi 10cm, virsū vēl 8cm eštriha, kopā kādi 18cm sanāk. Ja ir normāla armatūra, nedomāju, ka šito tik vienkārši var salaust. Un galu galā, viss tas balstās uz zemes - nav jau uz kurieni arī lūst.

Pagrabs. Ja tev apbūves gabals atļauj, tad labāk taisi atsevišķu zemes pagrabu, kur grīdas līmeņa augšpuse saskan ar augstāko novēroto gruntsūdeni. Tas variantam, ja uz grīdas bērsi kartupeļus. Ja turēsi tikai zaptes burciņas, un vari atļauties izmantot gumijas zābakus, tad vēlams rakties zemē vismaz līdz teoretizētajam caursalšanas līmenim.. Rīga ~1,2m.. Daugavpils ~2m.
Slodze no kamīna. Tā nav tik būtiska, lai būtu nepieciešams aaaa bildes risinājums. Pietiek ar kvalitatīvi sablīvētu grunti zem grīdas izmantojot virsmas vibratorus vai mehāniskās blietes. Tā pat ja tev kamīns svērs 3 t, bet pamata laukums būs 1m2, tad slodzes lielums uz 1cm2.. pareizi 3000/10000 ~0,3kg/cm2 ir pārāk niecīga lai ar to rēķinātos. Grīda jau visumā tiek armēta tikai tapēc, ka cilvēkiem slinkums iestrādāt stingru mazplastisku betonu ar 5cm šķembām, viņi grib ieliet to kā ūdeni un tad betons sarūk, jo liekais ūdens izgaro. Pamēģini uztaisi kaut vai javu ar pareizo ūdens/ cementa attiecību , kas ir 3,8l ūdens uz 10l cementa un pieber 3 daļas sausu granti.
Skurstenis. Nesaprotu, kur problēma izbūvēt pilna māla ķieģeļu skursteni, ja jau tu tik ļoti uztraucies par iekšējo veco koku restaurēšanu. Veci koki un tiem blakus skurstenis no 'veciem' māla ķieģeļiem ... manuprāt baigi forši. Ja taisīsi skursteni no fibo blokiem tad tiem blakus labāk izskatās riģipša sienas!
Jumts. Ja jau mājai blakus lieli, koki, tad tie jumtu parasti noēno un nekādas izkarsēšana līdz 100 grādiem? Ja uztraucies par sūnām.. tad jā taisa vara skārda jumts. Varš ir neliela inde sporām un dzīvajai dabai.
Par koku apdari tālāk....

Nu paar vara jumtu nav īsti pat jēga interesēties - cenas no 30-50+ LVL par m2 - tas mirstīgajam nav paceļams. (Bija saskarsme, kad meklēju kur nopirkt mazu loksnīti ko cem jotula palikt)

Gints

Gribēju iebilst Ivaram.
Manuprāt, ja dzīvojam mūsdienās, jāizmanto iespējas. Keramikas čaulu tehnoloģija gan pastāvēja jau 20.gs pirmajā pusē, tikai līdz Latvijai nebij izplatījusēs. Un čaulas esamībai vai neesamībai nav principiāla sakara ar ārējās apdares materiālu 1 stāva līmenī. @#$%&.lv bija gāzbetons (čaula gan no ņeržas).

1. Oriģināli nekad nav bijis paredzēts eksponēt ne interjerā, ne eksterjerā šo stāvbūvi, tā ir tīra konstruktīvā padarīšana. Gatava risinājuma man nav, nav bijuši šādi uzdevumi līdz šim, tātad jāmeklē pasaules praksi. Problēma, kā jau augstāk norādījuši, viena - siltumizolācijas slānī nedrīkst nokļūt mitrums, kā arī šo slāni nedrīkst izpūst vējš.

2. Ivars jau uzrakstīja, var droši likt uz grīdas pamatnes, varbūt zem skursteņa nedaudz papildu stiegras. Pustonnīgs kamīns ir sīkums.

3. Par "kreiso" skursteni jau uzrakstīja. No mana ieskata mūrētam no ķieģeļiem skurstenim ir būtiska problēma - izmēri. Bieži tas ir noteicošais to neizvēlēties, bet likt šīdeli.

