Jautājums tiem, kas ir apdzīvojuši māju pirms tās siltināšanas.
Jautājums - kāds ir praktiskais efekts, nosiltinot māju? Par cik % samazinās malkas, gāzes, granulu, elektrības patēriņš pēc siltināšanas?
Vēlos saprast praktisko ieguvumu, lai veiktu adekvātu naudas ieguldījumu siltināšanā. Tā teikt - ne pārcensties, ne neadekvāti ietaupīt.

Ar siltināšanu nevar parcensties :))

Jebkuram ieguldījumam ir jābūt pretī saprotamam atmaksāšanās periodam, jo nauda šodien ir vērtīgāka par naudu nākotnē. Nav jēgas investēt un mēģināt to atpelnīt 30 gadu laikā. Ar atpelnīšanos domāju ieguvumu, ko ietaupu katru gadu uz apkuri. Piemēram, ja gadā ietaupījums ir 100Ls un tiek ieguldīti 5000Ls siltināšanā, tad atmaksāšanās ir 50 gados, kas padara ieguldījumu par neracionālu.
Tāpēc jāsaprot ir ieguvums.

Atkarībā no tā cik "caura" māja ir šobrīd, un cik "nopietni" siltina, tie var būt gan pāris procenti, gan 50% un vairāk.
Bet jebkurā gadījumā energoresursu cenas tikai augs,tāpēc nosiltinot šobrīd ieguvums ar katru gadu tikai pieaugs.

Dzindzis,ar sienu siltinasanu ka reiz var parcensties un par to seit daudz jau diskutejam,nav nozimes uzbuvet sienu ar kaut kadu 0,15 koeficientu ( buvet protams var,bet ka mes zinam,tas viss maksa dzivu naudu ) un taja pasa laika nedomat par logiem,durvim,griestiem un gridu ... esam seit jau izstridejusies daudz un loti,ka reizem ir pratigak parekinat siltumzudumus un iespejams ka piemers samazinat paredzeto vates biezumu no 150 uz 100 un parejo naudinu ieguldit piemeram tajos pasos logos :)

specs,uz Tavu jautajumu saubos vai kads atbildes,jo sienas ir tikai viena no 'detalam' ... nav informacijas par gridu,griestiem,logiem,durvim

Es jau neprasu analizēt manus potenciālos ieguvumus, bet gan, lai cilvēki dalās pieredzē, kāds ir ieguvums realitātē pēc nosiltināšanas. Kas tur grūts pateikt, ka, piemēram, pēc sienu siltināšanas ar 10cm vati un auksto bēniņu siltināšanas ar 30cm beramo vati malkas patēriņš samazinājies par 30%???

Manuprāt,te nevar būt sakarīgas atbildes-kurš ir nolēmis siltināt pamatīgi ,tas to arī izdara uzreiz. Varbūt kāds uzrakstīs,ka ir nosiltinājis 100gadīgu koka būdu un sācis mazāk iepirkt malku,bet kāda jēga no tādas infas...?

Spec, liecies mierā, tādi skaitļi ir bezjēdzīgi, tik daudz mainīgo, ka tas ir kaķim zem astes. Vai var salīdzināt šī gada ziemu ar pagājušā? Vai tu atceries cik malka maksāja pirms gada? Vienam bēniņu pārsegums 15cm izdedži, citam 30cm. Vienam pagrabs, otram nē. Kāds nomainīja arī durvis reizē ar bēniņu siltināšanu, cits nē. Jānim sausa malka un moderns katls, Pēterim zaļa un slikta pašteces sistēma. Annai salst +20 grādos, Milda staigā T-kreklā pie 16. Jurim 60kvadrāmetru būcenītis, Rihardam 200kvadrāmetru.
Ko tu iegūsi, ja neko no šī nezinot tev Rihards ar Mildu pateiks, ka ietaupījis 10% pēc logu nomaiņas, bet Juris ar Annu kuriem 15cm biezi griesti, ka 50% pēc bēniņu nosiltināšanas?
Lai kāda jēga būtu vajag vismz:
Mājas platība un plānojums, apkures veids, konstrukija pirms siltināšanas, konstrukcija pēc siltināšanas, ieguvums (no kura gadu uz kuru).
Un pat tad tev ieguvums no šiem skaitļiem būs līdzīgs nullei, jo tev ir sava māja un pilnīgi citādākā kā Jurim, Jānim vai Rihardam.
Ja pašam nav sajēgas, tad paaicini kādu zinošāku cilvēku, vai paprasi tepat un uzliec uz papīra savas mājas konstrukcijas, lai var izrēķināt siltuma zudumus un ieguvumus pēc siltināšanas.

Domāju, ka 2010. un 2011. ziemas ir diezgan salīdzināmas. Nevajag jau matus skaldīt, bet padalīies ar pieredzi. Pa lielam ir trīs būtiskas lietas - bēniņu siltinājums, logu kvalitāte un sienu siltinājums. Būs kas stāsta, gan jau papildus jautājumus arī drīkstēs atdot.

Ko tas tev dos, ja es pateikšu, ka man ārsiena ir 30cm gāzbetons un bēniņi ir siltināti ar 30cm ekovati? Vai pateiksi, cik būs apkures izmaksu samazinājums % pie 5cm siltinājuma, pie 10cm siltinājuma, pie 15 cm siltinājuma? Logu platība ir 12% no ārsienu laukuma.

