Iegādājos mazu divistabu dzīvokli (29 m2) diezgan pavecā (1890 gads) 2. stāvu mājā Rīgā ar 14 dzīvokļiem. Māja pati normālā stāvoklī, koka ar apmetumu. Gāzi mājai nav iespējams pieslēgt un patreiz ir malkas apkure - maza jotul krāsniņa. Kā jau paredzēju, siltums, protams, turās tikai, kad krāsns kurās. Nekurinot pēc 2 stundām temperatūra dzīvoklī jau strauji nokritusies. Domāju kādu risinājumu, kas no ekonomiskā viedokļa būtu visizdevīgāk. Varbūt kāds var padalīties ar pieredzi un risinājumiem. Siltināt no iekšpuses negribas, jo platība jau tā maza. Varbūt izbūvēt mūri, kas uztur siltumu?!
Paldies par ieteikumiem jau iepriekš.

Sāc ar logu un durvju spraugām. Tā gada mājām nemaz nebija tik slikta siltuma izolacija. Ja ir uzņēmība pavasarī uztaisat kopsapulci un pienojaties par mājas siltināšanas uzsākšanu.

Ja otrais stāvs var vel bēniņos izdedžu vietā ieklāt siltinājuma pīrāgu virs sava dzīvokļa.

Logi ir ielikti jauni PVC un visa apdare sataisīta. Cik kvalitatīvi logi ar kādu U vērtību gan nepateikšu un vai zem apdares visas putas kā nākas sapūstas, lai neveidotos termiskie tilti arī nezinu. Bet nu logu daļa sataisīta nesen.

Otrais stāvs gan nav. Dzīvoju pirmajā. Dzirdēju, ka progresīva iekārta esot siltumsūkņi - labi gan ziemā, gan vasarā. Tikai noprotu, ka elektrību varētu patērēt diezgan daudz. Kādus 40 ls par siltumu priekš savas kvadratūras mēnesī negribās maksāt.

es tik mazam dzīvoklim visticamāk ierīkotu gaiss-gaiss siltumsūkni, ja lielos aukstumos par maz, tad taču var kurināt to pašu jotul krāsniņu. cik zinu, ar skaidu briketēm var to kurināšanas laiku paildzināt. pats ierīkoju šādu siltumsūkni, vairāk gan gaisa kondicionēšanai. bet pavasaros un rudeņos, kad vēl nevajag centrālapkuri, ļoti labi piesilda. ir vairāki paziņas, kas šos kondicionierus lieto kā pamatapkuri un nekādas vainas, tik jāsaprot ka ap -15 grādiem siltumsūknis kļūst neefektīvs, nebūs vairs 1kw elektrības pret 3kw siltuma, vnk maksāsi tāpat kā par parastu kalorīferi.

Ir novēroti jauni PVC logi kur starp palodzi un loga rāmi pamatīgi pūš. Vējainā laikā ar mitru roku noiet pa perimetru vienmer nenāks par ļaunu.Elektrība/gāze tikai celsies, paliek vienīgi malka un kārtīga siltināšana.

Logu, durvju spraugu u.c. neatrisinās Tavu problēmu. Labākā gadījumā siltums turēsies kādu stundu divas ilgāk, bet tāpat pa nakti jālec auģšā piemest malku un no darba jāpārnāk aukstā dzīvoklī.
Lētākais uzstādīšanas ziņā ir elektriskie siltuma konvektori ar automātiku. Uzstādi tā, lai silst tikai brīžos, kad kāds ir mājas, bet nekurina (naktīs, no rītiem un pārnākot no darba). Netaupi uz automātiku. Ja ir iespēja patērēties vairāk, siltā grīda.
Otrs varinats ir domāt par siltuma akumulāciju. Varinati ir: krāsns vai siltā ūdens akumulators +radiatori. Iespējams, akumulatoru var novietot bēniņos, lai neaizņem vietu.

Nav variantu, jāsiltina no iekšpuses. No ārpuses var nebūt iespējams fasādes saglabāšanas dēļ, kaut ir nianses. Nezinot konkrētu adresi nevaru komentēt precīzāk.

