Labdien!
Esam dilemas priekšā par apkures veidu, skaidrs ka būs ~180 kv.m 1-stāvu māja, siltās grīdas, pa ielu iet gāze. Ko izvēlēties - gāzes apkuri vai siltumssūkini. No paziņām katrs slavesevajo, kam nu kurš apkures veids uzlikts uzlikts :)

Cik esmu dzirdējis, tad siltumsūknis izmaksās tikai nedaudz dārgāk kā dabūt atļauju gāzei pieslēgties un ierīkot.
Otrs kas ir, tad gāze būs uz šo brīdi dārgāka. Ja būs siltās grīdas visā mājā, tad siltumsūknis ir visekonomiskākā izvēle uz šo brīdi. Kaut ko par izmaksām nākotnē pateikt nevar, jo kā gāzei, tā pat arī elektrībai cenas pēdejos gados ir tikai augušas. Tā pat arī abas nav nodrošinātas pret padeves zudumiem.
Ja 1-stāvu, tad es labāk ņemtu siltumsūkni. 2-stāvu vai mansarda mājāi tomēr ar siltuma celšanos uz otro stāvu ir problēma un nepieciešams salīdzinoši vairāk kurināt.
Ja tiešām tik liela platība paredzēta vienā stāvā, tad esi pareizi izvēlējies, lai ietaupītu uz apkuri.

Es labprāt izvēlētos siltumsūkni, kur kompresoru piedzen ar gāzi darbināms motors un rezervei atstātu iespēju vai nu pieslēgt elektromotoru vai ar ūdens taviku piedzenamu motoru.

Es gan to ūdens tvaiku palaistu pa rorēm:)

Nu fig viņu zina. Nākotni paredzēt nav iespējams. Redz, mobilos telefonus neviens fantasts neparedzēja.

Visādi ar to gāzi var gadīties. [neogeo.lv]

Interesanti būtu piemest piemēram, ja ēkas momentālie siltumzudumi būtu 10kJ, kur siltumsūknis strādātu ar koeficentu 1:4... jauda uz motoru 2,5kW... kāds gāzes patēriņs... stundā motoram 2,5kJ*3600s~9kJ... motors taču arī atdod siltumu sededzinot gāzi?

Nu tur vēl varētu motoram elekrības ģeneratoru klāt piekabināt. Dzesēšanas loku pa taisno uz radiatoriem, siltumsūkņa loku uz siltām grīdām. :) Interesanti būtu paskaitīt visu kopā. Ieskaitot arī motora resursu un apkopes utt.

Ja jau ieskatāmies nākotnē tad: zemes siltumsūknis, sākumā padarbina ar elektrību, pēc tam izmantojot saražoto siltumu, darbina Stirlinga dzinēju- ģeneratoru. Tam vienā pusē jāsaldē ( jāatdzesē) , otrajā pusē- jāsilda. Dzesēšanu veic no siltumsūkņa "aukstā gala", sildīšanu- no siltā. Dzesēšana līdz ar to ceļa lietderības koeficientu. Ja COP bez stirlinga ir 1:5. Tad ar Stirlinga "elektrostacijiņu" var palaist "mužīgo apkuri". Vienīgais, Jāpanāk ļoti augsts Stirlinga ģeneratora augsts lietderības koeficients. Par šo dzinēju te: [www.youtube.com] un eksperimentiem te:[physicstoys.narod.ru] Bet tuvā nākotnē arī šo: [cyclonepower.com]

Šobrīd SS apkure ir tieši 2x lētāka par dabasgāzes apkuri, bet pašas apkures ierīkošana izmaksā apmēram 2x dārgāk.
[siltumnieks.lv]
Ja nauda ir - liec SS, ja uzreiz nav - liec gāzi, jo ja vēl jāmaksā kredīts par SS, tad viss izdevīgums vējā. Turklāt gāzei mūsu valstī nāk klāt krietna politikas piesmaka, ar ko nevar nerēķināties. Krievs izdomās, un krānu aizgriezīs...elektrību vismaz var pirkt no vairākiem piegādātājiem. Bet ja par nākotnes cenām runājam, tad ir tieša sakarība starp gāzes un elektrības cenām - ja kāps viens, neizbēgami kāps otrs, ja gāze paliks lētāka (šitam gan es neticu), arī elektrības cena kritīs.
Bet ja grib nodrošināties pret visām iespējamām likstām, tad mūrēta krāsns (vai kāds cits ar malku kurināms veidojums), vismaz viena mājā, tomēr ir obligāti nepieciešama.

