sveiki velos siltinat koka karkasa maju , nevaru izdomat ka labak meklet ekovates piedavajmus vai labak ar parasto vati siltinat , man tuvu dzelzcels tapec baidos ka ekovate varetu nosesties atri no ribonas ko jus domajat?

Jebkurā gadījumā ar ekovati.

Ja ar ekovati, tad kā? Ko pa virsu, kādās, kurās šķirbās... Ja sienas ļoti līdzenas un nav jātaisno, tad Paroc cietā vate 100mm un dekoratīvais apmetums. Ja sķirbas, tad ar statņu metodi, mīksto paroc aizpilda starp statnēm un virsū 100mm cieto akmensvati, kam virsū dekoratīvo apmetumu.

Sev siltināju bēniņus ar ekovati, pa sauso. Labākais piedāvājums bija rbb. Arī ar izpildījumu esmu apmierināts. Vienīgi reklāmās nekur neparadās reālais sēšanas koeficients. Pie sausās metodes sēžas jūtami. Interesanti, cik sēžas pie mitrās iestrādes? Vel lieta ko parasti nepasaka, ka arī siltinot bēniņus ir jāliek pretvēja plēvi.

draugs...:-/ (78.84.72.---)Datums: 02/02/2012 17:14 esi laipns - paskaties Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01“Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” pielikuma 2.tabulas piezīmi un tad turpini teikt savus viedos vārdus...

Par ekovates sēšanos ir atsevišķs stāsts, ko iestrādātāji mēdz izmantot savās interesēs. Sāls ir tajā, ka par ekovati nedrīkst maksāt mērot kubikmetrus. To nedrīkst darīt, jo iestrādes procesā no viena un tā paša materiāla apjoma var "uzputot" atšķirīgu kubikmetru skaitu. Respektīvi tas iestrādātājs, kurš cītīgāk ir putojis, garantē lielāku sēšanos. Par ekovates cenu ir jāvienojas kg mērvienībā un katram biezumam ir noteikts kg skaits uz kvm. Ja pūs 10cm, tad attiecīgie kg uz kvm, ja 20cm tad attiecīgie utt. Tā kā vate sēžas zem sava svara, tad pieaugot slāņa biezumam kg aug straujāk. Tātad aprēķinām normatīvos kg uz kvm un vienalga, cik kubus iepūš, jo normatīvie kg uz kvm garantē normatīvu sēšanos, tas ir ap 10%. Norēķins, protams par kg, nevis kubiem.

Man gan liekas ka nosedusies ekovate garantee lielaku siltumnoturiibu - galvenais lai vinja nesasezhas apakalj avizes formataa - jo biezaa avizee tachu nav gaisa kambaru...

Un labaak slaani panjem ar 20% rezervi

Normāli ekovate dažādās plaknēs tiek iestrādāta dažādi - vertikālās sienās ar vienu blīvumu (ja nemaldos, ~50-60 kg/m3) un horizontālajās (bēniņi) ar citu (~30kg/m3). Jāmaksā protams ir tikai par patērēto ekovati, nevis par aizpildītajiem m3.

Man ar ekovati siltinātas ārsienas gan stāv tikai gadu un arī dzelzceļa nav, bet nu uz tausti blīvums sienās un bēniņos ir diena pret nakti, subjektīvi liekas, ka sienās nekas nevar sēsties. Bēniņos protams jau ir bišķi piesēdies. Kāds 1-2cm no ~35cm. Plānots bija bēniņos iestrādāt ar mitro, bet nevarēja laika apstākļu dēļ (mīnusi). Atmetu ar roku un nolēmu papildināt ar kādiem 20cm pēc kāda laika :).

Nosēdušai ekovatei varbūt ar siltumnoturību viss ir kārtībā, bet ja tas notiek sienā, tad augšpusē izveidojušajai kabatai gan nav.

Es ekovati izvēlējos tikai un vienīgi iestrādes tehnoloģijas dēļ - tā kā man nebija ne laika izdarīt pašam ne iespēju izkontrolēt kā kāds cits sasprauž sienās akmensvati. Ekovate tomēr aizpilda visu pieejamo telpu, kas ir īpaši aktuāla, ja telpa ir neregulāra un ar akmensvati būtu baigā piegriešana. Pie tam - ekovates iestrādātāja interesēs īsti nav sapūst kautkur mazāk vates. Drīzāk otrādi.

KKK pilnīga taisnība.