Nu jā, nojume tur tā arī ir - mājas stūris tieši uz dienvidiem. Tikai tas koks ir vizuāli. Tur tik tuvu koku nav. Pusdienlaika saule kā reiz vasarā nosegsies. Bet ziemā spīdēs iekšā. Bet tomēr lai nebūtu pārāk ēna ir abās pusēs pa logiem bez terases jumta, lai gaisma tomēr iekļūst. Es gan nebiju ar arhitektu par to pārrunājis, bet izskatās, ka viņš ir sapratis kāpēc es tieši tajā stūrī terasi esmu gribējis. Nu un ja gadijumā būs par karstu, tad domās par kondecionieri, lai kādu grādu nodzītu zemāk. Kaut arī es par karstumu ļoti nesatraucos.
Un tai bildei redzamā puse ir dzīvojamā istaba, kur nav paredzēts gulēt. Guļamistabas tieši dēļ rīta saules ir uz ziemeļiem un ar nelieliem logiem.

aaaa
Nav jau tik traģiski. Es saprastu ja ietu runa par tīru stikla sienu, bet manā gadijumā šis mājas stūris ir ar lielajiem logiem. Pretējos stūros ir pa vienam parastajam logam uz telpu. Bet ja grādi nokrītas zem -30 un zemes siltumsūknis vairs nespēs bez teņiem pavilkt, tad būs kamīntipa mūrītis vai arī akmens krāsns. Teņus vispār ir doma atslēgt.

aaaa aprēķins ir pilnīgi garām. Varbūt ar matemātiku ir ok, bet cipari- pilnīgi garām. Pirmkārt stiklam viens no sūdīgākājiem cipariem, otrkārt sienām viens no labākajiem rādītājiem un treškārt ar elektrību apsildās tikai biezie vai muļķi. 4kārt nebūs jau māja bez logiem, tā ka nav korekti salīdzināt tukšu nsienu pret logu, bet gan starpību!?

Lieliem logiem var uztaisīt aizbīdāmu siltumizolāciju ar mini lodziņiem. Nospied podziņu....

Visi te ieciklējušies uz to cik zaudēs, jo neko vairāk neprot aprēķināt.
Vajag nolikt vienā pusē zudumus, otrā pusē guvumu no saules un tad meklēt optimālo risinājumu.
Savā 80gados celtajā, ne īpaši labi siltinātāja mājā, lieliski jūtu kura ir saules puse un kura nē. Pāris dienas atpakaļ, saulainajās dienās, DA puses istabas bija saules pārkārsētas un turēju durvis vaļā uz pārējo māju, lai atdzesētu; kad pārējo māju kurināju, šajās istabās radiatorus aizgriezu ciet, jo nebija nepieciešams papildus siltums.
Aprēķinus diemžēl arī nepratīšu piedāvāt, bet pēc sajutām, ja māja būtu vienstāvu, un saules puses istabās būtu izveidotas akumulējošas sienas, tad šādās rudens dienās no saules varētu uzkrāt siltumu ar kuru pietiktu visai mājai ne vienai vien dienaktij.
Kādas podziņas un automātikas, gadu tūkstošiem cilvēki ir pazinuši slēģus, ziemas dienās kad nav saules un ir tumšs, izlokam kājas un aizveram daļu/visu stiklojumu ar slēģiem.
Saulainā vasarā arī slēģi, nojume vai dabas piedāvātie aizsargi - uzzaudzēt kādu vīteņaugu.

Paskatījos skici, pareizi uzkonstruēts jumtiņš varētu nodrošināt to, ka vasarā, kad saule augstu tas darbojas kā noēnotājs un saule praktiski neiespīd logos, bet citos gadalaikos, kad saule zemāk, ļauj saulei brīvi iespīdēt telpā. Tāpat ļoti būtisks ir ēkas novietojums pret dienvidiem.
Vēlreiz atkārtošos, te visi skaisti salīdzina mūra sienas un stikla siltumvadītspēju, bet neredzu NEVIENU, kas pateiktu, kaut vai cik W/m2 var saņemt no saules, un cik vidēji saulainu dienu ir, piemēram, martā, nerunājot par pamatotiem aprēķiniem, cik enerģijas var iegūt tādā vai citādā logu konfigurācijā.

Rēķināt jau gan nav nekādas jēgas. Savadak.lv bija viens džeks rakstījis un bildes, kā uzbūvējis salmu māju, bet visi šie jumta pārkares izmēri un logi tur ir definēti. Mana sajūta ir, ka jāliek logi uz DR, lai uzsilst māja pirms nakts. Saules kolektors ir stikls, siltuma uztvērējs (caurules), siltumizolācija. Nu tad, ja stikls ir logs, cauruļu vietā istaba, bet siltumizolāciju varam atvērt un aizvērt, tad iznāk tas pats. Poga jau nav galvenais. Tas jau tik maziņš motoriņš pa 3 Ls.
Daudz svarīgāka problēma koka mājās ir siltumizolācijas sēšanās un šķirbu rašanās. Tad visas teorijas aiziet ....