Tas, ka būs arī kaut kas ar malku kurināms, pagaidām ir vienīgais 100% skaidrais par apkuri! Tad jau laikam, ka nāks tuvāk jāskatās konkrēti, lai sarēķina, cik izmaksā SS un cik gāze.
Kuri ir sakarīgākie SS licēji LV? Un vai ir kās, kas ir izbūries cauri tai VARAM shēmai, lai dabūt tos 50% atpakaļ?

Par VARAM runājot, nekādas maģijas jau nav - samaksā 100-150Ls jebkuram SS licēju kantorim un viņi visus papīrus sarakstīs Tavā vietā. Pagaidām gan 2. kārta sen jau kā beigusies un par jaunas esamību nekas nav zināms.

Divine heat company, ir Latvija vieni no vadosajiem siltumsuknu ekspertiem.

ja poļi saņemsies slānekļa gāzes urbumiem, tad gāze varētu kļūt pat lētāka. Un šie droši vien ka saņemsies. Arī sašķidrinātās termināli gan jau uzcels. Krievs dabūs pierauties.

Lietuvas-Polijas gāzes vads varētu šo to parisināt

Nu bet būsim reāli - Polijas gāze varbūt risināts to, ka gāzes cena necelsies tik strauji, bet ne jau lētāka paliks! Kā jau iepriekš minēja - visas enerģijas ir saistītas un, ja nafta paliek dārgāka, tad viss paliek dārdāgs.

Kāds ir papētījis cik lielā mērā ietekmējas jaunais dabasgāzes pieaugums, atšķirībā pres SS. Kurš Jūsuprāt no siltumsūkņu veidiem ir izdevīgākais?

Te ir apkures kalkulators. Par gāzes cenām neko nejēdzu

[www.siltumnieks.lv]

Sakarā ar elektroauto attīstību, Sadales tīkliem turpmākajos gados būs jāiegulda milzu nauda elektrotīkla attīstībā. Manā kilometru garajā ielā, kas atrodas Mārupē, ir ap 200 automašīnām, ja katru no tām pieslēgtu pie lādētāja, transformatori jaudu neturētu.
Nav mums tā kā Norvēģijā, kur vēsturiski uz māju standartā nāk 3 fāzes ar 63A drošinātājiem priekš elektroaptures. Viņiem jaudas atbrīvojas, jo tena vietā noliek siltumsūkni.

Sadales tīkli aizies pie regulatora un ar pamatotiem cipariem pierādīs, ka jāceļ sadales tarifs, OIK salīdzinājumā ar to nobālēs. Arī valdībai zūdot akcīzes nodoklim no degvielas radīsies vēlme to kompensēt kaut kur citur un visdrīzāk tā būs elektrība.
Tāda lūk perspektīva. Elektrības cenas (ar sadali, OIK, nodokļiem) daudzkāršosies.

Siltumnieka kalkulators visai tendenciozs-gāzes apkures katlam norādīts lietderības koeficients tikai 90, jau sen ir atļauts likt tikai kondensācijas katlus un tiem ir virs 100, jo papildus siltums tiek iegūts no dūmgāzu kondensēšanās.

Savukārt siltumsūkņa, it īpaši gaiss-ūdens lietderības koeficients tāds "aiz matiem" " pievilkts, ja izmanto tikai apkurei, tad vēl tā, bet, tā kā parasti izmanto arī siltajam ūdenim, tad cipari ir citi. Visvairāk jau siltumu vajag tieši tad, kad ir visaukstākais un tad gaisa siltumsūkņiem lietderība vismazākā.

Gāzei 1m3=10kwh,jeb 4,1 centi par kWh, ar mazu ietekmi ražo 30 vai 60 grādu siltu ūdeni.

Tātad, ja ir pieejama gāze, tad gāzes apkure/siltais ūdens ir lētākais risinājums.

Aldiss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Siltumnieka kalkulators visai tendenciozs-gāzes
> apkures katlam norādīts lietderības koeficients
> tikai 90, jau sen ir atļauts likt tikai
> kondensācijas katlus un tiem ir virs 100, jo
> papildus siltums tiek iegūts no dūmgāzu
> kondensēšanās.
>
> Savukārt siltumsūkņa, (..)

SS dati jau arī sagrozīti par sliktu SS - kurš par kWh elektrības maksā 0.16? Ticamāk būtu 0.12 vai max 0.13.