4. Meliorācija. Ja tiešām tas ir burciņu, ne sakņu pagrabs, tad labāk sauss.

5. No tā, cik esmu izpētījis, no sūnām glābs tikai kapars, pie tam nevajag jau visu jumtu no tā, pietiek ar atsevišķām sloksnītēm korē. Pašlaik strādāju pie pie projekta, kur problēma ne tikai sūnas, bet arī priežu skujas. Vai arī veikt ikpavasara jumta mazgāšanu.

1.Dažiem paziņām ir "ekovate" siltinājumā, bet neviens nav sūdzējies par tās samirkšanu un siltumvadīšanas palielināšanos. Ja ar pufaiku mugurā ziemā skriesi krosiņu, tad tā ari samirks no papildus svīšanas, bet mierīgi ejot - staigā kaut visu ziemu nenovelkot(armijā nācās nedēļu pabūt pufaikā, ziemā). Ja māju pārvērtīsi par veļas žāvētavu uz striķīšiem, tad varbūt ari samitrināsi to ekovati. Laba fasādes ventilācija ari nesīs, "saldēs" laukā to mitrumu no ekovates, vai kokšķiedras vate u.c. It īpaši ņemot vērā to apstākli, ka pie lielākiem mīnusiem samazinās relatīvais gaisa mitrums un pat dēļi, vai malka tīri labi "izsalst".
4.Ļoti labi glabājas tupeņi arī pagrabā, kas iedziļināts tik par 30cm, labi hidroizolēts un labi apbērts ar zemi(tāds kalniņš virs zemes).
Biju vienā mitrā, aukstā zemmājas pagrabā, kur grīda nav gluda, bet ar dažām vagām savākšanas bedres virzienā, pa kurām pavasaros tek urdziņas un ūdeni izpumpē iegremdējamais sūknis. Āboli tur uzglabājas liīdz aprīlim, maijam.

'Manuprāt, ja dzīvojam mūsdienās, jāizmanto iespējas'.. saka Vienstāvs.. tātad runa par ēku kā filozofijas sistēmu. Vai tas nozīmē, ka ēkā jāizmanto visi 'jaunie' celtniecības materiāli. Ja jau dominē uzskats, ka ēku mēs būvējam bērniem, tad attaisnojams guldīt lentveida 60cm biezus pamatus 2..3m dziļumā, kas der 5.stāvu ēkām. Vai tādā gadījumā nav absurdi izmantot vieglus čaulu blokus apkures ierīcēm. Jo ja apkures ietaise noveco sabirst 20..30 gadu laikā un jaunai ir nepieciešams cita veida pieslēgums - masīvā ķieģeļu mūrī to izdarīt vienkārši, bet čaulām?
Laba doma jtdesign par tām atsevišķām vara sloksnītēm jumta korē, kur sabrūkošais vara materiāls veido vara oksīdus, kuri savukārt indē organiku uz jumta. To varētu pārbaudīt plašāks interesentu loks un pēc pāris 3..5 gadiem noraksturot situāciju.
Manuprāt katrs darbs, kas papildus jāiegulda mājas aprūpē ir nopietni jāizvērtē. Tu jau vari iesegt lētu jumtu un to katru mēnesi tīrīt no lapām, sniega, ledus.. bet tad iznāk kā 10 gadu laikā tu pievieno jumtam papildus vērtību - savu darbu. Ja tu taisi jumtu ar lielām notekām ~0,9..1,2m platām un neveido lietus savākšanas renes, tad uz jumta vienīgais darbs ir skursteņa iztīrīšana reizi gadā, ja tev nav elektriskās vai zemes siltumsūkņa apsildes.

Par varu piemirsu, ka ir tāds pasākums, kā piem. skaidu jumtam korē(vai atkārtoti pa gabalam) naglu iedzen daļēji, tad aptin vara stiepli un pabeidz dzīt. Turpina uz nākošo skaidu, vai kādu izlaižot. Kā jutas pašas nagliņas gan neesmu pētijis, bet acimredzama sūnas atkāpšanās no šādas stieples ir novērota.
Savas teknes pie ondulines jumta neesmu tīrijis 7 gadus un palūrot tur iekšā izskatās, ka turpmāk ari netīrīšu, kaut garums līdz notekai ir 10m un priežu skujas nedaudz tiek iekšā, bet kautkā nekas nsasaķeras.

Biju drusku pastrādāt, bet laiks nelutināja..

