Cik saprotu, tad šādi pamatu veidi ir izplatīti krievos.
Vai kāds ir saskāries ar ko tādu? Kādas izmaksas pret lentveida pamatiem?
Un vai LV vispār drīkst celt uz tādiem māju?
Kāda tur varētu būt ideja nosegt ārmalu?

[www.bildites.lv]
[www.bildites.lv]

Skrūvpāļi ir specifisks pamatu veids, kas izmantojams specifiskās apbūves vietās - kā applūstošās teritorijās, mūžīgajā sasalumā vai tropiskajā klimatā, kur daudz indīgu rāpuļu. Tos var labi izmantot arī klinšainās vietās.
Bildītēs redzamo - dārza mājiņas ir sarežģīti nosaukt par kapitālu būvniecību. Vispār jau pamatu izbūves teorija vienstāvu - divstāvu ēkas rekomendē būvēt izmantojot stabveida pamatus, kur ēkas sienas balstās uz 40..50cm augstu vainagsiju. Mūsdienu praksē izplatītie lentveidu pamati ir reverance celtniekiem, kas tiem ļauj viegli nopelnīt labu naudu, jo lentveida pamatu izbūve no atvedamā betona prasa minimālu zināšanu apjomu.Ja Jūs teiksiet, ka pamatos taču ir stiegrojums - tad tā ir vēl viena piekāpšanās celtnieku alkatībai - jo nevienos pamatos ēkām, kas būvētas līdz 1940 gadiem stiegrojuma nebija, izņemot speciālas rūpnīcu veida būves.
Prakse jau neaizliedz lietot skrūvpāļus, bet jāņem vērā, ka to materiāls kapitāla veida būvēm ir pietiekoši specifisks - čuguns, alumīnijs vai korozijizturīgs tērauds. Pagaidu ēciņām ar mūžu līdz 15..25 gadiem var lietot koku.

Cik esmu interesējies, pie mums (cinkotus importa) skrūvpāļus izplata tikai sertificētas firmas kopā ar mehanizētu ieskrūvēšanu par baltu naudu.
Būvēšanai staignās vietās (ja patiešām citādi nevar) var lietot Ivara Brinkmaņa popularizētos grodpāļu pamatus, ko ieliek Jumz tipa ekskavators, kāds atradīsies katrā pagastā.

Bildē redzams, ka ir kaut kas līdzīgs tādiem skrūvpāļiem stabveida pamati. Vai tās ir divas dažādas nesalīdzināmas lietas?
[whp.lv]

Garš pālis, cik zinu, var balstīties arī tikai uz berzi, kamēr stabs - tikai pret pietiekamas nestspējas pamatni.
Attēlā redzamā ēka acīmredzot nav bijusi pietiekami "ieskrūvēta":

Ar ko pālis atšķiras no staba? Liepājā visas daudzstāvu mājas ir uz pāļiem, kas sadzīti smiltīs - tur nekāda cieta pamata apakšā nav.
Tai apkritušās mājas foto visvairāk pārsteidz tomēr kolosālā dz-betona elastība - māja nav ne sagruvusi, ne saplaisājusi, bet smuki izliekusies šķībi līka.
Starp citu pa Ģiskaverī rādīja kā cēla kaut kādu mega-monstrālu augstceltni tieši Šanhajā. Tur n-to metru dziļumā neesot cieta pamata - visa pilsēta esot uz kaut kāda dūņu purva. Cēla uz dūņām - sadzina ļoti daudzus pāļus, tikai uz berzi - nekāda cieta atbalsta, bet nu tur viss bija precīzi matemātiski izrēķināts - cik un kādus pāļus vajag, lai tikai berze noturētu to mega-augstceltni - i nekas.

Skatoties uz to māju jau kādu Nto reizi mani nepamet sajūta ka tur fotožops ir piestrādājis. Arī visi tie balkona logi ir iekšā, neviens nav izbiris, bet nu spriežot pēc šiem rakstiem [chinadigitaltimes.net] un [news.bbc.co.uk] it kā tā ir patiesība un video [www.youtube.com] arī rāda, ka tā tiešām ir noticis.

Diez vai vajag daudz saprašanas, lai redzētu ka tur pāļi tādi kā būtu jāliek 2 stāvu 'privātkastei". Kur nu tāda māja uz tādiem sīkiem štruntiem var noturēties. Riktīgs Fail šauracaino profesionalitātē.

Ginta dotajos linkos tas stāsts ir pastāstīts biku plašāk - pāļiem nav ne vainas. Tur pat 2 cilvēki dabūja mūža ieslodzījumu par šito - korupcija. Īsāk sakot, jau gatavai mājai korumpēti ierēdņi apšaubāmas reputācijas būvfirmai uzticēja izbūvēt pazemes garāžu. Rezultātā zeme zem mājas tika izrakņāta stipri samazinot tās nestspēju, kas arī izraisīja mājas nogulšanos.

Stāstīts tur var būt daudz kas. Drīzāk jāprasa vai tu, aaaa, ietu dzīvot tās mājas 13 stāvā, zinot, ka māja ir uzcelta uz kaut kādiem īsiem puļķiem? Tur tak pirmā stāva augstumā tie pāļi.