Sev modelejot otro stavu un spelejoties ar koeficientiem,pie plikas sienas ar 240 Aeroc blokiem un tas pasas sienas ar siltinajumu 100mm vates ( nemainas ne logi,ne durvis,ne grida,ne griesti ) starpiba uz visu maju ( nedaudz virs 100m2 otrs stavs ) sanaca apmeram 1.5kw siltumjaudas ... cik tas ir naudas izteiksme,es nezinu,ja kurina ar gazi,bet kaut kur saja foruma apspeleja so lietu,cik izmaksa 1kw :)

Vasara tika minimali (15cm) nosiltinats livanu tipa majas jumts un malkas paterinjsh samazinajas uz pusi. Tagad majas otrais stavs uzsilt daudz atrak un ir daudz siltaks nezskatoties uz to, ka shobrid ziemas nav nekadas. Shogad planots nomainit logus un nosiltinat sienas (aizbert gaisa shkirkartu arsienaa) un nomainit apkures katlu, tad paredzams, ka malkas paterinjsh vel tiks samazinats.

Bet no mana skatu punkta nebutu korekti skatitieties uz siltinashanas efektivitati, jo maja celta 60os gados un lidz shaj vasarai nekas netika darits. Protams viss padomju laiku siltinajums bija sasedies vai vietam pat vispar nebija.

Spec, nav problēmu, pasaki sienu izmērus (garums, platums, augstums) un logu veidu, ja paketnieki, tad kāda pakete.
Reku, lielisks piemērs no Martina, tev ne silts ne auksts no šādas informācijas un siltināšanas, jo, uz aci skatoties bēniņi tev siltināti pietiekami, bet sienas nē, līdz ar to papildus 15cm bēniņos visticamāk dotu mazāku efektu kā 5cm uz sienām.

Kad nosiltināja 150 g koka māju, efekts bija. Jākurina 3 reiz mazāk. Bet tur 60% darbojās tas, ka tika novērstas šķirbas. Ja siltinātu 55 g vecu māju ar izdedžu pildījumu sienās, tad vairāk par 1000 Ls nav jēga ieguldīt.

Dzīvoklis Staļina laika mājā, vasarā nosiltināja māju. Šogad līdz decembrim bez apkures turējās +20C. 100% piekrītu tēzei -cik māju, tik variantu!

Interesanti, ka paspēlējoties ar www.siltumnieks.lv siltuma zudumu kalkulatoru, ir skaidri redzams, ka būtiskākā ietekme uz siltumu zudumu novēršanu ir sienu, nevis jumta siltinājumam. kas par lietu? Šķiet neloģiski!

par šo es esmu ar paziņam daudz diskutējis, cik es nokurinu vairāk nesiltinātā māja, attiecībā pret viņu kredīta maksājumiem uz nosiltinātu māju.... man cipars sanāca bēdīgs, es tik ilgi nedzīvošu, lai man tas atmaksātos....protams, laime nav naudā, bet tās daudzumā konkrētā brīdi:)) pieļauju, ka ar laiku kurināmā izmaksas kāps kosmosā, bet...tad paziņas ņems jaunu kredītu, un siltinājumu jau mainīs nost....
vislielākais efekts ir nosiltinot bēniņus, vai griestus, reāli tas , kas virs galvas, jo siltums ceļas uz augšu...logu , durvju, ietekme nav tik liela, ja nu vienīgi no vēja aizkari kustas, tā jau cita lieta... ir konkrēti 3 piemēri no kaimiņiem, kas siltinājuši griestus/bēniņus. 1ajam gāzes apkure, bēniņos vienkārši saklāja 20cm paroku...efekts, gāze 40-50% mazāk. 2ajam paroks , kas ruļos , toč biezumu nepateikšu, bet izrulēja krusteniski 2as kārtas, granulas , ja katls ēda 30kg pa dienu, tad tagad 16kg maiss pietiek... 3šais sapūta makalatūru, nu ok eko vati, tā skan labāk...30-40cm deva efektu, ka jāmaina bija apkures katls, jo vai nu mājās bija jātur durvis/logi vaļā, pa karstu, vai....katls ražoja darvu dīkstāvē (siltuma akumulatorus fiziski nevarēja iemānīt)...
man ir cita problēma,lēzenais jumts, kur bēniņi no 15-60cm, un stāv skaidas, kuras sasēdušās, lai kaut ko nosiltinātu, jāplēš jumts nost, vai...tā pati makalatūra jāsapūš...i nezinu ko...

lētāk sākt ar matemātisko aplēsi... jāzin ēkas konstrukcija, dzīvošanas veids... piemēram pie labi vēdināmas virtuves ir piebūvēta bez veramām durvīm liela istaba, tad tas modernais ventilātors 2000m3/stundā var izraut pietiekoši daudz siltuma... tā, ka, lai kaut ko prātīgu pateiktu ir vajadzīga detalizēta informācija...

Esmu nosiltinājis sev pagaidām tikai bēniņus ar ekovati. Lai gan šī ziema ir ļoti silta, toties atšķirība ir jau tagad acīmredzama. Agrāk ejot gulēt vakaros bija karsti, bet mostoties no rīta aukstuma dēl nevarēja izlīst no gultas, tagad vakaros beidzu kurināt daudz ātrāk, un no rīta situms mājā vēl turās. Redzēs cik augsta ziema šogad būs, bet jau tagad redzu, ka šķūnī malkas ir uz pusi vairāk nekā iepriekšējos gados ap šo laiku.
Tieši par bēniņu siltināšanu varu padalīties savā pieredzē: esmu izpētījis visas iespējamās beramās vates kas tiek piedāvātas SS.lv un lai kā tur nebūtu celulozes tā saucamā ekovate ir šobrīd vislabākais piedāvājums.

der zinat
[www.rbb.lv]