Agrāk mājām lika uz vasaru izņemamus papildus logus.
Kamēr taisam projektu siltumietaupījums ir palicis aktuāls pārdomām, jo gribam lielus logus dzīvojamajā istabā.
Varbūt ņemt logus ar vienkameras stikla paketi un papildināt uz ziemu ieliekot otru tādu pašu vienkameras loga ailes iekšpusē? Cik es teorētiski apsveru, tad efektivitāte varētu būt daudz lielāka kā vienam logam ar divkameru stikla paketi.

Vai kādam ir pieredze vai viedoklis šajā sakarā?

Labāk tos iekšējos logus aizstājiet ar siltinātiem iekšējiem slēģiem. Tādus slēģus agrāk, gan bez siltinājuma, taisīja visām kungu pilīm. Tas būs labāks siltuma ietaupījums nekā otra stiklapakete. Tam logam, kuru ziemā uz nakti vēlaties atstāt vaļā, lai redzētu mēness gaismā ciemiņus, ierīkojiet trīskāršo stiklapaketi.

Labāks siltuma ietaupījums kā pakate diez vai būs, lētāk gan.
Vai slēģin ir rāmis? Ja nē, stikls biezs?
Bokalders jau pirms gadiem stāstīja, ka Skandināvijā liekot 2 x 2 stiklus.
Divi tipveida izstrādājumi noteikti ir ekonomiski pamatotāki nekā viena trīsstiklu (vidējam, starp citu, nav jābūt stiklam) pakete.

Interesanti kāds ir saprātīgs izskaidrojums logu izņemšanai uz vasaru? Varbūt nevajag uzreiz 2 atsevišķas paketes, varbūt pietiek ar ārējo "vējstiklu"?
Man konkrēti ir šādi logi, kā bildē - ārējā alumīnija rāmī ir vienkāršs stikls, bet tā kā ir rāmis, tas tomēr arī noblīvējas. Pats lielais rāmis ir no koka un iekšējā vērtne, kas arī ir no koka, satur selektīvo paketi. Pat ziemas aukstumā aukstus logus nekad neesmu manījis - kalpo teicami.
Par to Bokalderu - pamēģini pie kāda svensonu logu ražotāja stadndartkatalogā atrast 2x2 stiklu logu. Es tādu neesmu redzējis nekad! Bokalders tomēr ir speciāls gadījums un izmanto visādus nestandarta risinājumus. 3-stiklu paketes īpašos rāmjos, vai 2+1 - jā, aber lūdzu.

Sorī, re kur 2+1, kam gribēju ielikt bildi:
[www.finlogs.lv]

Kā var nebūt pieejams otrs ar 2stiklu paketi, ja viens tāds jau ir?
Skandināvijā atšķirībā no Latvijā izplatītajiem "footer" logiem, kur abi veras uz iekšu un tāpēc ārējais ir mazāks, katrs veras uz savu pusi un abi ir vienādi!

[www.mixlogi.lv] saka: 2-stiklu paketei ir širpotreba cena, bet trīsstiklu ir gandrīz 2 x dārgāka:
izmērs 1400 x 1000
4mm stikls + 18mm starpa + 4mm stikls = 17.14 Ls
4mm stikls + 18mm starpa + 4mm stikls + 18mm starpa + 4mm stikls = 25.7 Ls

Es nesaku, ka nav, bet esmu diezgan rakņājies pa svensonu logu ražotāju lapām un 2+2 neesmu nekur redzējis. Standartā pasīvo māju logi ir ar 3-stiklu vienu paketi kaut kādā speciālā siltumnoturīgā rāmī.

Vienstāvs
Nedaudz nepareizi rēķini.
Cena par katru stiklu ir 8 un tas nenozīmē 2x dārgāk. ;)

Man arī 2 rāmju 3 kāršie logi. Man šķiet ka jaunie 2 rāmju logi nāk ar 2 paketēm. Es liku 2007. man arējais 1 kārtā un iekšējā pakete. Licēji gan viņiem galīgi garām ielika man tādus smalkus logus uz putām. Ar termokameru labi var redzēt kā caur putām iet cauri. Jā loga virsmai ļoti laba temp. Ziemā ap +17'C.

Putas ir tikai daļējs izolējošais, ja neapgriež un, protams, loga saturošais. Bet ja sapūš par daudz līdz izspiežas un pēc tam jāapgriež, tad jēga no putām kā siltinājuma pilnīgi nekāda. Un tā var atrast ļoti viegli logu licējis. Ja pasaka ka tikai ar putām, tātad nemāk likt.
Es kaut kur biju agrāk uzgājis video, ka ar kaut kādu speciālu materiālu vēl abās pusēs apliek un tad tikai putas attaisno no sevis gaidīto.

Šeit būs viens no variantiem kā jāliek logi.
[www.youtube.com]
Bet biju arī cits variants, kur abās pusēs kaut kāda putu lenta liekas un apstrādājas.

vienstāvam... cik zinu labākās stiklapaketes siltumvadāmības koeficents ir apmēram 0,6W/m2K, tas ir tā, ka ja telpā ir 20 grādi un ārā ~0, tad momentālie siltumzudumi caur stiklapaketi 0,6*20~ 12Ws.
Ja stiklapaketes vietā ņemam kaut vai 5cm minerālvati, kuras lamda ~0,037, tad siltumzudumi noapaļojot uz augšu 0,05/0,037~0,7, kas tuvu šādai efektīvai, bet dārgai stiklapaketei. Taču, ja projekta stadijā slēģos var izmantot biezāku siltumizolāciju, tos nodrošinot ar siltuma atstarojošu materiālu, tad siltuma ieguvums no 10cm bieziem slēģiem būs lielāks nekā stiklapaketei.
Vismaz nelaiķa tēvs man savulaik stāstīja, ka viņa pienākums kā puikam ir bijis atvērt un aizvēr slēģus... kapēc šodien mēs šo arhitektūras risinājumu esam pazaudējuši?

