Šajā rudenī sāka tecēt nojumes jumts. Jumts ir ļoti lēzens, un segums ir bituma šindeļi, zem kuriem ir ruberoīds, un tālāk uz lāgām OSB. Tek lejasdaļā, ~1/4 no malas, un sāka tecēt uzreiz vairākās vietās apmēram vienā krituma punktā. Vizuāli nekādu bojājumu nav, un šindeļus pacelt, lai paskatītos, arī nevar, jo tie ir labi salipuši, kā tam arī ir jābūt.
Nojumes konstrukcija ir samērā vienkārša- vienā pusē sija pie mājas sienas ar skrūvēm, uz šīs sijas balstās jumta sijas, un otrā pusē(zemākajā), jumts balstās uz koka stabiem. Lai palielinātu slīpumu, stabi tika pazāģēti zemāki, tādejādi palielinot slīpumu par ~ 8-10 grādiem, bet tas nepalīdzēja(bija aizdomas, ka vējš papūš lietu zem šindeļa kādā nesalipušā vietā, bet tagad uz jumta ir sniegs, kurš sāk kust, un tek tāpat, vējš pie jumta klāt netiek, jo uz jumta ta sniegs.
Jautājums ir, vai ir iespējams noteikt, kur tieši varētu būt defekts?
Man jau liekas, ka vienkāršākais būs uzlikt pa virsu kādu metāla segumu, platība nav liela, ap 30m2.

Drusciņ detalizētāk par konstrukciju - kādas spāres- solis, izmēri, kas virsū, spāru garums un cik veca nojume 5 gadi? Kad jumts taisīts - vai uz tā saule krīt vai ēka to noēno.

Vakarā varētu iemest arī bildi, bet īsumā: Spāres 200X40, ar garumu 5m, solis apmēram 60cm, uz spārēm virsū collīgie dēļi ar platumu ~10cm, un soli ~50cm, uz tiem virsū osb, uz tā ruberoīds, un kā pēdējie dakstiņi. Nojumes vecums šogad būs 4. Nojumes jumts likts vēlā rudenī, bija jau ap 0. Nojume uz rietumu pusi, visu pēcpusdienu uz tās spīd saule.

Kas ir zem nojumes? No apakšas taču nekāds siltums ziemā nenāk?

Zem nojumes tiek likta mašīna, nojumei sienu nav. Un no apakšas nekādu siltinājumu arī nav, plikas spāres.

Hmm, nedaudz mistika, bet vispār lēzeniem jumtiem vienīgais derīgais segums skaitās kausējamais ruļļveida ruberoīds 2 kārtās. Bleķim ir kaut kāds minimāls slīpums, jāskatās Rūķu lapā, tas atkarīgs no profila. Te domājams defektu būs pagrūti atrast, jo ūdens netiek cauri OSB, tas droši vien tek līdz atrod ceļu lejup kaut kur citur.

visdrīzāk ūdens kaut kur pa jumta perimetru (mājas siena vai nojumes malas) tiek iekšā zem dakstiņiem/ruberoīda un tek lejā līdz atrod kādu caurumu, pa kuru iztecēt - OSB salaiduma vieta vai dakstiņu naglu caurumi...

Tieši OSB cauri viņš tiek, OSB ir reāli slapjs. Iespējams, ka cauri viņš tiek pa OSB salaidumiem, kuri pārsvarā no apakšas nav redzami, jo garenšuves ir zem dēļiem(lāgām), pa šķersšuvēm(spāru virziens) it kā neko tekošu neredz.

Vai tur nav iespējas, ka kaut kur pa ziemu ir sniegs saputināts? Tad tas tagad kūst un tek. Man šitā mājas bēniņos izrādās bija viena vieta, kur ūdens nekādi netiek, bet tas smalkais sniegs pie noteikta vēja tiek iepūsts. Nesen atradu veselu kaudzi sniega tur, kas jau bija sākusi kust.

man ir kas līdzīgs. mājas jumta viena plakne savienojas ar divslīpju nojumes jumtu. veidijas divas sateknes, zem kurām ir apakšklājs kādi 70 cm uz abām pusēm. neskatoties uz to, vietā kur beidzas apakšklājs un nojumes daļas jumts turpinās 1,5m uz leju, arī pil cauri. esmu visādi izdomājies un vienīgais kas nāk prātā - ūdens no lielās mājas jumta plaknes ieskrienās un sateknes vietā palien zem nojumes daļas šindeļa. varbūt ir kāds materiāls ko tieši salaiduma vietā varētu pa virsu kārtīgi uzkausēt, lai ūdens skrien šuvei pāri? itkā vizuāli neko neredz, ar roku neko atplēst nevar, viss itkā salipis.... nezinu.

aizmirsu piebilst - man tas tikai stipra lietus gadījumā, ja nedaudz smidzina vai kūst sniegs, nekas netek.

