baigi labas bija vieglas brazīļu ķerras ar apaļu priekšu un vienu pumpējamo riteni. Viņa ir viegla un izturīga. Tik viegla ka aiz rokturiem tukšu ķerru varēja pacelt un pārlikt kur vajag. Diemžēl man abas nospēra. Bija iespēja salīdzināt ar klasisko krievu ķerru. Kā var tik aplami uztaisīt tik vienkāršu mehānismu - atliek tikai pabrīnīties.
Ja ir iespēja, tad iesaku transportbetonu. Tad betonēšana pēc čakarēsanās ar veidņiem būs svētki.

Foto no mana pasākuma:

[foto.inbox.lv]

Ints45.
Cik var redzēt no bildēm, tad esi betonējis pamatus vertikālā virzienā 2-piegājienos - zemes veidnī, un tad veidņos. Ja jā, kāda tev grunts, cik ilgi stāvēja zemes veidnis līdz aizpildīšanai ar betonu, kādas bija problēmas ar to - ko darītu savādāk nākošo reizi?
Vai armatūru arī liki - bildē nav redzams?

Domāju pamatus betonēt saviem spēkiem - apakšējo daļu zemes veidnī (transporbetons 9-10m3), un tad virszemes - 3,4 kārtas no dobajiem betona blokiem. Dobumus aizpildīt ar pašjauktu betonu. Izvēlējos dobos blokus, jo domāju, ka būs liels čakars ar veidņošanu (izgatavošana, uzstādīšana, nostiprināšana) kā neprofesionālim. Cik zvanījos pa ražotnēm - brāķēto ir maz, laikam ir labi atstrādāta ražošanas tehnoloģija ar zemu brāķa līmeni. Siguldas bloks dīvains - ziemā (nesezonā) viņiem ir augstākas cenas, nekā tagad pavasarī.

es izraku 30cm tranšeju ar paštaisītu lāpstu līdz 1,40 dziļumam. Tik šaurā tranšejā iekāpt nevar, tapēc raku no augšas. Ieliku lāpstā garu caurules kātu un vidū vienā sānā piemontēju kāpsli. Lāpsta, protams, smaga, bet svars palīdz ietriekt lāpstu gruntī. Grunts - smilšmāls, gruntsūdens nav. No tranšejas rakšanas līdz betonēšanai kāda nedēļa, ne ilgāk. Lāpsta izrādījās veiksmīga, jo darāmo padarīju. Jārok metodiski pa šķēpelēm un jācenšas uzteiz atšķelto šķēpeli izcelt ārā. Tranšejas malu vertikalitāti kontrolēju ar līmeņrādi. Otra man bija grābjamā lāpsta garā koka kātā. Ar to izgrābu atbiras pēc tam kad ar rokamo rinda bija pabeigta. Ja interesē, tad varu noņemt precīzus izmērus.

Uz rakšanas brīdi tranšejas malas nostiprināju ar dēļiem.

Veidņi tikai virszemē. Šķembas nebēru, bet bija smilts spilvens 20cm, ko ieskaloju ar ūdeni. Javu uz vietas nejaucu, man veda klāt gatavu betonu. Esmu jaucis arī uz vietas, bet ja ir iespēja dabūt gatavu betonu, tad ieteiktu to arī izmantot.

Pamatu izmēri - ārsienās pa asi 47m, iekšējās 23,8m. Kopējais tilpums 36,6 kub.m. Betonu nopirku 28 kub.m.(Ls 1200) pārējo(24%) ietaupīju uz akmeņu rēķina. Akmeņi ga jāmazgā ar augstspiediena strūklu, vai jābirstē ar birsti. Betons maksāja Ls 43/kub.m.

Vēl kādus Ls 300-400 izlietoju finiera atgriezumiem(veidņiem), transportam un vibropi..eles nomai.

Armatūra ir pa virsu 3 stiegras 5cm no augšas, plus visi lējumu savienojumi ir armēti gan vertikālie, gan horizontālie.
Pirmo lāpstu iedūru 19.maijā, pēdējo betonu lēju 25.septembrī. Betonēju deviņas reizes, katrā no 2 līdz 4,2 kub.m. Man to betonu iegāza lielā dzelzs kastē, no tās ar ķerru uz veidņiem. Tas 2007.gadā

Ko darītu savādāk? Uzreiz liktu putuplastu pie veidņa ārmalas un precīzāk noplanētu būvlaukumu. Man pa diagonāli bija kādi 70 cm augstuma starpība, tas apgrūtina veidņu izgatavošanu. Es to kompensēju ar veidņojamā sektora nivelējumu un veidņu projektēšanu vektorprojektēšanas programmā. Uztaisi un pieliec veidni - viss štimm un pass!

Ļoti svarīgi ir precīzi nospraust asis!!!