Vai tik slēģi savulaik nekalpoja kā vēja barjera, nevis kā siltinājuma slānis? Agrāk logi bija vairāk vai mazāk šķirbaini, līdz ar to vējš vai bezvējš jau bija milzīga atšķirība, un slēģi lieliski pildīja šo funkciju.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> vienstāvam... cik zinu labākās stiklapaketes
> siltumvadāmības koeficents ir apmēram 0,6W/m2K,
> tas ir tā, ka ja telpā ir 20 grādi un ārā ~0,
> tad momentālie siltumzudumi caur stiklapaketi
> 0,6*20~ 12Ws.
> Ja stiklapaketes vietā ņemam kaut vai 5cm
> minerālvati, kuras lamda ~0,037, tad siltumzudumi
> noapaļojot uz augšu 0,05/0,037~0,7, kas tuvu
> šādai efektīvai, bet dārgai stiklapaketei.
> Taču, ja projekta stadijā slēģos var izmantot
> biezāku siltumizolāciju, tos nodrošinot ar
> siltuma atstarojošu materiālu, tad siltuma
> ieguvums no 10cm bieziem slēģiem būs lielāks
> nekā stiklapaketei.
> Vismaz nelaiķa tēvs man savulaik stāstīja, ka
> viņa pienākums kā puikam ir bijis atvērt un
> aizvēr slēģus... kapēc šodien mēs šo
> arhitektūras risinājumu esam pazaudējuši?

Buvinzenieri, Juus kk stipri jaucat savos aprekinos.

taisnība... aaaa. Savulaik labākā siltumizolācija bija tikai organiskie materiāli - zāģu skaidas, kūdra, siens. Par tādu izvēles brīvību, kā 21 gds. seņči pat nesapņoja. Tēvs stāstīja, ka savulaik, lai sagatavotu apkuri ziemai, viņam kopā ar viņa vectēvu nācās vismaz 2 nedēļas no vietas ar zokas zāģi zāģēt baļķus, tad tos saskaldīt. Šobrīd tādu darbu ar elektriskiem insreumentiem paveicam dienas laikā.
Vai tas nozīmē, ka nav jādomā par taupīšanu vai pareizas ēkas izbūvi. Manuprāt labu izgaismojumu nevar panākt tikai bezmēŗķīgi palielinot apkurināmās telpās logaiļu izmērus. Ja vēlies daudz gaismas - būvē neapkurināmu verandu, kur vari mierīgi pa vasaru uzturēties, bet dzīvojamām telpām manuprāt labāk ir kombinēt izgaismojuma veidus. Piemēram sienā laogailas laukums 1/8..1/6 no grīdas laukuma un tam papildus tiek veidota virsgaisma - vai gaismas aka, kas izgaismo istabas tālākos kaktus. Piemēram Veluxsa firma piedāvā gaismas tuneli, laikam Solar tube.

Vienīgais, no kā es baidos divu divstiklu pakešu gadījumā, ir gaismas zudumi izejot caur četriem, kaut viscaurspīdīgākajiem, stikliem.

Man kaut kā šaubas māc, ka slēģi ir kaut kas labāks par diviem logu rāmjiem ar vienas kameras paketi. Viņi taču nodrošina tikai pretvēja funkciju, nevis aukstuma izolējošo.

Logu ražotāji reklamējas, ka pat viens logs ar divu kameru paketi ir jau pielīdzināms pasīvās mājas nepieciešamajiem parametrjiem. Man gan par koeficientiem nav nekāda saprašana. Cik atšķirās koeficients uz vienu kameru pret divām un trīs?
Un vēl jau ir variants divi logi ar vienkameru paketi, kas noteikti ka strādā daudz labāk kā divkameru stikla pakete.

Uzgāju bildīti starp vienkameras un divkameru.
[www.absolut-company.ru]

Tos logu koeficientus noteikti var pievilkt aiz ausīm uz kuru pusi vajag. Kaut vai reklamētā starojuma aizture - es neticu, ka starp sauli un krāsni ir tik liela frekvenču atšķirība, ka to iespējams labi nofiltrēt.
Arī bildei neticu. Argonam ir tikai 67% no gaisa vadītspējas, ja vēl ņem vērā, ka dažos gados argons ir prom, tas ir praktiski nekas.

Var but saprotamaka ta lieta bus tada veida. Vienkameru stikla paketi var aizvietot ar 1.3cm biezo akmens vates loksni, divkameru ar 1.9cm un triskameru ar 2.4cm. Diviem logiem ar vienkameru paketi atbilst akmens vates biezums 2.8cm un ta, var teikt, ir maksimala siltumpretestiba kadu logam var nodrosinat. Bet vienkameru logam ar argona pildijumu atbilst 1.5cm bieza loksne. Visi logi ir bez selektiva parklajuma.