Man ir līdzīga problēma mājai 45 grādus slīps jumts, bet ļoti stipra lietus un vēja gadījumā [varbūt 2x gadā] tomēr nedaudz vietām lietus iespiežas zem šindeļa. Laikam tāds wnk ir tas šindeis un vienīgā iespēja kā novērst tecēšanu ir ievērot 100% montāžas instrukciju klāšanas kura skaidri un gaiši ir norādīts ka pirms šindeļa montāžas ir jāuzkausē apakšklājs un tikai tad jānaglo paši šindeļi! Naudas trūkuma dēļ manuprāt šo ļooti daudzi neievēro un te arī ir sekas.

pirmais pieņēmums par salīmēšanas kvalitāti.."Nojumes jumts likts vēlā rudenī, bija jau ap 0. Nojume uz rietumu pusi, visu pēcpusdienu uz tās spīd saule."... cik zinu tad ruberoīda materiālus tomēr labāk montēt tad, kad gaisa vidējā temperatūra virs +5 grādiem.. labāk +10... to gan nosaka materiāla ražotājs
Montējot pirmo ruberoīda kārtu nekad nelīmē pilnībā, bet izmanto 45 (50)cm loksnes, kur salīmēta tiek 10cm pārlaistā šuve, bet pats ruberoīds tiek naglots pie balsta seguma un tikai 2(otrā) kārta tiek pielīmēta ... ja tehnoloģija netiek ievērota, tad vasaras karstums izraisa pārāk lielas termiskās deformācijas segumā... tas sāk kūkumoties

Es joprojām uzskatu, ka vainīgs ir nepareizs tehnoloģisks process - pārāk zema temperatūra kvalitatīvai darba izpildei un tas nodrošina to, ka vēja sūces rezultātā ruberoīda segums tiek saplēsts...mikroplaisas.
Apakšējā daļa jāpārlīmē tad, kad piemēroti laika apstākļi vismaz +20 grādi.

Īstenībā es tikko pārskatīju procesa bildes, un biju kļūdījies ar nojumes uzstādīšanas laiku- tas nebija kopā ar pārējo jumtu, rudenī, bet gan 27. jūnijs. Tad gan, domājams, gaisa t bija drusku cita...

Bet vai tajā laikā, vasara... nebija kādi traucējoši apstākļi... piemēram 23...24. jūnijā 'līst kā pa jāņiem'.. darba darītāji nebija atkopušies no šī nebeidzamā lietus un rīkles sausuma un tas traucēja kvalitatīvi veikt darbu.Darbs tika izdarīts vienā piegājienā?
Ar ko tev ēkas pamatjumta segums atšķiras no nojumes ... savādāki pieslēguma mezgli lietus notecei... slīpums... materiāls?

Minimālais slīpums šindeļu jumtam ir 12 grādi. Minimālais! Bet ja tas ir tāds, un pat mazāks, apakšklājam jābūt līmētam.( šindelis nekalpos kā pilnīgs pārklājs, bet kā dizaina elements) Tālāk: ir šindeļi ar labu apakšlīmes kārtu un tādi, kam līme ir pavisam maz. Tie, kam laba līmes kārta, siltā laikā ļoti labi pielīp un vējš necilā. Tālāk: pie maza slīpuma obligāti jāliek lāsenis: tas ir, speciāls bleķa profils, jumta lejas daļā, kas neļauj pilēm palīst zem jumta, bet tā konstrukcijas dēļ pilina lejā ūdeni ( ļoto bieži vienkāršām konstrukcijām to neliek...( atstāj mazu pārkares maliņu, domādami ka ar to pietiks), domā , gan jau būs labi, kam izmest naudu. Tāpat arī sānu maliņas neliek tādiem kā Jūsu jumtam...bet vēlāk saprot, kas no tā iznāk. Lāsenis ir šāds:

RX minētās maliņas ir gan, visām trim malām. Slīpums tagad būs kādi 15 grādi. Pieslēgumā pie mājas arī ir bleķis, kurš iestrādāts mājas fasādē, un pieskrūvēts pie nojumes jumta. Šindeļi tādi paši kā mājas jumtam, par to, kāda ir līme, man grūti teikt.
Par strādnieku godaprātu it kā šaubīties nebija iemesla, vairāk par nezināšanu, kā tehnoloģiski pareizi tas būtu darāms, gan.
Šobrīd ir aktuāli tas, ko iesākt, kā labot ar pēc iespējas maziem finansu līdzekļiem.

Manuprāt vienkāršākais ir šo 1m malu pārlīmēt, jo es saprotu pie 15 grādu slīpuma tik tālu, kā 1m zem speciālā skārda profila diezin vai mitrumu var iedzīt... kaut kur vaina materiāla liptspējā?