Cik noprotu, logi bija jau nomainīti, kad dzīvokli iegādāji. Cerams, ka nav Potjomkina ģerevņa, tomēr prakse liecina, ka dikti tālu no tā varētu arī nebūt, ar ailas siltināšanu pat priekš sevis mēdz reti aizrauties, kur nu vēl taisot pārdošanai (izņēmumi, kā vienmēr, ir), attiecīgi pārbaudi, pūš vai nepūš.

29 m2 nav kur fiziski nolikt jebkādu siltuma akumulatoru, attiecīgi šī ideja nav realizējama.

Sāksies sali, uztaisi mājas termogrāfiju, aparātu var noīrēt un darboties pats, nav dārgi. Kaut pašlaik jau nojaušu, ka bildē dominēs sarkanoranžidzeltenie toņi.

Adrese: Buļļu iela 10. Ja ieraksta kartē, wikimapia pat izmet mājas attēlu. Apdomāju ideju par siltināšanu no iekšas. Saprotams, ka bez tās, lai kādu apkures sistēmu izvēlētos būs pilnīgi lieki un ļoti lieli siltuma zudumi. Taču ļoti negribas samazināt istabas platību par kādiem 15 cm....

Daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī taisot kārtējo remontu virtuvei nolīmēju ārsienas ar 20mm putiku un noarmēju efekts bija visai iespaidīgs.

Šo māju var siltināt no ārpuses, tikai tad visiem kopīpašniekiem jāmetas kopā. Nosiltināt fasādes, bēniņu pārsegumu, slīpos griestus, kur tādi ir. Nomainīt ieejas durvis.

Projektu var uztaisīt fasāžu vienkāršotās renovācijas kārtībā, attiecīgi ātri un nesāpīgi, dārgākā sastāvdaļa būtu termoaudits. Cik noprotu, siltināšanai var izspiest kaut kādu Eiropas naudu.

Kaut efekts ir, siltināt koka sienas ar EPS no iekšpuses ir slikts doma, ja nu vienīgi ieriebt pircējam.

Ja otrais stavs tad griestus var nosiltinaat no beninjiem...

Visas mājas siltināšana no ārpuses, protams, būtu visefektīvākā pieeja, un es labprāt to atbalstītu, pat uzņemtos atbildību par parakstu vākšanu u.c. formalitātēm, taču noprotu, ka ēkā dzīvo daudz maznodrošinātu personu, kas šo procesu apgrūtinātu. Painteresēšos, cik naudas var izspiest no ES fonda līdzfinansējumu. Varbūt jāpalūdz arī sastādīt tāme, lai mājas iemītniekiem varu arī iedot kādu aptuvenu ciparu.

Ja pirmais stāvs tad drīžak jāskatās , kas notiek ar pagraba pārsegumu un vēl būtiski kas notiek augšstāvā - varbūt tur neviens nekurina ?!?!?

Jā, pirmais stāvs. Pilnīgi biju aizmirsis par pagrabu, paldies par ieteikumu. Vai tas daudz ietekmē, ja augšā dzīvojošie kaimiņi, pieņemsim, nekurina? Siltuma enerģija jau tāpat līdz manam dzīvoklim nonāk minimāli.

Te ir par to ES naudu:
[www.liaa.lv]

Ja nu neiznāk nosiltināt no ārpuses, tad grīdas siltināšana no pagraba puses noteikti palīdzēs vismaz daļēji..

Jauku dienu vēlot,
-Uldish-

ja augšējie nekurina tad tie ir kā aukstie bēniņi ar visām no tā izrietosām sekām !
Vari pameklēt visparīgos pētījumus par siltumzudumu sadalījumu, bet ieteikumos viennozīmigi beniņos liek biezāku izolāciju kā sienās !

jtdesign:
Esmu nosiltinājis pāris sienas koka mājā(plankotā stāvbūvē) ar 2cm puķiku no iekšpuses. Uzskatīju to par siltu tvaikizolāciju:) Kādi fizikālie procesi tur varētu notikt, kas kaitētu šim kokam? Pagaidām neko nemana....

Putuplasts laiž cauri ūdens tvaikus ka prieks, it īpaši, ja nav ekstrudēts un vēl jo vairāk 20mm biezs (plāns). Kokam vislabākais ir ļaut elpot uz abām pusēm.