Sveiki!
Interesē vai ir kāds normatīvs, standarts kas nosaka kādām konstrukcijām izmantojamas konkrētās betona konusa nosēdumu klases? Atradu standartā LVS EN 206-1:2001 minētās klases, bet neatradu, ka piemēram pārsegumu betonēšanai izmantojams S3 vai arī C30/37 gadījumā S2.

Vai nav tā, ka ar to konusu nosaka lietošanai gatava (mīksta) betona īpašības, no kā varētu būt atkarīga iestrādes tehnoloģija utml, kamēr pielietojumam ir vissvarīgāk, kāds betons kļūs pēc sacietēšanas?

mani kā projektētāju pie pārseguma izpildes drīzāk interesē lai pie darba veikšanas tiktu ievērota betona klase vai stiprības rādītāji... attiecīgi konusa nosēdums drīzāk būtisks tur, kur tiek izbūvētas masīvas konstrukcijas..kā dambji...atbalssienas... dotajā gadījumā te betona konstrukcijas ir spiestas.
Literatūrā par projektēšanu pie parastām nesaspriegtām konstrukcijām minēts, ka parāk liela betona spiedes stiprība neko nedod un parastos pārsegumos tā aprobežojas no B15..B25, kamēr spiestām kolonnām jau racionāli izmantot B30..B40 betonus

Es šādu informāciju meklēju dēļ apstākļa ka celtnieks uzdeva jautājumu, kādam jābūt konusa nosēdumam B30 klasei, betonējot pārsegumu!

Celtnieka prasība par betona konusa nosēdumu iziet ārpus minimālām nepieciešajām prasībām, kuras norādāmās darba projekta dokumentācijā.
Būtiskās minimālās prasības ir sekojošas:
a)betona marka spiedes stiprībai; atsevišķos gadījumos tā ūdensnecaurlaidība un salaizturība
b)stiegrojuma veids - diametrs, klase... atsevišķos gadījumos tērauda klase un izgatavotāja standarts ... tas attiecas arī uz sagatavotiemizstrādājumiem - sietiem; karakasiem
c) stiegrojuma aizsardzība no korozijas vai augstas temperatūras iedarbes - ja tas nepieciešams
d) minimālais aizsargslānis 'DARBA' stiegrojumam; piezīmes par stiegrojuma fiksācijas īpatnībām.. ja tādas rodas ~siets vai metināts savienojums
e)aplēses shēmas ar projektā pieņemtajām slodzēm un iespēju gadījumos aplēses slodžu vērtības būtiskajos darba mezglos
personīgi... punkti b);d) tradicionāli pievienojami katrai darba lapai vai zīmējuma shēmai, punkti a);c);e) attiecas uz piezīmēm par projektu kopumā, taču atseviškos gadījumos tie var parādīties arī pie individuāli izgatavojama elementa.
Betona konusa nosēdums neietekmē šis minimālās prasības un tādēļ tas drīzāk attiecas uz darba veikšanas tehnoloģisko izpildi. Piemēram betonam ar noteiktu stiprību piejaucot plastifikatoru, betona sastāvs ievērojami maina šo konusa nosēdumu, kamēr betona sākotnējā definētā stiprība mainās minimāli.. tā var palielināties , līdzīgi ar pretsala piedevām, kas ļauj betonu iestrādāt pie -10 grādiem. Konusa nosēdumu pamatā ietekmē ūdens: cementa attiecība betona massā un plastifikatori.
Ja krievijas literatūrā meklē : осадка конуса бетона... tad var izzināt sekojošo, ka to doto lielumu prasa pie transportbetona un Krievijā tas iedalās 5 pakāpēs.. подвижности П-1 - П-5, kur standarta darbos izmanto P2;P3 konusa nosēdumu līdz 15cm, bet kolonnām,sienām un citām šaurām vietās ar stiegrojuma attālumu 3...5cm betonu ar nosēdumu P4;P5. Taču pieaugot šim nosēdumam palielinās rukuma iespēja konstrukcijās... tas savukārt palielina plaisu parādīšanos un tā lielumu. Tapēc varētu teikt tā, ja āra gaisa temperatūra zem +10 grādiem un ārā ir mitrs... tad pārsegumam var prasīt transportbetonu P2... ja karsts un sauss P3, skatīt :ГОСТ 10181.1-81: Смеси бетонные. Методы определения удобоукладываемости

Liels paldies par izsmeļošo atbildi! :)

Baumo, ka betona klases vairs neapzīmē ar B, bet ar C, vai ir pieejams kāds skaidrojums?

Sīpola k-gam... jums taisnība, visi dancojam pēc ES stabules ...Concrete Design to EN 1992... tas vienkārši no angļu vārda CONCRETE nevis latviešu BETONS. Tā ka centīsimies laimīgi aizmirst vārdu betons un sauksim to par 'concrete'... tad arī būs skaids ka ir C20/25

Paldies par skaidrojumu

Lielāks konusa nosēdums nebūt nedraud ar palielinātu rukumu, kas rodas ūdenim iztvaikojot no betona un tam sekojošām mikroplaisām, ja nosēdumu panāk ar plastifikatoriem (un nevis ar palielinātu ūdens daudzumu). Jebkurš betonētājs pateiks, ka ar plastiskāku (šķidrāku, ja vēlaties) betonu ir vieglāk strādāt. Pamēģiniet iebetonēt pārsegumu ar B30, kam atbilstoša ūdens cementa - attiecība un cementa daudzums. Diez vai sanāks. Masa ir ļoti sausa un praktiski neapstrādājama. Risinājums? Parasti visi grēko un pielej ūdeni. Bet... Kā jau te tika minēts, tas draud ar betona stiprības samazināšanos. Tādēļ jau betona sagatavošanas procesā vēlams pievienot plastifikatoru, kurš betonu padarīs plastisku un plūstošu, nemainot tā stiprības rādītājus. Tas būs dārgāk, bet noteikti labāk...