Kautko sabildēju - lai ir uzskatāmāks priekšstats par notiekošo.

[foto.inbox.lv]

Paldies cien. aaaa par grīdas bildēm, tur tagad viss ir daudzmaz skaidrs. Principā, iemesls, kāpēc gribējās likt melno grīdu, ir bažas, ka nesanāks noblietēt to smilti tik blīvi, lai izslēgtu putoplasta lokšņu sēšanos, taisīt melno grīdu, vai nopirkt un izbērt 5 kubus šķembu, nezinu, kas ir labāk.

Par skursteni - mūrētais atkrīt, jo man tur vietas ir ļoti maz, mazs namiņš, 6x7m un katrs cm ir no svara, tāpēc palieku laikam pie šamota caurulēm fibo bloka apvalkā.

Tātad paliek 2 jautājumi - ko darīt ar pagrabu un koka sienām.
Ar sienām tas nav nekas unikāls, kā nekā bieži taču siltina guļbūves no ārpuses, te situācija identiska. Mājā būs ventilācija, tāpēc ceru, ka šķirbu blīvēšana un planku apstrāde būs pietiekoša tvaika barjera un viss tālākais sienas pīrāgs būs pasargāts no kondensāta.

Strautu zem virtuves tomēr negribu, ja būtu pagrabs ārpus mājas, tad lūdzu. nopirkšu 15m caurspīdīgu šļūtenīti un samērīšu līmeņus starp pamata grīdu, un cauruli grāvī, ja tur būs savi 20-30 cm, tad likšu drenes, ja ne tad ne. Vispār jau varētu aprakt apkārt visai mājai un salikt drenes, ne tikai tajā stūrī, kur pagrabs pieiet pie mājas pamatiem.

Būšu priecīgs par jūsu komentāriem bildēm

Ivar, četrkantainās čaulas man patīk tieši tāpēc, ka tajās, ja vajag, var samērā viegli izfleksēt caurumu un pievienoties. Ar apaļajām neesmu mēģinājis, tas noteikti būtu grūtāk (bet gan jau ne neiespējami).

Kas slikts varētu notikt, ja es vispār neizveidošu nekādu tvaika barjeru, un aiz tām plankām uzreiz likšu minerālvati, Tyvek membrānu, gaisa šķirkārtu un vagonku?

Tvaiks ies cauri kokam vatē, un no otras puses tvaikos laukā, ne tā?
Vai arī minerālvate uzkrās ūdeni, pūs māja un radīsies aukstuma tilti

kā sanāk?

Mājai nevajadzētu pūt - pat ja ūdens kondensēsies vatē, tas klāt kokam netiks, jo vate slapja nepaliek - no viņas ūdens iztek ārā - pa apakšu. Man savulaik, kad atveda akmensvates blāķus - tie kādu nedēļu stāvēja ārā. Izkraujot lielākā daļa iepakojumu bija sabojāti, uznāca slapjš sniegs un pēcāk lietus. Daļa vates paku bija tādas - pakā vate, apakšā kādi 20 litri šķidra ūdens. Izdurot ar pirkstu plēvē caurumu un iztecinot ūdeni, vates paka svēra apmēram tikpat, cik pilnīgi sausa paka. No tā jāsecina, ka ūdeni, pat naturāli izmērcējot, tā neuzsūc principā necik.
Nu tad siltini tā - citu variantu jau nav, mēģini no iekšas tās lielākās šķirbas tomēr aizdarīt, lai minimizētu ūdens tvaika kustību uz āru. Par pretvēja plēvi runājot - neaizmirsti, ka tā jāiestrādā pedantiksi, lai nekur nebūtu ne naža asmens biezuma spraugas - ne apakšā, ne augšā, ne salaiduma vietās. Piedevām tā pedantiskā vēja barjeras iestrāde jau vairāk nemaksā - tikai prasa vairāk rūpības un uzmanības un varbūt laiku. Tas tev momentā atmaksāsies, jo siltais gaiss jāmēģina pēc iespējas noturēt vatē. Tas ir kā ziemā vējā attaisīt kaut vienu pogu mētelim vaļā un viss siltums ir vējā.
Tu tiešām tās plankas gribi atstāt redzamas? Par gaumi nestrīdas, bet tad jau tā telpa pēc zirgu staļļa izskatīsies. Pat krāsot netaisies?