Lai veicas!

...visi te cepjās,bet pats saimnieks klusē...???....ja jau tev vajag tik pa vasaru iebetonet pamatus tad pietiks ar spaini betona dienaa...:)..bet ja nopietni,tad protams,ka pasha maisiwana un betonēwana ir krietni lētāka...a par kartam un pīrāgu vari neuztraukties....ne tadi vien brīnumi pasaulē ir taisīti...kur nu vēl tādai mazai mājiņai...

Sveiki,vēlos šovasar izbūvēt pamatus saviem spēkiem,gribētos saņemt cienījamo speciālistu padomu optimālam risinājumam pamatu izbūvē.
Māja plānota 1-stāvu(8*9)ar monsardu.Sienu materiāls: gāzbetons 30cm,pārsegums un jumta konstrukcija koks.Pamati plānoti betona 30cm virs zemes un 30 cm platumā.
Situācija: augsne -25cm(tiks norakta un izplanēta pa dārzu),smilšmāls līdz 1.2m dziļumam tālāk tīrais māls,gruntsūdens parādās dzīļumā2,2m (vismaz tā tas bij novembrī rokot nosēdakas),normatīvais sasalums 1.15m,drenāžu novadīt nav kur.
Kungi,kā rīkoties lai izvairītos no izcilāšanas-betonēt līdz sasaluma robežai vai daļu tilpuma aizpildīt ar šķembām,granti?Par tādu variantu ar grants spilvenu izlasīju J.Novika grāmatā"Ģimenes māja",tur gan šī tehnoloģija nebij izsmeļoši apskatīta,tik minēta vienā tabuliņā.
Kā ir ar armēšanu?
Ar ko labāk aizbērt pamatus un vai no tranšejas izraktā grunts derēs planēšanai ēkas iekšpusē zem grīdas(zem betona un šķembām )ja līmenis to prasīs?
Vēl, betonēšanai man ir pieejamas pāris kravu betona ceļa apmales 100*30*15.Kā tās varētu racionāli izmantot procesā?
Nu vo,daudz te sarakstīju:) Priecāšos dzirdēt profesionāļu viedokli!

Ja tās apmales labā stāvoklī, moš labāk notirgot?

Sveiki! man vajadzētu nedaudz informācijas. Man ir jautājums: Es taisu Lāpstām un dakšām kātus, bet ir jautājums no kāda koka viņus vajadžetu taisīt? Es taiču no priedes un egles, un esmu jau iemācījies kā pareizi šos kokus apsrādāt lai sveķi nenāktu arā bet gribētu zināt no kāda koka būtu jātaisa?
Ir kādi ieteikumi?

Priede nav piemērota: sveķi ( roka neslīdēs , radīsies tulznas). Bet egle, jā , der, jo manāmi izturīgāka par priedi, tikai jāveltī uzmanība, lai arī nav sveķi. Vislabākais kātiem ir osis.
Ļoti svarīga ir virsmas kvalitāte, gludums. Nedrīkst būt zari un arī vietas, kas bijušas tuvu zariem (mezglu savērpumi). Kāp piemērs: man viena lāpsta, no Kanādas, ar oša koka kātu. Tai rakstīts: 10 gadu garantija. Jā. Nu jau vismaz 6-8 gadi pagājuši, kāts OK.

Par raksanu ar laapstaam liekas drusku tomeer sadomazohisms. Ja dziljie lauki un neuda jaaskaita pamatiigi tad ok, bet taa iziireet uz vienu dienu mazo ekskavatoru niotiekti ka var pa kaadiem 100 Ls. Lasot par pamatiem saprotu ka vairums noskjuuree zemes virskartu un rok transejas. Ko darat ar smilti zem gridam? Kad pamati gatavi atstajat ka ir, pieblieteejat, salejat ar uudeni un viss?
Man buuveejot maaju izgraaba visu pamatu pedas liimenii un tad sabeera atpakalj starp blokiem. Klaat nestaaveeju, bet domaaju ka neviens neko neblieteeja (iznjemot pashas beigaas protams) un neleeeja.
Peec manam domaam norakt vajag vairaak kaa pusi pa perimetru un tad kad pamati gatavi pa kaartaam beert atpakalj un blieteet. Shajaa gadiijuma protams smiltis nestraadaa kaa veidnis, bet tomeer kaa pareizaak?

Ja grunts kaut cik saturīga, izrokot ar lāpstu vertikālu tranšeju var betonēt t.s. "zemes veidnī", kamēr ekskavatora nodancota mala noteikti iebruks, tranšeja būs jārok plata un veidņi ar to stiprinājumiem jāliek pilnā augstumā...

Ok, tas itkaa ir skaidrs, bet kas taadaa gadiijuma notiek ar hidroizolaaciju un putuplastu. Jarok veelviena transheja?

Kur paliek pamatu peda shadi raktiem pamatiem? Nelielai majai nav nepieciehama?
Mana skatijuma tieshi pamatu pedai zeme varetu kalpot ka veidnis.

Vispārīgā gadījumā esmu par trīsslāņu pamatiem (putuplasts vidū, bez manis to vēl esmu redzējis, šķiet, Kolumbijas Kīvīšu rasējumos). Bet, ja arī divslāņu vai trīsslāņu ar putuplastu abās pusēs, tad var šādi:

, piedevām ne tikai iepriekš putuplastā ievietojot dībeļus pēc Ivara Brinkmaņa ieteikuma, bet tos arī nospriegojot ar no plastmasas caurulītes nozāģētiem distanceriem un uzgriežņiem.

Pēdai, ja apkārtējā grunts ir pietiekami stabila, piemēram, māls, apakšējo daļu vienkārši rokam paplatinātu. Īpaši, ja pamatu apakšējo daļu veido kā "rubble trench".

pats lēju ar ķerru un 2 mazajām 1f mešalkām. aktīvi stradājot kopumā 1,5 cilvēki pa 4 dienaam tika saliets. Viss ļoti atkarīgs no gribēšanas - negribēsi stiept ar spaiņiem izdomāsi kā ar viena rata ķerru aizdabūt putru uz pareizo vietu, taisiisi garas pīppauzes pat pa vasaru nesaliesi. :) it's up to you

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vispārīgā gadījumā esmu par trīsslāņu
> pamatiem (putuplasts vidū, bez manis to vēl esmu
> redzējis, šķiet, Kolumbijas Kīvīšu
> rasējumos). Bet, ja arī divslāņu vai
> trīsslāņu ar putuplastu abās pusēs, tad var
> šādi:
> [URL=http://salmiunmali.lv/wp-content/uploads/2010
> /07/DSC0076.JPG][IMG]http://salmiunmali.lv/wp-cont
> ent/uploads/2010/07/DSC0076-150x150.jpg[/IMG][/URL
> ]
> , piedevām ne tikai iepriekš putuplastā
> ievietojot dībeļus pēc Ivara Brinkmaņa
> ieteikuma, bet tos arī nospriegojot ar no
> plastmasas caurulītes nozāģētiem distanceriem
> un uzgriežņiem.

Ir trīs jautājumi par bildi.
Vai aiz putuplasta nav nekādas papildus plāksnes vai dēļi. Jebšu tiek vēlāk aizbērta smilts kas kalpo kā noturētājs lejot betonu.
Vai sasaistes skrūves nav par retu.
Vai Ieliet plānots 1 reizē un vai ir plānota armatūra.

Paldies

Viennozīmīgi,ka aiz putuplasta ir tāds pats finieris,kā redzams veidņu iekšpusē.Attēlā redzamā veidņu konstrukcija nav pabeigta (nostiprināta) Jā plānots pamatus liet ar sūkni(vienā reizē) tad šāda veidņu konstrukcija krietni deformēsies. Ja nepalielina savilču skaitu,tad abās pusēs jāveido koka režģis,iztrūkst arī iepriekš pieminētā armatūra.Bildē uzsvars uz ideju kā tādu,pie realizācijas jāpiestrādā...

Neko dikten vairāk tur Jānim to stiprinājumu nebija - vispār viss ar smukām bildēm no A-Z ir viņa blogā salmiunmali.lv
[salmiunmali.lv]

Izskatījos visas bildes.
Tātad no ārpuses tur viena horizonāla brusa un pāreējais ir piebērta zeme! Nav tur citu veidņu! Diezgan riskants pasākums. Un savilcējstieņi arī ir tik cik ir bildē!
Pamatu pēda ir tikpat plata kā pamati un ir aptuveni 50 līdz 60 cm blietēti oļi šķebjonka ar to pašu putoplastu pa perimetru.
Armatūras vietā čaļi izvēlas betoni ar jau istrādātām skaidām kas mani īsit nepārliecina. Cik zinu tad tāds bija paredzēts grīdām.
Ņemot vērā ka tur būs salmumālu sienas tad laikam arī nav pamata satraukumam laikam par plaisām.

Par cik pats plānoju gāzbetonu vai fibo plus dzelzbetona pārsegumi tad laikam bez pamatu pēdas un armatūras neiztikt. Bet tā pārejais izskatās ir diezgan ok. Jāpiedomā tikai pie tā perimetra vairoga. Varbūt tiešām likt putuplatstu uzreiz un aizbērt lai nav jāčakarējas ar papildus vairogiem.

Tādu veidni pieliet var tikai lēnām-cik ielej betonu-tik pieber smilti no ārpuses un piemīdi. Lejot ar sūkni tas nav variants.